|
| karoga_attēls = Flag of Hungary.svg
| ģerboņa_nosaukums = Ungārijas ģerbonis
| ģerboņa_platums = 85px40px
| ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Hungary.svg
| valsts_moto =
| symbol_width = 65px
| kartes_attēls = EU-Hungary.svg
| kartes_paraksts = {{kartes_parakstsmap_caption |location_color=tumši zaļšzaļā |region=EuiropaEiropa |region_color=tumši pelēkspelēkā |subregion=Eiropas Savienība|subregion_color=zaļšzaļā |legend=EU-Hungary.svg}}
| valsts_valodas = [[Ungāru valoda|Ungāru]]
| etniskās_grupas = 92,3% [[ungāri]],<br />1,9% [[čigāni]],<br />5,8% citi<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nepszamlalas.hu/eng/volumes/06/00/tabeng/1/load01_10_0.html |title=Population Census 2001 – National and county data – Summary Data |publisher=Nepszamlalas.hu |access-date={{dat|2011|07|13||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/5mq7Guq5t?url=http://www.nepszamlalas.hu/eng/volumes/06/00/tabeng/1/load01_10_0.html |archivedate={{dat|2010|01|17||bez}} }}</ref>
| etniskās_grupas_year = 2001
| demonym =
| lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
| valsts_iekārta = Parlamentāra republika
| valsts_galvas_tituls = Prezidents
| valsts_galvas_tituls2 = Premjerministrs
| valsts_galva = [[JānošsTomašs ĀdersŠujoks]]
| valsts_galva2 = [[Viktors Orbāns]]
| valsts_galvas_tituls3 = Spīkers
| neatkarības_datums3 = 1989. gada 23. oktobris
| HDI_gads = 2010
| HDI = {{palielinājās}} 0,805<ref name="HDI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2010_EN_Table1.pdf|title=Human Development Report 2010|year=2010|publisher=United Nations|accessdate=5 November 2010|archive-date={{dat|2010|11|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101121150504/http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2010_EN_Table1.pdf}}</ref>
| HDI_rangs = 36.
| HDI_kategorija = <span style="color:#090;">ļoti augsts</span>
| domēns = [[.hu]]{{smallsup|1}}
|drives_on = right
| iso_kods_num =
| iso_kods_alfa2 =
| iso_kods_alfa3 =
| tālsarunu_kods = 36
| piezīmes =
| ISO_3166-1_alpha2 iso_kods_alfa2 = HU
| ISO_3166-1_alpha3 iso_kods_alfa3 = HUN
| ISO_3166-1_numeric iso_kods_num = 348
| sport_code = HUN
| vehicle_code = H
| piezīme1 = Arī [[.eu]], kopā ar citām [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm.
|map_caption={{map_caption |location_color=tumši zaļā |region=Eiropa |region_color=tumši pelēkā |subregion=Eiropas Savienība|subregion_color=zaļā |legend=EU-Hungary.svg}}}}
}}
'''Ungārija''' ({{val|hu|Magyarország}}) ir valsts [[Centrāleiropa]]s vidienē bez pieejas pie jūras.<ref>{{citetīmekļa webatsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/hu.html|title=Geography ::Hungary |publisher=cia.gov |accessdate=31 August 2011|archive-date={{dat|2009|06|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090610082839/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/HU.html}}</ref> Rietumos tā robežojas ar [[Austrija|Austriju]], ziemeļos ar [[Slovākija|Slovākiju]], ziemeļaustrumos ar [[Ukraina|Ukrainu]], bet dienvidaustrumos ar [[Rumānija|Rumāniju]], dienvidos ar [[Serbija|Serbiju]], bet dienvidrietumos ar [[Horvātija|Horvātiju]] un [[Slovēnija|Slovēniju]]. Valsts galvaspilsētā un lielākā pilsēta ir [[Budapešta]]. Ungārija ir [[Eiropas Savienība]]s, [[NATO]], [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] un [[Šengenas līgums|Šengenas zonas]] dalībniece. Valsts oficiālā valoda ir [[Ungāru valoda|ungāru]], kura ir visplašāk izplatītākā ne[[indoeiropiešu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]] un izplatītākā [[Urāliešu valodas|urāliešu valoda]] pasaulē.<ref>{{citegrāmatas bookatsauce |url=http://books.google.com/books?id=nlWU3CkTAi4C&lpg=PA82&ots=wiY3TdhJ5F&dq=%22largest%20non-indo%20european%22%20europe%20hungarian&pg=PA82#v=onepage&q=%22largest%20non-indo%20european%22%20europe%20hungarian&f=false |title=Globally speaking: motives for adopting English vocabulary in other languages – Google Books |publisher=Google Books |accessdate=20 September 2010}}</ref> Valsts galvaspilsēta, lielākā pilsēta un ievērojams ekonomiskais centrs ir [[Budapešta]]. Citas ievērojamas pilsētas Ungārijā ir [[Debrecena]], [[Segeda]], [[Miškolca]], [[Pēča]] un [[Ģēra]].
