Ungārija: Atšķirības starp versijām

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Versija, kas saglabāta 2019. gada 13. janvāris, plkst. 07.18 labot Ludis21345 (diskusija \| devums) Pašpārbaudītie 33 029 edits sakārtoti ISO kodi. ← Vecāka versija		Pašreizējā versija, 2024. gada 8. maijs, plkst. 12.14 labot atcelt DJ EV (diskusija \| devums) Pašpārbaudītie, Patrollers, Administratori 10 092 edits m Novērsu izmaiņas, ko izdarīja 81.163.72.209, atjaunoju versiju, ko saglabāja DJ EV (Iezīmes: Atcelšana)
(27 starpversijas, ko saglabājuši 12 lietotāji, nav parādītas)
14. rindiņa: \| kartes_paraksts = {{map_caption \|location_color=tumši zaļā \|region=Eiropa \|region_color=tumši pelēkā \|subregion=Eiropas Savienība\|subregion_color=zaļā \|legend=EU-Hungary.svg}} \| valsts_valodas = [[Ungāru valoda\|Ungāru]] \| etniskās_grupas = 92,3% [[ungāri]],<br />1,9% [[čigāni]],<br />5,8% citi<ref>{{Tīmekļa atsauce \|url=http://www.nepszamlalas.hu/eng/volumes/06/00/tabeng/1/load01_10_0.html \|title=Population Census 2001 – National and county data – Summary Data \|publisher=Nepszamlalas.hu \|access-date={{dat\|2011\|07\|13\|\|bez}} \|archiveurl=https://www.webcitation.org/5mq7Guq5t?url=http://www.nepszamlalas.hu/eng/volumes/06/00/tabeng/1/load01_10_0.html \|archivedate={{dat\|2010\|01\|17\|\|bez}} }}</ref> \| etniskās_grupas_year = 2001 \| demonym = 21. rindiņa: \| lielākā_pilsēta = galvaspilsēta \| valsts_iekārta = Parlamentāra republika \| valsts_galvas_tituls = Prezidents \| valsts_galvas_tituls2 = Premjerministrs \| valsts_galva = [[~~Jānošs~~Tomašs ~~Āders~~Šujoks]] \| valsts_galva2 = [[Viktors Orbāns]] \| valsts_galvas_tituls3 = Spīkers 63. rindiņa: \| neatkarības_datums3 = 1989. gada 23. oktobris \| HDI_gads = 2010 \| HDI = {{palielinājās}} 0,805<ref name="HDI">{{Tīmekļa atsauce\|url=http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2010_EN_Table1.pdf\|title=Human Development Report 2010\|year=2010\|publisher=United Nations\|accessdate=5 November 2010\|archive-date={{dat\|2010\|11\|21\|\|bez}}\|archive-url=https://web.archive.org/web/20101121150504/http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2010_EN_Table1.pdf}}</ref> \| HDI_rangs = 36. \| HDI_kategorija = <span style="color:#090;">ļoti augsts</span> 75. rindiņa: \| domēns = [[.hu]]{{smallsup\|1}} \|drives_on = right ~~\| iso_kods_num =~~ ~~\| iso_kods_alfa2 =~~ ~~\| iso_kods_alfa3 =~~ \| tālsarunu_kods = 36 \| piezīmes = Line 87 ⟶ 84: \| piezīme1 = Arī [[.eu]], kopā ar citām [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm. \|map_caption={{map_caption \|location_color=tumši zaļā \|region=Eiropa \|region_color=tumši pelēkā \|subregion=Eiropas Savienība\|subregion_color=zaļā \|legend=EU-Hungary.svg}}}} '''Ungārija''' ({{val\|hu\|Magyarország}}) ir valsts [[Centrāleiropa]]s vidienē bez pieejas pie jūras.<ref>{{~~cite~~tīmekļa ~~web~~atsauce\|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/hu.html\|title=Geography ::Hungary \|publisher=cia.gov \|accessdate=31 August 2011\|archive-date={{dat\|2009\|06\|10\|\|bez}}\|archive-url=https://web.archive.org/web/20090610082839/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/HU.html}}</ref> Rietumos tā robežojas ar [[Austrija\|Austriju]], ziemeļos ar [[Slovākija\|Slovākiju]], ziemeļaustrumos ar [[Ukraina\|Ukrainu]], bet dienvidaustrumos ar [[Rumānija\|Rumāniju]], dienvidos ar [[Serbija\|Serbiju]], bet dienvidrietumos ar [[Horvātija\|Horvātiju]] un [[Slovēnija\|Slovēniju]]. Ungārija ir [[Eiropas Savienība]]s, [[NATO]], [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija\|OECD]] un [[Šengenas līgums\|Šengenas zonas]] dalībniece. Valsts oficiālā valoda ir [[Ungāru valoda\|ungāru]], kura ir visplašāk izplatītākā ne[[indoeiropiešu valoda]] [[Eiropa\|Eiropā]] un izplatītākā [[Urāliešu valodas\|urāliešu valoda]] pasaulē.<ref>{{~~cite~~grāmatas ~~book~~atsauce \|url=http://books.google.com/books?id=nlWU3CkTAi4C&lpg=PA82&ots=wiY3TdhJ5F&dq=%22largest%20non-indo%20european%22%20europe%20hungarian&pg=PA82#v=onepage&q=%22largest%20non-indo%20european%22%20europe%20hungarian&f=false \|title=Globally speaking: motives for adopting English vocabulary in other languages – Google Books \|publisher=Google Books \|accessdate=20 September 2010}}</ref> Valsts galvaspilsēta, lielākā pilsēta un ievērojams ekonomiskais centrs ir [[Budapešta]]. Citas ievērojamas pilsētas Ungārijā ir [[Debrecena]], [[Segeda]], [[Miškolca]], [[Pēča]] un [[Ģēra]]. Ungārija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un ir Šengenas zonas sastāvdaļa kopš 2007. gada. Ungārija ir labi pazīstama ar savu bagāto kultūru un ieguldījumiem [[Māksla\|mākslā]], [[Mūzika\|mūzikā]], [[Literatūra\|literatūrā]], [[Sports\|sportā]] un [[Zinātne\|zinātnē]]. Ungārija ir populārs tūrisma galamērķis, piesaistot 10,7 miljonus tūristu gadā ([[2013]]).<ref>{{~~cite~~tīmekļa ~~web~~atsauce\|url=http://www.e-unwto.org/content/r13521/fulltext.pdf\|title=UNWTO World Tourism Barometer\|publisher=World Tourism Organization\|accessdate=20 August 2014\|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150112082549/http://www.e-unwto.org/content/r13521/fulltext.pdf\|archivedate={{dat\|2015\|01\|12\|\|bez}}}}</ref> Ungārijā atrodas lielākā termālo ūdeņu alu sistēma,<ref>{{~~cite~~tīmekļa ~~web~~atsauce\|url=http://www.iht.com/articles/reuters/2008/11/18/europe/OUKWD-UK-HUNGARY-CAVE.php \|title=Search – Global Edition – The New York Times \|work=International Herald Tribune \|date=29 March 2009 \|accessdate=20 September 2009}}</ref> otrs lielākais termālais ezers pasaulē ([[Hēvizas ezers]]), lielākais ezers [[Centrāleiropa\|Centrāleiropā]] ([[Balatons]]) un lielākā dabas pļava Eiropā ([[Hortobāgas nacionālais parks]]). == Ungārijas vēsture == Line 100 ⟶ 97: == Administratīvais iedalījums == {{~~galvenais~~pamatraksts\|Ungārijas administratīvais iedalījums}} Valsts ir sadalīta 19 meģēs ({{val\|hu\|megye}}), [[Budapešta]] ir atsevišķa galvaspilsētas municipalitāte, kura sīkāk iedalās 23 rajonos. Meģes veido [[Eiropas Savienība\|ES]] [[NUTS]] 3. līmeņa apgabalus. Papildus ir 23 pilsētas ar meģes tiesībām. Meģes sīkāk iedalās 173 apakšreģionos. Valstī ir piecas pilsētas, kuras ir pilsētas ar meģes tiesībām, bet kuras pašas nav meģes centri — [[Ērda]] (Peštas meģē), [[Dunaūjvāroša]] (Fejēras meģē), [[Hodmezevāšārhēja]] (Čongrādas meģē), [[Naģkaniža]] (Zalas meģē) un [[Šoprona]] (Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē). Line 106 ⟶ 103: === Pilsētas === {{~~galvenais~~pamatraksts\|Ungārijas pilsētu uzskaitījums}} Ungārijā ir 346 [[pilsēta]]s un 2806 lauku apdzīvotās vietas, kopā 3152 apdzīvotās vietas. [[Galvaspilsēta]]i [[Budapešta]]i ir īpašs statuss un tā nav iekļauta nevienā meģē, savukārt 23 pilsētas ir ar meģu (novadu) tiesībām (centri). Line 150 ⟶ 147: == Ārējās saites == {{~~Commonscat~~sisterlinks-inline~~\|Hungary\|Ungārija~~}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [~~http~~https://~~www~~web.archive.org/web/20180803213711/http://hungarologie.at/ Die Hungarologie - Teilgebiet der Finnougristik und umfasst das Studium der ungarischen Sprache und Kultur.] * [http://www.mfa.gov.hu/kum/en/bal/Ministry/minister/foreign_ministers.htm Hungarian Foreign Ministers from 7 April 1848 to Our Days] {{Webarchive\|url=https://web.archive.org/web/20060621090822/http://www.mfa.gov.hu/kum/en/bal/Ministry/minister/foreign_ministers.htm \|date={{dat\|2006\|06\|21\|\|bez}} }} {{Eiropa}}