Kloākaiņi: Atšķirības starp versijām
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.7 |
m Novērsu izmaiņas, ko izdarīja Smiga24, atjaunoju versiju, ko saglabāja Spnq (Iezīmes: Atcelšana SWViewer [1.6]) |
||
| (4 starpversijas, ko saglabājuši 3 lietotāji, nav parādītas) | |||
29. rindiņa:
Līdzīgi kā citi [[zīdītāji]] kloākaiņi ir siltasiņu dzīvnieki. To ķermeni klāj matojums, mātes mazuļus baro ar [[piens|pienu]], [[apakšžoklis]] sastāv no viena kaula un [[auss|vidusausi]] veido trīs [[skrimslis|skrimšļi]], kas atrodas galvaskausa iekšpusē.<ref>Rich, T. H.; Hopson, J. A.; Musser, A. M.; Flannery, T. F.; Vickers-Rich, P. (2005). "Independent origins of middle ear bones in monotremes and therians". Science 307 (5711): 910–914. doi:10.1126/science.1105717. {{PMID|15705848}}</ref> Kloākaiņiem ir arī vairākas pazīmes, kas tiem ir kopīgas ar [[rāpuļi]]em un [[somaiņi]]em. Tiem trūkst [[lielais smadzeņu saiklis|lielā smadzeņu saikļa]] (''corpus callosum''), kāds ir raksturīgs [[placentāļi]]em. <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://seaworld.org/en/animal-info/animal-bytes/order/monotremata/ |title=Order Monotremata |access-date={{dat|2014|12|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151010095447/http://seaworld.org/en/animal-info/animal-bytes/order/monotremata/ |archivedate={{dat|2015|10|10||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151010095447/http://seaworld.org/en/animal-info/animal-bytes/order/monotremata/ |date={{dat|2015|10|10||bez}} }}</ref> Lielais smadzeņu saiklis ir galvenais komunikācijas savienojums starp kreiso un labo [[smadzenes|smadzeņu]] puslodi. Alternatīvs savienojums starp abām puslodēm ir [[mazais smadzeņu saiklis]] (''anterior commissure''). Kloākaiņiem un somaiņiem atšķirībā no placentāļiem tas ir vienīgais smadzeņu pusložu savienojums.<ref>Butler, Ann B., and William Hodos (2005). Comparative Vertebrate Neuroanatomy: Evolution and Adaptation, p. 361</ref>
Gan [[ehidnu dzimta|ehidnām]], gan [[pīļknābji]]em pieaugušiem īpatņiem nav zobu, lai gan aizvēsturisko kloākaiņu fosilijām un mūsdienu [[pīļknābis|pīļknābju]] mazuļiem ir dzerokļi.<ref>Luo, Z.-X.; Cifelli, R.L.; Kielan-Jaworowska, Z. (2001). "Dual origin of tribosphenic mammals". Nature 409 (6816): 53–57. doi:10.1038/35051023. {{PMID|11343108}}</ref> Barības sasmalcināšanai tiek izmantotas cietās [[aukslējas]].<ref name=rain/> Kloākaiņu žokļi un mutes atvēršanas [[muskuļi]] ir veidoti atšķirīgi, salīdzinot ar citiem zīdītājiem. Arī to plecu joslā ir vairāk [[kauli|kaulu]]. Gaita ir līdzīga [[rāpuļi]]em, tā kā ekstremitātes anatomiski izvietotas ķermeņa sānos nevis apakšā kā citiem zīdītājiem. Uz pakaļkāju elkoņa locītavām kloākaiņiem aug pieši. Ehidnām un pīļknābju mātītēm pieši ir [[Rudiments|rudimentāri]], atgādinot pumpurus, kas nokrīt pirms dzīvnieks ir sasniedzis gada vecumu. Toties pīļknābju tēviņiem piesis ir savienots ar indes dziedzeri, kas pārošanās sezonas laikā izstrādā spēcīgu [[inde|indi]].<ref name=rain/><ref>[http://www.sciencebuzz.org/blog/we_are_one_step_closer_to_understanding_the_aussie_nightmar We are one step closer to understanding "The Aussie Nightmare"]</ref> Kloākaiņi barojas ar dažādiem [[bezmugurkaulnieki]]em, kurus tie atrod, ar jutīgajiem knābjiem uztverot to elektromagnētiskos impulsus.<ref name=rain/>
=== Vairošanās sistēma ===
38. rindiņa:
Kloākaiņu vielmaiņa, salīdzinot ar pārējiem zīdītājiem, ir ļoti lēna. Pīļknābju ķermeņa temperatūra vidēji ir 32°C (salīdzinoši somaiņiem 35°, placentāļiem 37°C).<ref>Thermal Biology of the Platypus". Davidson College. 1999. Retrieved 2006-09-14.</ref> Zinātnieki uzskata, ka šāda ķermeņa [[temperatūra]] nevis bija raksturīga visai lielajai kādreizējai kloākaiņu grupai, bet gan dažas sugas (tādējādi neizmirstot) spēja piemēroties un mainīties līdz ar zemes laika apstākļiem, tiem lēnām kļūstot vēsākiem.<ref>J.M. Watson and J.A.M. Graves (1988). "Monotreme Cell-Cycles and the Evolution of Homeothermy". Australian Journal of Zoology (CSIRO) 36 (5): 573–584. doi:10.1071/ZO9880573</ref><ref>T.J. Dawson, T.R. Grant and D. Fanning (1979). "Standard Metabolism of Monotremes and the Evolution of Homeothermy". Australian Journal of Zoology (CSIRO) 27 (4): 511–515. doi:10.1071/ZO9790511</ref>
Kloākaiņiem atkarībā no tā, kurai dzimtai tie pieder, [[termoregulācija]] ir atšķirīga. Pīļknābjiem ķermeņa temperatūra saglabājas apmēram vienāda visu laiku, bet ehidnām normāla ķermeņa temperatūra ir tikai tad, kad tās ir aktīvas. Aukstā laikā ehidnas it kā izslēdzas, iemiegot līdzīgi kā citi zīdītāji ziemas miegā. Kloākaiņu piens satur antibakteriālas [[olbaltumviela]]s, kādas nav citiem zīdītājiem, iespējams, tādējādi kompensējot mazāk sterilos piena zīšanas apstākļus.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3541144/ Identification and Functional Characterization of a Novel Monotreme- Specific Antibacterial Protein Expressed during Lactation]</ref>
== Sistemātika ==
60. rindiņa:
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
*[http://www.dabasmuzejs.gov.lv/fr/krajuma-popularizesana/austr-lijas-ehidna-tachyglossus-aculeatus-shaw Latvijas Dabas muzejs: Austrālijas ehidna Tachyglossus aculeatus Shaw]{{Novecojusi saite}}
| |||