1989. gada 23. oktobrī Ungārija kļuvapievienojās parEiropas demokrātisku,Savienībai parlamentāru2004. republiku,gadā un mūsdienās ir valstsŠengenas arzonas ļotisastāvdaļa augstukopš tautas attīstības indeksu2007. <ref name=HighOECD>[http://datagada. worldbank.org/about/country-classifications/country-and-lending-groups#OECD_members CountryUngārija andir Lendinglabi Groupspazīstama |ar Data].savu Data.worldbank.org.bagāto Retrievedkultūru onun 2014-08-11.</ref><refieguldījumiem name=qq>[ http://hdr.undp.org/sites/default/files/hdr14_statisticaltables.xls[Māksla|mākslā]], United[[Mūzika|mūzikā]], Nations[[Literatūra|literatūrā]], Development[[Sports|sportā]] Programme:un Human Development Report, 2014[[Zinātne|zinātnē] </ref>]. Ungārija ir populārs tūrisma galamērķis, piesaistot 10, 6757 miljonus tūristu gadā ([[2013]]).<ref>{{ citetīmekļa webatsauce|url=http://www.e-unwto.org/content/r13521/fulltext.pdf|title=UNWTO World Tourism Barometer |publisher=World Tourism Organization |accessdate=20 August 2014 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150112082549/http://www.e-unwto.org/content/r13521/fulltext.pdf|archivedate={{dat|2015|01|12||bez}}}}</ref> Ungārijā atrodas lielākā termālo ūdeņu alu sistēma,<ref>{{ citetīmekļa webatsauce|url=http://www.iht.com/articles/reuters/2008/11/18/europe/OUKWD-UK-HUNGARY-CAVE.php |title=Search – Global Edition – The New York Times |work=International Herald Tribune |date=29 March 2009 |accessdate=20 September 2009}}</ref> otrs lielākais termālais ezers pasaulē ( [[Hēvizas ezers ]]), lielākais ezers [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] ([[Balatons]]) un lielākā dabas pļava Eiropā ( [[Hortobāgas nacionālais parks ]]). ▼Pēc gadsimtiem ilgas [[ķelti|ķeltu]], [[romieši|romiešu]], [[huņņi|huņņu]], [[slāvi|slāvu]], [[gepidi|gepidu]] un [[Avāri (senie)|avāru]] teritorijas apdzīvošanas, [[ungāri|ungāru]] lielkņazs [[Ārpāds]] dibināju Ungāriju pēc teritorijas iekarošanas. Viņa mazmazdēls [[Ištvāns I]] kāpa tronī 1000 gadā, pārvēršot valsti par [[Ungārijas Karaliste|kristīgu karaļvalsti]]. 12. gadsimta vidū, Ungārija kļuva par Rietumu pasaules vidējo varu, sasniedzot zelta laikmetu 15. gadsimtā.<ref>Kristó Gyula – Barta János – Gergely Jenő: Magyarország története előidőktől 2000-ig (History of Hungary from the prehistory to 2000), Pannonica Kiadó, Budapest, 2002, ISBN 963-9252-56-5, p. 687, pp. 37, pp. 113 ("Magyarország a 12. század második felére jelentős európai tényezővé, középhatalommá vált."/"By the 12th century Hungary became an important European constituent, became a middle power.", "A Nyugat részévé vált Magyarország.../Hungary became part of the West"), pp. 616–644</ref> Pēc [[Mohāčas kauja]]s [[1526]]. gadā un [[Osmaņu impērija|osmaņu]] okupācijas ([[1541]] – [[1699]]), Ungārijā sāka valdīt [[Habsburgi]], un vēlāk izveidoja [[Austroungārija]]s impēriju ([[1867]] – [[1918]]). ▼
Ungārijas pašreizējās robežas tika noteiktas ar Trianonas līgumu (1920) pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], kad valsts zaudēja 71% savas teritorijas, 58% iedzīvotāju un 32% etnisko ungāru. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā Ungārija pievienojās [[Ass valstis|Ass valstīm]], kara laikā ciešot nopietnus zaudējumus. Pēc kara tā nonāca [[Padomju Savienība]]s ietekmes zonā un kļuva par komunistisku PSRS satelītvalsti ([[1947]] – [[1989]]). Valsts ieguva plašu starptautisko uzmanību pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un robežas atvēršanas ar [[Austrija|Austriju]] 1989. gadā, paātrinot [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] sabrukumu. ▼
