Arābu alfabēts
Arābu alfabēts (arābu: أَبْجَدِيَّة عَرَبِيَّة, abjadiyyah ‘arabiyyah) ir alfabēts, kuru izmanto, lai pierakstītu arābu valodu. Alfabētā ir 28 līdzskaņus apzīmējoši burti. Trīs no šiem burtiem (’alif, wāw un yā’) nepilnajā rakstībā apzīmē arī garos patskaņus. Visi šie burti ir kursīvā gan rokrakstā, gan drukātā veidā. Tas nozīmē, ka rakstot vārdu, katrs nākamais burts ir tieši saistīts ar iepriekšējo. Arābu alfabēta virziens ir no labās puses uz kreiso. Katram arābu alfabēta burtam var būt līdz četrām dažādām grafiskajām formām — vārda sākumam, vidum vai beigām, kā arī izolētā. Arābu alfabētā neizšķir lielos un mazos burtus. Uz arābu alfabētu bāzētu rakstību izmanto arī persiešu valoda, urdu, dari, daļēji kurdu valoda, azerbaidžāņu valoda, kazahu valoda un citas.
Pamatburti
labot šo sadaļuArābu alfabētā ir 28 pamatburtu.
Nosaukums | Translit. | Izruna (IPA) | Burta atrašanās vieta vārdā | Atsevišķi | ||
---|---|---|---|---|---|---|
Vārda beigās | Vārda vidū | Sākumburts | ||||
’alif | ’ / ā | dažādi, ieskaitot /aː/ [a] |
ـا | ـا | ا | ا |
bā’ | b | /b/ (dažreiz aizguvumos /p/)[b] |
ـب | ـبـ | بـ | ب |
tā’ | t | /t/ | ـت | ـتـ | تـ | ت |
thā’ | th (arī ṯ ) | /θ/ | ـث | ـثـ | ثـ | ث |
jīm | j (arī ǧ, g ) | [d͡ʒ] ~ [ʒ] ~ [ɡ] [c] | ـج | ـجـ | جـ | ج |
ḥā’ | ḥ | /ħ/ | ـح | ـحـ | حـ | ح |
khā’ | kh (arī ḫ, ḵ ) | /x/ | ـخ | ـخـ | خـ | خ |
dāl | d | /d/ | ـد | ـد | د | د |
dhāl | dh (arī ḏ ) | /ð/ | ـذ | ـذ | ذ | ذ |
rā’ | r | /r/ | ـر | ـر | ر | ر |
zayn / zāy | z | /z/ | ـز | ـز | ز | ز |
sīn | s | /s/ | ـس | ـسـ | سـ | س |
shīn | sh (arī š ) | /ʃ/ | ـش | ـشـ | شـ | ش |
ṣād | ṣ | /sˤ/ | ـص | ـصـ | صـ | ص |
ḍād | ḍ | /dˤ/ | ـض | ـضـ | ضـ | ض |
ṭā’ | ṭ | /tˤ/ | ـط | ـطـ | طـ | ط |
ẓā’ | ẓ | [ðˤ] ~ [zˤ] | ـظ | ـظـ | ظـ | ظ |
‘ayn | ʿ | /ʕ/ | ـع | ـعـ | عـ | ع |
ghayn | gh (arī ġ, ḡ ) | /ɣ/ (dažreiz aizguvumos /ɡ/)[c] |
ـغ | ـغـ | غـ | غ |
fā’ | f | /f/ (dažreiz aizguvumos /v/)[b] |
ـف | ـفـ | فـ | ف [d] |
qāf | q | /q/ (dažreiz aizguvumos /ɡ/)[c] |
ـق | ـقـ | قـ | ق [d] |
kāf | k | /k/ (dažreiz aizguvumos /ɡ/)[c] |
ـك | ـكـ | كـ | ك |
lām | l | /l/ | ـل | ـلـ | لـ | ل |
mīm | m | /m/ | ـم | ـمـ | مـ | م |
nūn | n | /n/ | ـن | ـنـ | نـ | ن |
hā’ | h | /h/ | ـه | ـهـ | هـ | ه |
wāw | w / ū / aw | /w/, /uː/, /aw/, dažreiz aizguvumos /u/, /o/ un /oː/ |
ـو | ـو | و | و |
yā’ | y / ī / ay | /j/, /iː/, /aj/, dažreiz aizguvumos /i/, /e/ un /eː/ |
ـي | ـيـ | يـ | ي [e] |
- ^a ’Alif var simbolizēt dažādas fonēmas literārajā arābu valodā:
- Bez diakritiskajām zīmēm: ا
- sākumburts: a, i /a, i/ vai dažreiz klusais definētais artikuls ال (a)l-
- varda vidū vai beigās: ā /aː/.
- ’Alif ar hamzah virs burta: أ
- sākumburts: ’a, ’u /ʔa, ʔu/
- varda vidū vai beigās: ’a /ʔa/.
- ’Alif ar hamzah zem burta: إ
- sākumburts: ’i /ʔi/; nav vārda vidū vai beigās.
- ’Alif ar maddah : آ
- sākumburts, vārda vidū un beigās: ’ā /ʔaː/.
- Bez diakritiskajām zīmēm: ا
- ^b /p/ un /v/ var attēlot attiecīgi ar پ un ڤ/ڥ vai, ja nepieejams, ب un ف/ڢ tiek attiecīgi lietoti.
- ^c Arābu valodas runātājiem fonēmu /ɡ/ var attēlot, izmantojot dažādus burtus, atkarībā no lokālajiem dialektiem. ج parasti izmanto Ēģiptē, dažreiz arī Jemenā un Omānā. ق tiek lietots, kur tas lokālajos dialektos attēlo [ɡ]. ك vai غ tiek lietots, kur lokālajos dialektos /ɡ/ neeksistē. Citi burti, kā گ, ݣ vai ڨ arīdzan var būt izmantoti, bet tos neuzskata par arābu standarta burtiem. Līdzīgi, kur ج attēlos [ɡ], tas var būt arīdzan lietots, lai attēlotu /ʒ/~/d͡ʒ/ vai burts چ var būt izmantots Ēģiptē.
- ^d Fā’ un qāf tradicionāli raksta Āfrikas ziemeļrietumos kā ڢ un ڧـ ـڧـ ـٯ, attiecīgi, pēdējais punkts ir pievienots tikai sākumburtam vai vārda vidū esošajam burtam.
Atsauces
labot šo sadaļuŠim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Arābu alfabēts" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arābu alfabēts.
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |