Alvis Hermanis
Alvis Hermanis (dzimis 1965. gada 27. aprīlī) ir latviešu teātra un operas režisors, scenogrāfs un aktieris. Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs.[1]
| Alvis Hermanis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 Alvis Hermanis 2010. gadā | ||||||
| Dzimis |
Alvis Hermanis 1965. gada 27. aprīlī  Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) | |||||
| Nodarbošanās | aktieris, režisors | |||||
| Dzīvesbiedre | Kristīne Krūze-Hermane | |||||
|
Apbalvojumi
| ||||||
Vairākkārtējs Spēlmaņu nakts balvas ieguvējs, saņēmis arī Lielā Kristapa balvu kā labākais aktieris.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1965. gadā Rīgā žurnālista un publicista Voldemāra Hermaņa un bibliogrāfes Irēnas Hermanes ģimenē. Mācījās Rīgas 72. vidusskolā, līdztekus trenējās hokejā Rīgas Dinamo sporta skolā,[2] vēlāk darbojās Roberta Ligera vadītajā Rīgas pantomīmā (1981—1982).
No 1982. līdz 1985. gadam Alvis Hermanis mācījās Rīgas Tautas kinoaktieru studijā pie Arnolda Liniņa un Ainas Matīsas. No 1984. līdz 1988. gadam studēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra mākslas nodaļā. 1987. gadā ieguva balvu "Lielais Kristaps" par lomu filmā "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili".
1992. gadā Alvis Hermanis kopā ar domubiedriem dibināja Jauno Rīgas teātri un kļuva par vienu no tā vadošajiem režisoriem. Jaunajā Rīgas teātrī Hermanis iestudējis daudzas publikas un kritikas ievērību ieguvušas izrādes: "Revidents", "Garā dzīve", "Latviešu stāsti", "Latviešu mīlestība", "Klusuma skaņas", "Zilākalna Marta", "Ziedonis un visums" u.c. Kopš 1997. gada Alvis Hermanis ir Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs.
Alvis Hermanis ir starptautiski atzīts un pazīstams latviešu teātra režisors,[3] iestudējis izrādes teātros Vācijā, Krievijā, Austrijā, Šveicē, Itālijā, Francijā, Izraēlā u.c. valstīs. Kopš 2012. gada darbojas arī kā operas režisors, veidojis iestudējumus Milānas operā La Scala (Die Soldaten, Il due Foscari, Il Trovatore, Madame Butterfly), operfestivālam Zalcburgā[4] (Die Soldaten, Gawain, Il Trovatore, Die Liebe der Danae), Briseles La Monnaie (Jenufa),[5] Parīzes operā (Le Damnation du Faust), Vīnes Valsts operā (Parsifal), Berlīnes Valsts operā (Tosca).
Apbalvojumi
labot šo sadaļu2012. gada aprīlī saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.[6]
2007. gadā ieguva Premio Europa per il Teatro ("The New Theatre Realities" balvu)
Privātā dzīve
labot šo sadaļuAlvja Hermaņa sieva ir Kristīne Krūze-Hermane, pārim ir trīs bērni. No iepriekšējām attiecībām viņam ir vēl četri bērni.
Teātra režija
labot šo sadaļu1990. – 1999.
labot šo sadaļu| Gads | Autors | Nosaukums | Teātris |
|---|---|---|---|
| 1993 | Stīvens Soderbergs | ‘’Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās’’ | Jaunais Rīgas teātris |
| Jukio Mišima | ‘’Marķīze de Sada’’ | JRT | |
| Margarita Dirasa | ‘’Slepenās bildes’’ | JRT | |
| 1994 | Antonio Buero Valeho | „Liesmojošā tumsa” | Von Krahli Teatter (Tallina) |
| Margarita Dirasa | „Slepenās bildes” | Von Krahli Teatter (Tallina) | |
| Oskars Vailds | "Doriana Greja portrets" | JRT | |
| 1995 | Jānis Mediņš | "Uguns un nakts" | Latvijas Nacionālā opera |
| Autorkompozīcija | "Tranzīts 2000" | JRT | |
| Antonio Buero Valeho | "Liesmojošā tumsa" | JRT | |
| 1996 | Antons Čehovs | "Kaija” | JRT |
| N. Beikers | "Kā lēna un mierīga balss" | JRT | |
| 1997 | Aleksejs Arbuzovs | "Mans nabaga Marats" | JRT |
| Džeimss Kriss | "Tims Tālers jeb pārdotie smiekli" | JRT | |
| 1998 | Toms Stopards | "Arkādija" | JRT |
| Aleksandrs Puškins | "Pīķa dāma" | JRT | |
| 1999 | Autorkompozīcija | "XX gadsimts. Vision express" | JRT |
| Stendāls | "Traktāts par mīlestību" | JRT | |
| Jasmīna Rezā | "Māksla" | JRT |
2000. – 2009.
