Dmitrijs Mendeļejevs

Dmitrijs Ivanovičs Mendeļejevs (krievu: Дмитрий Иванович Менделеев; dzimis 1834. gada 8. februārī [v.s. 27. janvārī], miris 1907. gada 2. februārī [v.s. 20. janvārī]) bija krievu ķīmiķis un fiziķis, kurš 1869. gadā izveidoja ķīmisko elementu periodisko tabulu. Šajā tabulā viņš sistemātiski sakārtoja esošos ķīmiskos elementus pēc to īpašībām un atommasas, atstājot tukšas vietas, kur paredzēja vēl tajā laikā nezināmus elementus.

Dmitrijs Mendeļejevs Дмитрий Менделеев 1890. gadā Personīgā informācija Dzimis 1834. gada 8. februārī Toboļska, Krievijas impērija Miris 1907. gada 2. februārī (72 gadi) Sanktpēterburga, Krievijas impērija Pilsonība Krievijas Impērija Tautība krievs

Zinātniskā darbība Zinātne ķīmija, fizika Alma mater Pēterburgas Universitāte Sasniegumi, atklājumi izveidoja ķīmisko elementu periodisko tabulu

Dmitrijs Mendeļejevs darbojās arī fizikālās ķīmijas, gāzu likumu izpētes un organiskās ķīmijas jomās. Viņa vārdā ir nosaukts Klapeirona—Mendeļejeva vienādojums, kas ir hipotētiskas ideālas gāzes stāvokļa vienādojums.

Dzīvesgājums

Mendeļejeva raksts par ķīmisko elementu sistēmu vācu valodā (1869).

Dzimis 1834. gada 8. februārī [v.s. 27. janvārī] Toboļskas ģimnāzijas direktora Ivana Mendeļejeva (dzimuša Sokolova) un viņa sievas Marijas ģimenē kā jaunākais, septiņpadsmitais bērns. Viņa vectēvs Pāvels Sokolovs bija Tveras guberņas pareizticīgo priesteris. Mācījās Toboļskas ģimnāzijā, 1849. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Sanktpēterburgu, kur No 1850. līdz 1855. gadam studēja Pēterburgas pedagoģiskajā institūtā, 1855. gadā atklātās tuberkulozes dēļ viņš pārcēlās uz dzīvi Simferopolē un Odesā. Pēc atgriešanās Pēterburgā 1857. gadā viņu ievēlēja par Pēterburgas Universitātes ķīmijas privātdocentu, pēc papildināšanās pie Heidelbergas Universitātes profesoriem Roberta Bunzena un Gustava Roberta Kirhofa (1859—1861) Mendeļejevs atgriezās Pēterburgā un 1861. gadā izdeva organiskās ķīmijas mācību grāmatu.

1863. gadā Mendeļejevu ievēlēja par Pēterburgas Tehnoloģiskā institūta profesoru, 1865. gadā viņš aizstāvēja ķīmijas doktora darbu par alkohola saistīšanos ar ūdeni un 1868. gadā izdeva mācību grāmatu “Ķīmijas pamati”.

1869. gadā Mendeļejevs publicēja rakstu par ķīmisko elementu sistēmu krievu valodā (krievu: Соотношение свойств с атомным весом элементов) un vācu valodā (vācu: Zur Frage über das System der chemischen Elemente). 1870. gadā viņš paredzēja vēl triju neatklātu ķīmisko elementu (Ga, Sc, Ge) īpašības, vēlāk paredzēja vēl 8 ķīmiskos elementus, no kuriem 3 ieguva tikai pēc viņa nāves (Tc — 1937. gadā, Fr — 1939. gadā un At — 1942.-1943. gadā.)

Dmitrijs Mendeļejevs nomira 1907. gada 2. februārī [v.s. 20. janvārī] no pneimonijas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dmitrijs Mendeļejevs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)