Japānas Impērijas armija
Japānas Impērijas armija (japāņu: 大日本帝国陸軍, Hepbērna sistēmā: Dai-Nippon Teikoku Rikugun, "Lielās Japānas Impērijas armija") (JIA) bija Japānas Impērijas galvenie sauszemes spēki.
 Japānas Impērijas armijas karogs | |
| Valsts |
 Japānas Impērija |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1868—1945 |
| Pakļautība | Japānas imperators |
| Daļa no | Impērijas bruņotie spēki |
| Karaspēka veids | sauszemes karaspēks |
| Krāsas | sarkans balts |
| Karavīru skaits | 6 095 000 (1945. gada augusts) |
| Militārās operācijas |
Pirmais Ķīnas—Japānas karš Bokseru sacelšanās Krievijas-Japānas karš Cjindao aplenkums Krievijas pilsoņu karš Otrais Ķīnas—Japānas karš Otrais pasaules karš |
| Komandieri | |
| Komandieri | |
Armiju kontrolēja Japānas Impērijas armijas ģenerālštāba birojs un tā bija pakļauta Armijas ministrijai, taču abas šīs struktūras bija tieši pakļautas Japānas imperatoram kā sauszemes, jūras un gaisa spēku augstākajam komandierim un ģeneralisimusam. Trešā struktūra, kas pārraudzīja armiju, bija Aviācijas ģenerālinspekcija. Kara vai ārkārtas stāvokļa laikā visi imperatora nominālie komandēšanas pienākumi tika koncentrēti imperatora štābā - ad hoc militārajā struktūrā, kas sastāvēja no armijas Ģenerālštāba priekšnieka un viņa vietnieka, armijas ministra, impērijas kara flotes virspavēlnieka un viņa vietnieka aviācijas ģenerālinspektora un kaujas apmācības galvenā inspektora.
Vēsture
labot šo sadaļuBokseru sacelšanās
labot šo sadaļu1899.–1900. gadā "Ihetuaņ" (bokseru) uzbrukumi ārzemniekiem Ķīnā pastiprinājās, kā rezultātā Pekinā tika aplenktas diplomātiskās misijas. Starptautiskie spēki, kas sastāvēja no Lielbritānijas, Francijas, Krievijas, Vācijas, Itālijas, Austroungārijas, Amerikas un Japānas karaspēka, beidzot tika sapulcināti, lai atbrīvotu delegācijas. Japāņi nodrošināja lielāko karaspēka kontingentu – 20 840, kā arī 18 karakuģus.
Krievijas—Japānas karš
labot šo sadaļuKrievijas un Japānas karš (1904–1905) bija rezultāts spriedzei starp Krieviju un Japānu, ko galvenokārt izraisīja konkurējošās imperiālistiskās ambīcijas attiecībā uz Mandžūriju un Koreju. Japānas armija nodarīja smagus zaudējumus krieviem; tomēr viņi nespēja dot izšķirošu triecienu krievu armijām. Pārmērīga paļaušanās uz kājniekiem izraisīja lielus upurus Japānas spēku vidū, īpaši Portartūras aplenkuma laikā.
Otrais pasaules karš
labot šo sadaļu
1941. gadā Japānas Impērijas armijā bija 51 divīzija[1] un dažādas speciālās artilērijas, kavalērijas, pretgaisa un bruņutehnikas vienības, kurās kopā bija 1 700 000 cilvēku. Otrā pasaules kara sākumā lielākā daļa Japānas armijas (27 divīzijas) atradās Ķīnā. Vēl 13 divīzijas aizstāvēja Mongolijas robežu, jo bija bažas par iespējamu Padomju Savienības uzbrukumu.[2] No 1942. gada karavīri tika nosūtīti uz Honkongu (23. armija), Filipīnām (14. armija), Taizemi (15. armija), Birmu (15. armija), Nīderlandes Austrumindiju (16. armija) un Malaju (25. armija). Līdz 1945. gadam Japānas Impērijas armijā bija 6 miljoni karavīru. Kopš 1943. gada Japānas karaspēks cieta no apgādes krājumu trūkuma, jo īpaši pārtikas, medikamentu, munīcijas un bruņojuma, galvenokārt zemūdeņu embargo piegādes dēļ un Japānas kuģniecības zaudējumiem, ko pasliktināja ilgstošā sāncensība ar Japānas Impērijas floti. Piegāžu trūkuma dēļ liels skaits kaujas lidmašīnu kļuva nederīgas rezerves daļu trūkuma dēļ un "pat divas trešdaļas no Japānas kopējā militāro nāves gadījumu skaita [izraisīja] slimības vai nepietiekams uzturs".[3]
Kara noziegumi
labot šo sadaļuVisā Otrā Ķīnas un Japānas kara un Otrā pasaules kara laikā Japānas Impērijas armija bija izrādījusi milzīgu brutalitāti un iesaistījusies daudzās zvērībās pret civiliedzīvotājiem, kā arī karagūstekņiem, un Naņdzjinas slaktiņš bija vispazīstamākais piemērs.[4] Citi kara noziegumi, ko pastrādāja Japānas imperatora armija, bija izvarošana un piespiedu prostitūcija, nāves gājieni, bioloģiskā kara izmantošana pret civiliedzīvotājiem un karagūstekņu sodīšana ar nāvi. Šādas zvērības kara laikā izraisīja daudzu miljonu cilvēku nāvi.[5]