▲1989. gada 23. oktobrī Ungārija kļuva par demokrātisku, parlamentāru republiku, un mūsdienās ir valsts ar ļoti augstu tautas attīstības indeksu.<ref name=HighOECD>[http://data.worldbank.org/about/country-classifications/country-and-lending-groups#OECD_members Country and Lending Groups | Data]. Data.worldbank.org. Retrieved on 2014-08-11.</ref><ref name=qq>[http://hdr.undp.org/sites/default/files/hdr14_statisticaltables.xls United Nations Development Programme: Human Development Report, 2014]</ref> Ungārija ir populārs tūrisma galamērķis, piesaistot 10,675 miljonus tūristu gadā ([[2013]]).<ref>{{cite web|url=http://www.e-unwto.org/content/r13521/fulltext.pdf|title=UNWTO World Tourism Barometer |publisher=World Tourism Organization |accessdate=20 August 2014}}</ref> Ungārijā atrodas lielākā termālo ūdeņu alu sistēma,<ref>{{cite web|url=http://www.iht.com/articles/reuters/2008/11/18/europe/OUKWD-UK-HUNGARY-CAVE.php |title=Search – Global Edition – The New York Times |work=International Herald Tribune |date=29 March 2009 |accessdate=20 September 2009}}</ref> otrs lielākais termālais ezers pasaulē (Hēvizas ezers), lielākais ezers [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] ([[Balatons]]) un lielākā dabas pļava Eiropā (Hortobāgas nacionālais parks).
== Ungārijas vēsture ==
{{pamatraksts|Ungārijas Karalistevēsture}}
▲PēcNo 35. līdz 9. gadam p. m. ē. Donavas labā krasta gadsimtiemzemes ilgasiekaroja [[ ķelti|ķelturomieši]] , un izveidoja [[ romieši|romiešuRomas impērija]] ,s [[ huņņi|huņņuPanonija]] ,s provinci. [[ slāviLielā tautu staigāšana| slāvuLielās tautu staigāšanas]] , laikā Panonijas līdzenumu ieņēma [[ gepidi|gepiduhuņņi]] un [[gepidi]], vēlāk [[Avāri (senie)| avāruavāri]] teritorijasun apdzīvošanas,[[slāvi]]. 9. gadsimtā to pakļāva [[ungāri|ungāru]] lielkņazsķēniņš [[Ārpāds]] , dibināju Ungāriju pēc teritorijas iekarošanas1000. Viņagadā viņa mazmazdēls [[Ištvāns I]] kāpakļuva tronīpar 1000pirmo gadā, pārvēršot valsti parkristīto [[Ungārijas Karaliste| kristīguUngārijas karaļvalstikarali]]. 12. gadsimta vidū , Ungārija kļuva par Rietumulielvalsti, pasaules vidējo varu,kas sasniedzotsasniedza zeltasavu laikmetuuzplaukumu 15. gadsimtā.<ref>Kristó Gyula – Barta János – Gergely Jenő: Magyarország története előidőktől 2000-ig (History of Hungary from the prehistory to 2000) ,. Budapest: Pannonica Kiadó , Budapest, 2002, {{ISBN |963-9252-56-5 }}, p. 687, pp. 37, pp. 113 ("Magyarország a 12. század második felére jelentős európai tényezővé, középhatalommá vált."/"By the 12th century Hungary became an important European constituent, became a middle power.", "A Nyugat részévé vált Magyarország.../Hungary became part of the West"), pp. 616–644</ref> Pēc [[Mohāčas kauja]]s [[1526]]. gadā unto pakļāva [[Osmaņu impērija |osmaņu]] okupācijas ([[1541]] – [[1699]]) ,. UngārijāPēc sākatam Ungāriju valdītpakļāva [[ HabsburgiHābsburgu monarhija]], unpēc vēlākungāru izveidojasacelšanās izveidojās [[Austroungārija]]s impērijudubultmonarhija ([[1867]] – [[1918]]).
