Aymara Clases

Descargar como docx, pdf o txt
Descargar como docx, pdf o txt
Está en la página 1de 8

Saludos aruntasiñataki

Kamisak kullaka como estas waliki jilata

Aski urukipan kullaka aski urukipanay jilata

Aski jayp”ukipan kullaka aski jayp”ukipanay jilata

Aski arumakipan kullaka aski arumakipanay jilata

Huytamastasa walikiswa

Sarxañataki para despedirse

Jikisiñkam mama hasta luego jikisiñkamay tata

Qharurkam kullaka hasta mañana qharurkamay jilata

Jurpùrkam kullaka hasta pasado mañana jurpurkamay jilata

Sarxà me ire sarxamaya

k.k” kama - hasta

k.k” ya -no mas pues

se escribe completo cuando no hay otra paalabra, solo se pone completo cuando hay punto

Uru dia

Jayp:u tarde

Aruma noche

Pronombres demostrativos

Aka esto

Suri ñandú

Pariwananaka flamencos

Suri ñandú

Kimsa ubkallanaka tres patos

Khunu jamachi parajro de ieve

Qillwa (quellwa) gaviota

Paka águila

Chiñi murciélago
Juku (juka) buho

Qutquri lrchuza

Jamachi pájaro

Chhiwchhi pollito

Layqa phichhitanqa gorrión

Yakayaka pájaro

Urqu wallpa gallo

Sik imiranaka hotmiga

T isku t isku salta montes

Mamuraya abeja

K isimira hotmiga

Wayrunqu abejorro

Sixwiriri libélula

Jach a k isimira hotmiga grande

Chhichhillankha mosca

Pilpintu mariposo

Kusikusi araña

Ch uru caracol

Jararankhu lagartija

Tikuna gusano

Taparaku mariposa nocturna

Phisi gato

Khhuchhi cerdo

Anu perro

Katari serpinete

Anuqallu cachorro

Qallu pequeño

Qaqilu caballo

Qala kayu asno


Mirin iwija oveja

Pa khuchhinaka

Naka pulral

Kunas ukaxa (que es)

Sa (es)

Que es eso

Ukax (eso ) kili kiliwa

Wa (es)

KHITIS JUPAXA ( quien es)

Jupax tuxu waynawawa

Khitis jupaxa

Jupax jach`a tatakiwa

Kunas ukaxa

Jaqi wa (jaquewa pronunciacion)

Suma tawaqu (tawaqo pronunciacion)

Sabado 18 de abril

Kawkhans qamta (convivir)? Donde vives tu?

Kawkhans jakta (vive)

Rspiuesta

Nayax chukiyawun qamta ( na = en)

Yo vivo en la paz

Nayax pampaxasin qamta

Yo vivo en pampajasi

Si=jisa, saya, dos veces u, yaw

Domingo 19
Sutilantinaka pronombres personales

Naya yo –ja (mi)

Juma tu – ma (tu)

Jupa el / ella – pa (su)

Jiwasa Nosotros (as) – sa (nuestra-o)

Jumankiti ( es tuyo)

Utajawa ( es mi casa) ( de mi mi casa es)

Anumati ( es tu perro)

Anu ja wa ( es mi perro)

Luqutimati ( es tu locoto)

Luqutujawa ( es mi locoto)

Siwullapati ( es su cebolla)

Siwullapawa ( es su cebolla)

Lunes 20
Khitis jupax ¿Quién es el?
Jupax khitisa

Khitimpisa jutta ( mpi=con) ¿con quien viniste?