labot šo sadaļu| Gads | Autors | Nosaukums | Teātris |
|---|---|---|---|
| 2000 | Jaroslavs Ivaškēvičs | ‘’Vilkumuižas jaunkundzes’’ | JRT |
| Jāns Tate | ‘’Brīvais kritiens’’ | JRT | |
| 2001 | Jevgeņijs Griškovecs | „Pilsēta” | JRT |
| 2002 | Nikolajs Gogolis | "Revidents" | JRT |
| Karola Dīra | "Stāsts par Kasparu Hauzeru" | JRT | |
| 2003 | Autorkompozīcija | ”Garā dzīve” | JRT |
| 2004 | Maksims Gorkijs | "Tālāk” | JRT |
| Autorkompozīcija | "Latviešu stāsti" | JRT | |
| 2005 | Vladimirs Sorokins | "Kollektives Lesen eines Buches mit Hilfe der Imagination in Frankfurt” | Schauspielfrankfurt (Frankfurte, Vācija) |
| Vladimirs Sorokins | "Ledus. Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā" | JRT | |
| 2006 | Jevgeņijs Griškovecs, Johaness Holchauzens | "Drednauti. Uz visām jūrām" | JRT |
| Antonio Buero Valeho | "Brennende Finsternis"("Liesmojošā tumsa") | Schauspielhaus Zurich (Cīrihe, Šveice) | |
| Tatjana Tolstaja | "Soņa" | JRT | |
| Mārtins Makdona | "Izrāde, kas nav par latviešiem / Vientulīgie rietumi" | JRT | |
| Autorkompozīcija | "Latviešu mīlestība" | JRT | |
| Autorkompozīcija | "Fricis Bārda. Dzeja. Ambients" | JRT | |
| 2007 | Autorkompozīcija | "Väter" ("Tēvi") | Schauspielhaus Zurich, (Cīrihe, Šveice) |
| Autorkompozīcija | "Sound of Silence" | Berliner Festspiele sadarbībā ar JRT, (Berlīne, Vācija) | |
| Autorkompozīcija | "Klusuma skaņas" | Berliner Festspiele sadarbībā ar JRT, JRT | |
| 2008 | pēc Fjodora Dostojevska romāna motīviem | Der Idiot. Anfang des Romans ("Idiots. Romāna sākums") | Schauspielhaus Zurich (Cīrihe, Šveice) |
| Autorkompozīcija | Kölner Affäre ("Ķelnes afēra") | Schauspiel Koeln, (Ķelne, Vācija) | |
| pēc Vasilija Šukšina stāstiem | "Šukšina stāsti" | Nāciju teātris (Maskava, Krievija) | |
| 2009 | Autorkompozīcija | "Vectēvs" | JRT |
| pēc aculiecinieku atmiņām un Jāņa Arvīda Plauža grāmatas motīviem | "Zilākalna Marta" | JRT | |
| Īzaks Baševiss Zingers | "Die Geheimnisee der Kabbala" ("Kabalas noslēpumi") | Schauspiel Koeln (Ķelne, Vācija) | |
| Treisijs Letss | "Eine Familie" ("Ģimene") | Burgtheater (Akademietheater), (Vīne, Austrija) | |
| Īzaks Baševiss Zingers | "Späte Nachbarn" ("Vēlie kaimiņi"), | Munchner Kammerspiele, (Minhene, Vācija) |
2010. – pašlaik
labot šo sadaļu| Gads | Autors | Nosaukums | Teātris |
|---|---|---|---|
| 2010 | Jaroslavs Ivaškēvičs | "Le Signorine di Wilko" ("Vilkumuižas jaunkundzes") | Teatro Storchi (Modēna, Itālija) |
| Autorkompozīcija | "Melnais piens" | JRT | |
| Autorkompozīcija | "Ziedonis un visums" | JRT | |
| Autorkompozīcija | "Kapusvētki" | JRT kopražojums ar festivālu Wiener Festwochen (Vīne, Austrija) | |
| Autorkompozīcija | "Ruf der Wildnis" ("Senču atmiņu balss") | Munchner Kammerspiele (Minhene, Vācija) | |
| 2011 | Ivans Gončarovs | "Oblomow" ("Oblomovs"), | Schauspiel Koeln (Ķelne, Vācija) |
| Antons Čehovs | "Platonov" ("Platonovs") | Burgtheater (Akademietheater) (Vīne, Austrija) | |
| Ivans Gončarovs | "Oblomovs" | JRT | |
| Arturs Šniclers | "Das weite Land" ("Tālā zeme") | Burgtheater (Vīne, Austrija) | |