=== Pirmsākums un vidusslaiki ===
Ungārijas vēstures pirmsākums meklējams 9. gadsimta otrajā pusē, kad daļa no [[somugri|somugru]] tautas - [[maģāri]], ieceļoja [[Panonija]]s līdzenumā. Maģāri izcēlās ar kareivīgumu, tie terorizēja visas apkārtējās kaimiņu tautas, līdz 955. gadā tos pie [[Lēčfeldas kauja|Lēčfeldas]] smagi sakāva [[vācieši]]. Vācu [[karalis]] [[Otons I]] pakļauto maģāru teritorijai piešķīra [[markgrāfiste]]s statusu, tādējādi padarot to par politisku struktūrvienību vācu kontrolē. Vēlāk tā sāka saukties par ''Österreich'' ([[Austrija|Austriju]]).
1001. gadā Ungārija pieņēma kristietību un [[Ištvāns I]] tika kronēts par karali. 1091. gadā pēc [[Horvātija]]s karaļa Stepana II nāves Ungārijas karalis [[Lāslo I Ārpāds]] pieteica pretenzijas uz [[Horvātijas karaliste]]s troni un iebruka tajā. No 1102. gada Horvātija tika apvienota [[personālūnija|personālūnijā]] ar Ungāriju.
=== No 16. gadsimta līdz Austroungārijas izveidošanai ===
1526. gadā pēc [[Mohāčas kauja]]s Ungārija tika sadalīta. Valsts centrālo daļu laika gaitā iekļāva [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]], Rietumdaļā par karali tika pasludināts [[Ferdinands I Habsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinands I Habsburgs]]. Austrumi un ziemeļi palika jaunā karaļa [[Jānošs I Sapojai]] kontrolē, šajā teritorijā izveidojās [[Transilvānijas hercogiste]] kurai nācās kļūt par Turcijas vasaļvalsti.
Laikā no 1683. gada sagrāves [[Kauja par Vīni|Vīnes kaujā]] līdz 1699. gadam [[turki|turku]] karaspēks tiek pilnībā padzīts no Ungārijas un lielākās daļas [[Centrāleiropa]]s. Ungārija kļuva par [[Habsburgu monarhija]]s daļu, bet Transilvānijas hercogiste - par Habsburgu vasaļvalsti.
Ungārijas juridiskais statuss līdz pat 17. gadsimta vidum bija stabila [[autonomija]], kurā visa ārpolitika bija tieši pakļauta [[Monarhs|monarham]] (tā kā šis bija konfliktu laiks ar osmaņiem, [[Habsburgi]] bija ieinteresēti ungāru magnātu atbalstā). Regulāri sapulcējās ungāru kārtu pārstāvji parlamentā, muižniecība saglabāja varu vietējās pašpārvaldes orgānos - ''komitātu sapulcēs'' (skat. [[Kārtu pārstāvniecība]]).
Taču, sākot ar 17. gadsimta 60. gadiem ungāru parlaments sāka uzstāties pret Habsburgiem (1666.—1667. gados Francs Vjašelelena organizēja sazvērestību ar mērķi atdalīties no Habsburgu zemēm; 1670.-1671. gados Vīnes valdība atklāja vēl vienu ungāru muižnieku sazvērestību utt). Ungārijā tika dislocēts austriešu karaspēks. Augstākā vara tagad pārgāja imperatora vietvalža rokās, parlaments tika atlaists. Masveidā iebrauca austriešu ierēdņi, kas sāka kontrolēt un vadīt vietējās pašpārvaldes. Ar imperatora pavēli tika izformēts ungāru robežapsardzes karaspēks.