Jupax taykajwa (mama)


Jupax tatajawa (papa)
Jupax chacha ja wa (wa= es, ja= mi) esposo
Jupax warmijawa (esposa)
Jupax tawaqujawa (enamorada)
Jupax waynajawa (enamorado)
Jupax yuqajawa (hijo)
Jupax phuchajawa (hija)
Jupax jach”atatajawa (abuelo)
Jupax jach” amamajawa (abuela)
Jupax tiyujawa (tio,tia)
Jupax jilajawa (hermano)
Jupax kullakajawa (hermana)
Ichu(llevar) mamajawa (madrina)
Ichu tatajawa(padrino)

Làsi familia wila masi

Pronombres posesivos
-Ja = mi
-Ma = tu
-Pa = su
-Sa = nuestro
-na = de
Martes 21

Suti yatiñataki
Para saber el nombre

Kunas juman(na=de) sutimaxa (ma=tu)¿Cuál es tu nombre?


Nayan(na=de) sutijax nilsuwa de mi nombre es Nelson

kunas juman phuqhat sutimaxa (nombre completo)

Terminaciones

Nelson nilsuna
Erick eriku
Yumey yumeyawa
Lucia lucikita
Victor wiktura
Geraldine geraldinawa
Freddy pheriwa

Se neceista una vocal


Ross rossawa
Luz lusawa

Kunas jupan sutipaxa

Jueves 23

-ni (con)
-sti ( y

Jumax qawqha maranitasa (cuantos años tienes)


Nayax kimsa tunka maranitwa( yo tengo 30)
Maya mà
Paya pà
Kimsa
Phisqha
Suxta (soxta)
Paqallpu (paqallcone)
Kimsaqallqu
Llàtunka
Tunka
Tunka mayani
Tunka payani
Tunka kimsani
Tunka pusini
Tunka phisqani
Tunka suxtani
Tunka pa

Jueves 24
Sami color
Saminaka colores
Juanq^u =blanco
Larama= azul
Q^illu (quello)
Anti
Wila = rojo
Kulli= morado
Ch^uxra= verde
Chuchi= café
Chupika=Rosado
Uqi= plomo
Sajuna =
Ch^ixi=(cheje) junta de dos colores
Ch^iyara negro=
Laqhu ch^uxña=

Quri= oro(hembra)
Chuki=macho(cobrizo)
Qullqi= plata

Kunas ukaxa
Ukax ma ch¨iyar(color) phiru jiska anuwa
Sábado 25
Verbos del idioma aymara
Aymar arunlurayirinakapa

Los verbos en aymara tienen 3 formas básicas presente/ pasado , futuro y el pasado.

Verbos presnete - `pasado


Manq^ta, manq*ta, manq*i, manq’tan

Naya 1era persona

yateqaña(aprender)
Naya yatiq -ta
Jumax yatiq -ta
Jupax -i
Jiwasx -tan (nosotros hemos aprendido pasado)-tan

Kuns jumax lurata


Jumas kuns lurata
Jupax kuns luri
Jiwasax kuns lurtan

Nayax aymar yatiqta(yo aprendo aymara)

Aña, iña salen

Uñachaña
Qillqaña (escribir) rempañzar por –ta
Warta
Amtaña (recordar) amta (yo recuerdo)
Nukhuña (empujat) nukhta (yo empujo)
Umaña (tomar) umta (yo tomo)
Manq’aña (comer) manq’ta (yo como)
Chinta (amarrar)

Domingo 26
Verbos presente progresivo
Luraska, luraskta, luraski, lurasktan
Nayax luraskta (yo estoy haciendo)
Jumax luraskta (tu estas haciendo)
Jupax uraski ( el esta haciendo)
Jiwasax lurasktan(nosotros estamos haciendo)

Wartaña (echar) wartaskta


Amtaña (recordar)amtaskta
Nukhuña (empujar)
Manq’aña (comer)
Nayax manq’aña hot dog
Qaquña(friccionar)
Ist’aña (escuhcra) ist’askta
Ch’uqaña (envolver) ch’uqas
Winkuña
Uñjaña(ver)
Chhaxrasiña (peinarse)
Jusq’uña (frotar)
Takintaña(patear) takintaskta( yo estoy pateando)

También podría gustarte