Armijas skaitliskais sastāvs
labot šo sadaļu- 1873 — 32 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 50 000 (rezervē)
- 1894 — 96 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 150 000 (rezervē)
- 1903—155 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 350 000 (rezervē)
- 1904—325 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 450 000 (rezervē)
- 1914—335 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 685 000 (rezervē)
- 1918—700 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 800 000 (rezervē)
- 1930—375 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 125 000 (rezervē)
- 1931—700 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 850 000 (rezervē)
- 1941 — 1 750 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 1 600 000 (rezervē)
- 1943 — 2 200 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 2 300 000 (rezervē)
- 1945 — 6 100 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 1 200 000 (rezervē)
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
13. tips (augšpusē) un 22. tips (apakšā). Murata šautene ir pirmā vietējā ražotā japāņu armijas šautene, kas tika pieņemta ekipējumā 1880. gadā. -
Tips 97 Či-Ha, Otrā pasaules kara visplašāk ražotais japāņu vidējais tanks -
Impērijas armijas virsnieki, 1930 gadi -
Armijas parāde Naņdzjinas pilsētā 1937. gadā -
Japāņu kājnieku un kavalērijas karavīri Krievijas—Japānas kara laikā
Dienesta pakāpes un zīmotnes
labot šo sadaļu| Kategorija | Dienesta pakāpe | Uzšuve[6] | Uzplecis[7] |
| Imperators 天皇 |
Ģeneralisimuss 大元帥 |
|
|
| Ģenerāļi 将官 |
Maršals 元帥 |
|
|
| Ģenerālis 大将 |
|
| |
| Ģenerālleitnants 中将 |
|
| |
| Ģenerālmajors 少将 |
|
| |
| Virsnieki 士官 |
Pulkvedis 大佐 |
|
|
| Apakšpulkvedis 中佐 |
|
| |
| Majors 少佐 |
|
| |
| kapteinis 大尉 |
|
| |
| Leitnants 中尉 |
|
| |
| Jaunākais leitnants 少尉 |
|
| |
| Apakšvirsnieks 准士官 |
Praporščiks 准尉 |
|
|
| Seržanti 下士官 |
Vecākais seržants 曹長 |
|
|
| Seržants 軍曹 |
|
| |
| Kaprālis 伍長 |
|
| |
| Kareivji 兵 |
Jaunākais kaprālis 兵長 |
|
|
| Augstākās klases ierindnieks 上等兵 |
|
| |
| Ierindnieks 1.klases 一等兵 |
|
| |
| Ierindnieks 2.klases 二等兵 |
|
|
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Jowett, Philip (2002). The Japanese Army 1931–45 (1). Botley, Oxford: Osprey Publishing. ISBN 1841763535.
- ↑ Jowett, Philip (2002). The Japanese Army 1931–45 (1). Botley, Oxford: Osprey Publishing. ISBN 1841763535
- ↑ Gilmore, Allison B. (1998). You Can't Fight Tanks with Bayonets: Psychological Warfare against the Japanese Army in the South West Pacific. Lincoln, Nebraska: University of Nebraska Press. ISBN 0803221673.
- ↑ Harries, Meirion; Harries, Susie (1994). Soldiers of the Sun: The Rise and Fall of the Imperial Japanese Army. New York: Random House. ISBN 0679753036.
- ↑ https://en.wikipedia.org/wiki/Imperial_Japanese_Army#cite_note-sterling-60
- ↑ Введені з 1938 року замість погон і кольорових петлиць родів військ. Скасовані з 3 вересня 1945 року у зв'язку з капітуляцією Японії.
- ↑ Введені з 1930 року разом з кольоровими петлицями родів військ.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Overview of Imperial Japanese Army weapons and armaments in World War II
- Army of the Land of the Rising Sun 100 years ago. Part 1. Leap from the Middle Ages into the XX century krievu: {{{2}}} (part 1 of 4)
- Japanese war posters
- The PBS program Victory in the Pacific Arhivēts 2010-03-26 Wayback Machine vietnē.
- Imperial Japanese Army 3rd Platoon reenactor's resource Arhivēts 2012-01-28 Wayback Machine vietnē.
 | Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Japānu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |