urinarius

Latin

Etymology

From ūrīna (“urine”) +‎ -ārius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /uː.riːˈnaː.ri.us/, [uːriːˈnäːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /u.riˈna.ri.us/, [uriˈnäːrius]

Adjective

ūrīnārius (feminine ūrīnāria, neuter ūrīnārium); first/second-declension adjective

1. (New Latin) urinary

   Synonym: ūrīnālis

   vēsīca ūrīnāria ― urinary bladder

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ūrīnārius	ūrīnāria	ūrīnārium		ūrīnāriī	ūrīnāriae	ūrīnāria
genitive	ūrīnāriī	ūrīnāriae	ūrīnāriī		ūrīnāriōrum	ūrīnāriārum	ūrīnāriōrum
dative	ūrīnāriō	ūrīnāriae	ūrīnāriō		ūrīnāriīs
accusative	ūrīnārium	ūrīnāriam	ūrīnārium		ūrīnāriōs	ūrīnāriās	ūrīnāria
ablative	ūrīnāriō	ūrīnāriā	ūrīnāriō		ūrīnāriīs
vocative	ūrīnārie	ūrīnāria	ūrīnārium		ūrīnāriī	ūrīnāriae	ūrīnāria

Descendants

• English: urinary