Hatikvah (ivritā: הַתִּקְוָה, cerība) ir Izraēlas valsts himna.

הַתִּקְוָה
Cerība
ha-Tiḳṿah
National himna Karogs: Izraēla Izraēla
Dzeja Naftali Hercs Imbers, 1878
Mūzika Samuels Koens, 1888
Apstiprināta 1948 (neoficiāli)
2004 (oficiāli)

Mūzikas paraugs
noicon
Ivritā Transliterācija Tulkojums latviešu valodā
כל עוד בלבב פנימה
נפש יהודי הומיה,
ולפאתי מזרח קדימה,
עין לציון צופיה,
Kol od baleivav p'nimah
Nefesh y'hudi homiyah
Ulfa'atei mizrach kadimah
Ayin l'tziyon tzofiyah
Kamēr sirds dzīlēs
Turpina ebreja dvēsele alkt,
Un uz priekšu uz austrumu tālēm
Uz Cionu vēršas skats,
עוד לא אבדה תקוותנו,
התקווה בת שנות אלפים,
להיות עם חופשי בארצנו,
ארץ ציון וירושלים.
Od lo avdah tikvateinu
Hatikvah bat sh'not alpayim
Lihyot am chofshi b'artzeinu
Eretz tziyon viyrushalayim
Mūsu cerība vēl nav zudusi,
Divtūkstošgadu cerība:
Būt brīviem savā zemē
Cionas un Jeruzalemes zemē.

Izraēlas himnas pamatā ir dziesma Tikvateinu (Mūsu cerība), kuru sarakstījis Galīcijas ebreju dzejnieks Naftalijs Hercs Imbers. Pirmais dzejas vārdu uzmetiens tika izdarīts 1877. gadā (pēc citiem datiem, 1876. vai 1878. g.) Jasos (Rumānija). Šīs rindas domājams veltītas Petahtikvas pilsētas dibināšanai - tolaik tā bija viena no pirmajām ebreju apmetnēm Osmaņu impērijas kontrolētajā Palestīnā. 1886. gadā dzejolis tika publicēts tā autora pirmajā dzejas krājumā Rīta zvaigzne (ivr. ברקאי). Dziesmas pilnais garums ir 10 panti. Izraēlas himnā ietilpst pirmais pants un nedaudz izmainīts piedziedājums. 1888. gadā Šmuels Koens, Rišonlecionā dzīvojošs ebreju imigrants no Besarābijas, sacerēja dziesmai mūziku, par pamatu izmantodams kādas moldāvu tautas dziesmas melodiju.

Dziesma kļuva par cionistiskās kustības himnu. Hatikva kā himna tiek izmantota kopš Izraēlas valsts izveides 1948. gadā, tomēr oficiālais himnas statuss tai ar Kneseta lēmumu tika piešķirts tikai 2004. gada 10. novembrī.