1672. gadā sākās ungāru un slovaku sacelšanās Imres Tekei vadībā un atbrīvotajās teritorijās nodibināja neatkarīgu valsti (1684.—1685. gados impērija šo valsti likvidēja). Lai kaut cik atgūtu savas pozīcijas, imperators atjaunoja parlamenta darbību. Turku un dumpinieku valdījumus imperators piešķīra austriešu muižniekiem, šādi veidojot atbalstītāju slāni pašā Ungārijā. Pēc asiņainām un veltīgām cīņām parlaments 1687. gadā atzina Habsburgus par Ungārijas karaļu dinastiju.
▲Ungārijas pašreizējās robežas tika noteiktas ar Trianonas līgumu (1920) pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], kad valsts zaudēja 71% savas teritorijas, 58% iedzīvotāju un 32% etnisko ungāru. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā Ungārija pievienojās [[Ass valstis|Ass valstīm]], kara laikā ciešot nopietnus zaudējumus. Pēc kara tā nonāca [[Padomju Savienība]]s ietekmes zonā un kļuva par komunistisku PSRS satelītvalsti [[Ungārijas Tautas Republika|Ungārijas Tautas Republiku]] ([[1947]] – [[1989]]). Valsts ieguva plašu starptautisko uzmanību pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un robežas atvēršanas ar [[Austrija|Austriju]] 1989. gadā, paātrinot [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] sabrukumu.
18. gadsimta sākums pagāja nemitīgos ungāru muižnieku dumpjos, līdz 1741. gadā imperators uz mūžīgiem laikiem atbrīvoja feodāļu zemes no nodokļiem. Tika atjaunota muižnieku vara ''komitātu sapulcēs''. ''Komitātu sapulces'', kuru rokās bija administratīvā un tiesu vara, bija sava veida autonomas republikas, kuras centrālajai varai pakļāvās visai nosacīti - tikai valsts, mēroga jautājumos. Šī kārtība tika likvidēta tikai [[Marija Terēze|Marijas Terēzes]] laikā (1740—1780).
1989. gada 23. oktobrī Ungārija kļuva par demokrātisku, parlamentāru republiku, un mūsdienās ir valsts ar ļoti augstu tautas attīstības indeksu.<ref name=HighOECD>[http://data.worldbank.org/about/country-classifications/country-and-lending-groups#OECD_members Country and Lending Groups | Data]. Data.worldbank.org. Retrieved on 2014-08-11.</ref><ref name=qq>[http://hdr.undp.org/sites/default/files/hdr14_statisticaltables.xls United Nations Development Programme: Human Development Report, 2014]</ref>
Marijas Terēzes valdīšanas laikā Ungārijā 1767. gadā tika veikta [[agrārā reforma]], kuras rezultātā tika likvidēta [[dzimtbūšana]]. Ķeizara [[Leopolds II Habsburgs|Leopolda II]] valdīšanas laikā 1791. gadā [[ungāru valoda]], līdz ar [[vācu valoda|vācu]] un [[latīņu valoda|latīņu]], tika apstiprināta kā oficiāla [[valsts valoda]].
== Administratīvais iedalījums ==
1848. gadā Ungārijā sākās sacelšanās pret Habsburgiem, kura pārauga neatkarības karā. 1849. gadā ar [[Krievijas Impērija]]s palīdzību austriešiem izdevās uzvarēt ungārus. 1867. gadā tika noslēgts [[1867. gada kompromiss|kompromisa līgums]], nodibinot dubultmonarhiju - [[Austroungārija|Austroungāriju]].
{{pamatraksts|Ungārijas administratīvais iedalījums}}
Valsts ir sadalīta 19 meģēs ({{val|hu|megye}}), [[Budapešta]] ir atsevišķa galvaspilsētas municipalitāte, kura sīkāk iedalās 23 rajonos. Meģes veido [[Eiropas Savienība|ES]] [[NUTS]] 3. līmeņa apgabalus. Papildus ir 23 pilsētas ar meģes tiesībām. Meģes sīkāk iedalās 173 apakšreģionos. Valstī ir piecas pilsētas, kuras ir pilsētas ar meģes tiesībām, bet kuras pašas nav meģes centri — [[Ērda]] (Peštas meģē), [[Dunaūjvāroša]] (Fejēras meģē), [[Hodmezevāšārhēja]] (Čongrādas meģē), [[Naģkaniža]] (Zalas meģē) un [[Šoprona]] (Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē).
