Vikipēdija

Dāvids Vseslavičs

Dāvids Vseslavičs (Давыд Усяслававіч, dzimis 1047./1057., miris pēc 1129. gada) bija viens no Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas. Polockas kņazs 1128—1129, pēc citiem uzskatiem arī 1101—1127. Kopā ar saviem brāļiem piedalījās karagājienā uz Daugavas lejteci pret zemgaļiem 1106. gadā, kur tika sakauts.[1]

Dāvids Vseslavičs kopā ar savu tēvu kņazu Vseslavu un brāli dodas uz Kijivu, kur tiks ieslodzīts cietumā (zīmējums no Radzivilu hronikas)

Dzīvesstāsts

labot šo sadaļu

Dzimis Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča Brīnumdara (ap 1029.-1101.) ģimenē laika posmā starp 1047. un 1057. gadu kā viens no vecākajiem starp 6 vai 7 dēliem. 1067. gadā pēc Polockas karaspēka sakāves kaujā pie Ņemigas upes (Minskas tuvumā) pret Kijivas lielkņaza Jaroslava Gudrā dēliem, viņš kopā ar tēvu un brāli tika saņemts gūstā un ieslodzīts cietumā Kijivā.

1101. gadā pēc Vseslava Bračislaviča nāves Polockas kņaziste tika sadalīta starp viņa dēliem. Pēc viena uzskata Dāvids Vseslavičs uzreiz mantoja Polockas kņaza troni un tajā pašā gadā vadīja Polockas karaspēku karagājienā pret polovciešiem. Pēc cita uzskata viņš mantoja Izjaslavļas zemi un bija tās kņazs līdz 1128. gadam, kad pēc brāļa Rogvoloda-Borisa nāves kļuva par Polockas kņazu.

1103. gadā kopā ar Kijivas lielkņazu Vladimiru Monomahu viņš sakāva polovciešus pie Suteņas. 1104. gadā Dāvids Vseslavičs aplenca sava brāļa Minskas kņaza Gļeba Vseslaviča spēkus Minskā. 1106. gadā viņš kopā ar saviem brāļiem devās karagājienā pret zemgaļiem un cieta sakāvi. 1127. gadā Polockas veče padzina kņazu, kad Kijivas lielkņazs Mstislavs I Vladimirovičs devās karagājienā pret Polocku. Iespējams, ka Kijivas lielkņazs viņu iecēla vai, pēc cita uzskata, atjaunoja amatā kā savu vasali.

1129. gadā Kijivas lielkņazs izsūtīja kņazu Dāvidu trimdā uz Cargradu,[2] kas ir Konstantinopole vai arī Gerzike.[3] Pēc tam viņš hronikās vairs nav pieminēts.

Polockas valdnieku ciltskoks

labot šo sadaļu

Brāļi

labot šo sadaļu
  • Gļebs Vseslavičs (Глеб Усяславіч, Глеб Всеславич Минский) - Minskas kņazs.
  • Boriss Vseslavičs (Барыс Усяславіч, Борис Всеславич Друцкий) - Druckas kņazs.
  • Rogvolods Vseslavičs (Рагвалод-Барыс Усяславіч, Рогволод Всеславич Полоцкий) - Polockas kņazs? (1101-1128) (daļa vēsturnieku uzskata, ka Boriss ir Rogvoloda kristīgais vārds un viņu sauc par Rogvolodu-Borisu).
  • Romāns Vseslavičs (Раман Усяславіч, Роман Всеславич Полоцкий) - mantojamā zeme nav skaidra (Izjaslavļa, Drucka?), no kuras viņu padzinuši.
  • Svjatoslavs Vseslavičs (Святаслаў Усяславіч, Святослав Всеславич Витебский) - Vitebskas kņazs.
  • Rostislavs Vseslavičs (Расціслаў Усяславіч, Ростислав Всеславич Полоцкий) - mantojamā zeme nav skaidra, miris trimdā Bizantijā. Viņa dēli esot kļuvuši par lietuviešu dižkunigaišu dinastijas ciltstēviem.[6]

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Piezīmes un atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ В том же 6614 (1106) лете победиша зимегола Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 46 lpp.)[novecojusi saite] (baltkrieviski)
  2. ↑ Се же лето 6638 (1130) поточи Мьстислав полотьскии князе съ женами и с детми въ Грекы, же преступиша хрестьное челование. ... В то же время [6648] (1140) взидоста княжича два ис Царягорода. ... И усажа у три лодьи и поточи и Царюграду за неслушание их. А мужи свои посажа по городом их. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 47-48 lpp.)[novecojusi saite] (baltkrieviski)
  3. ↑ «А.И.Веселовсий МЕЛКІЯ ЗАМТКИ КЪ БЫЛИНАМЪ. Журнал министерства народног’о просвещения 1896, №58. С. 43, 71.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 15. maijā. Skatīts: 2012. gada 7. aprīlī.
  4. ↑ Iekavās senākais vikingu vārda variants
  5. ↑ Pēc Vseslava nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās
  6. ↑ «А.Б. Лакиер. Русская геральдика (1855)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. janvārī. Skatīts: 2012. gada 31. martā.

Literatūra

labot šo sadaļu
  1. Baumgarten N. Genealogies et mariages occidentaux des Rurikides Russes du X-е au ХIII-е siecle /Orientalia Christiana. -Roma.-1927. -N35.-95p. (franciski)
  2. ПСРЛ, т. 2. Ипатьевская летопись. Фототип. изд. 1908 г. М., 1962. XVI 938 стб. 87 с IVc. (senkrievu)
  3. Алексеев Л. В. Полоцкая земля // Древнерусские княжества Х-XIII вв. -М., −1975. -С.202-239 (krieviski)
  4. Данилович В. Е. Очерк истории Полоцкой земли до конца XIV столетия. -К., 1896. −731 с. (krieviski)
  5. Очерки истории СССР. Период феодализма IX—XV вв. 4.2. (XIV—XV вв.). Под ред. Б. Д. Грекова, Л. В. Черепнина, В. Т. Пашуто. М., 1953. 811 с. (krieviski)
  6. Рапов О. М. Княжеские владения на Руси вХ первой половине XIII в. -М., 1977. −261 с. (krieviski)
  7. Рыжов К. Все монархи мира. Россия. — Москва, Вече, 1998., стр.225. (krieviski)
  8. Войтович Леонтій. Князівські династії Східної Європи (кінець IX — початок XVI ст.): склад, суспільна і політична роль. Історико-генеалогічне дослідження.. — Львів: Інститут українознавства ім. І.Крип’якевича, 2000. — 649 с. — ISBN 966-02-1683-1 (ukrainiski)
Rurika dinastijas valdnieks  
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
nav 		Izjaslavas kņazs
pirms 1128. 		Pēctecis:
Bračislavs Davidovičs
Priekštecis:
Rogvolods Vseslavičs 		Polockas kņazs
1128.-1129. 		Pēctecis:
Izjaslavs Mstislavičs
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dāvids_Vseslavičs&oldid=3852208"