| Aleksandrs Puškins | "Eugene Onegin" ("Jevgeņijs Oņegins") | Schaubuhne Berlin (Berlīne, Vācija) | |
| 2012 | Pēc Aleksandra Puškina romāna ar Jurija Lotmana komentāriem | "Oņegins. Komentāri"[7] | JRT |
| Bernds Aloīzs Cimmermans | "Die Soldaten" ("Zaldāti")[8] | Felsenreitschule (Zalcburga, Austrija) | |
| Īzaks Baševiss Zingers | "Kabalas noslēpumi" | JRT | |
| 2013 | Henriks Ibsens | "Tautas ienaidnieks" | JRT |
| Herisons Bērtvisls | "Gawain" ("Geveins") | Grosses Festspielhaus (Zalcburga, Austrija) | |
| 2014 | Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs | "Divpadsmit krēsli" | JRT |
| Leošs Janāčeks | "Jenufa" ("Jenūfa") | La Monnaie/De Munt (Brisele, Beļģija) | |
| Džuzepe Verdi | "Il trovatore" ("Trubadūrs") | Grosses Festspielhaus (Zalcburga, Austrija) | |
| 2015 | Leošs Janāčeks | "Jenufa" ("Jenūfa") | Teatro Communale (Boloņa, Itālija) |
| Pēc Josifa Brodska darbiem | Brodskis/Barišņikovs | JRT | |
| Hektors Berliozs | "Le damnation de Faust" ("Fausta pazudināšana") | Parīzes Nacionālā opera | |
| 2016 | Džuzepe Verdi | "I due Foscari" ("Divi Foskari") | Teatro alla Scala (Milāna, Itālija) |
| Rihards Štrauss | "Die Liebe der Danae" ("Danajas mīla") | Grosses Festspielhaus (Zalcburga, Austrija) | |
| Džakomo Pučīni | "Madama Butterfly" ("Madama Butterfly") | Teatro alla Scala (Milāna, Itālija) |
Kinolomas
labot šo sadaļu- 1987 — "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili", (režisors Arvīds Krievs, Rīgas Kinostudija) — Kārlis Valders — "Lielais Kristaps" — labākais aktieris.
- 1988 — "Rudens,Čertanova...", (režisori Igors un Dmitrijs Talankini, Mosfiļm)
- 1989 — "Dzīvīte", (režisors Aivars Freimanis, Rīgas Kinostudija)
- 1989 — "Latvieši?!", (režisors Genādijs Zemels, Rīgas Kinostudija)
- 1990 — "Ievas paradīzes dārzs", (režisors Arvīds Krievs, studija "Trīs")
- 1992 — "Faraona izgudrotājs", (režisors Genādijs Zemels, Kazahstāna)
- ? — "Morfinists", rež. Jānis Holšteins, TV filma
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Jaunais Rīgas teātris». m.jrt.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-29. Skatīts: 2019-12-29.
- ↑ Rīgas Laiks, 2001. gada Nr.6, 74.lpp
- ↑ «Alvis Hermanis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 2. novembrī. Skatīts: 2009. gada 22. martā.
- ↑ «Hermaņa operas iestudējums «Trubadūrs» Zalcburgas festivālā LTV1». sejas.tvnet.lv.
- ↑ «Alvis Hermanis Briseles operteātrī iestudējis operu "Jenūfa"». nra.lv.
- ↑ «Alvis Hermanis pieņēmis Triju Zvaigžņu ordeni». Delfi.lv. 2012. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 18. aprīlī.
- ↑ Oņegins. Komentāri Arhivēts 2012. gada 3. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Jaunais Rīgas teātris, Atjaunināts: 25.08.2012.
- ↑ Hermaņa Kareivji Zalcburgas festivālā "Diena", 20.08.2012., Atjaunināts: 25.08.2012.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Jaunais Rīgas teātris
- Schauspiel Frankfurt
- Schauspielhaus Zürich
- Schauspiel Köln Arhivēts 2009. gada 30. martā, Wayback Machine vietnē.
- kultura.lv raksts par Alvi Hermani
- Biogrāfija un fotogrāfijas (krieviski)
- Alvis Hermanis izrades.lv
- IMDb profils (angliski)