Kopš [[1999]]. gada meģes ir apvienotas reģionos, kuri veido ES NUTS 2. līmeņa apgabalus.
=== 20. gadsimts ===
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Austroungārija beidza pastāvēt un saskaņā ar 1920. noslēgto [[Trianonas līgums|Trianonas līgumu]] Ungārija zaudēja 72% teritorijas un aiz tās robežām palika vairāk nekā 3 miljoni ungāru.<ref>Rotčailds, Džozefs. Valstis Viduseiropas austrumos starp diviem pasaules kariem. Zvaigzne ABC. Rīga. 1999. ISBN 9984-17-283-X 184. lpp.</ref>
=== Pilsētas ===
1938. gada novembrī pēc [[Minhenes vienošanās]] Ungārija atguva [[Slovākija]]s un [[Rutēnija]]s dienvidu daļu un 1939. gadā, pēc tam kad [[Trešais reihs]] ieņēma atlikušo [[Čehoslovākija]]s daļu, arī pārējo [[Aizkarpatu apgabals|Rutēniju]]. 1941. gadā Ungārija piedalījās iebrukumā [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijā]], atgūstot vēl daļu teritorijas, kā arī piedalījās Vācijas uzbrukumā [[Padomju Savienība]]i. 1944. gadā Ungārija sāka pamiera sarunas ar [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]], kā rezultātā vācu karaspēks okupēja Ungāriju. 1945. gadā Ungāriju okupēja PSRS karaspēks. Saskaņā ar [[Parīzes miera līgums (1947)|1947. gada Parīzes miera līgumu]] Ungārija zaudēja 1938-41. gadā atgūtās teritorijas. 1947. gadā Ungārija kļuva par PSRS satelītvalsti ar nosaukumu [[Ungārijas Tautas Republika]].
{{pamatraksts|Ungārijas pilsētu uzskaitījums}}
Ungārijā ir 346 [[pilsēta]]s un 2806 lauku apdzīvotās vietas, kopā 3152 apdzīvotās vietas. [[Galvaspilsēta]]i [[Budapešta]]i ir īpašs statuss un tā nav iekļauta nevienā meģē, savukārt 23 pilsētas ir ar meģu (novadu) tiesībām (centri).
Četras pilsētas — [[Budapešta]], [[Miškolca]], [[Ģēra]] un [[Pēča]] — ir izveidojušas savas [[aglomerācija]]s. Ungārijas lielākā pilsēta ir Budapešta, savukārt mazākā ir [[Pālhāza]].
1956. gadā notika [[1956. gada Ungārijas revolūcija|sacelšanās pret Ungārijas komunistisko režīmu]] un tās Padomju Savienības atbalstīto politiku, kuru apspieda PSRS armija. Ap 20 000 cilvēku tika nogalināti un 250 000 devās bēgļu gaitās. No 1968. gada Ungārijas komunistu režīms piedzīvoja liberalizāciju. 1989. gadā Ungārijā notika miermīlīga pāreja uz demokrātiju, tika atļautas politiskās partijas (bez valdošās) un atvērta robeža ar Austriju. 23. oktobrī no valsts nosaukuma tika svītrots vārds "Tautas". 1990. gada maijā notika pirmās brīvās parlamenta vēlēšanas. 2004. gada 1. maijā Ungārija kļuva par [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsti.
== Etniskais sastāvs ==
== Ārējās saites ==
{{Commonscatsisterlinks-inline|Hungary|Ungārija}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [httphttps://wwwweb.archive.org/web/20180803213711/http://hungarologie.at/ Die Hungarologie - Teilgebiet der Finnougristik und umfasst das Studium der ungarischen Sprache und Kultur.]
* [http://www.mfa.gov.hu/kum/en/bal/Ministry/minister/foreign_ministers.htm Hungarian Foreign Ministers from 7 April 1848 to Our Days] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060621090822/http://www.mfa.gov.hu/kum/en/bal/Ministry/minister/foreign_ministers.htm |date={{dat|2006|06|21||bez}} }}
{{Eiropa}}
| 