Eduards Erdmanis
Eduards Erdmanis (vācu: Eduard Erdmann; dzimis 1896. gada 5. martā, miris 1958. gada 21. jūnijā) bija Cēsīs dzimis baltvācu pianists un komponists.
| ||||||||||
| ||||||||||
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts |
Mācījies mūziku Rīgā, kopš 1914. gada — Berlīnē. 1920. gados tika minēts kā viens no pazīstamākajiem vācu komponistiem. No 1925. gada — klaviermūzikas profesors Ķelnes mūzikas akadēmijā. 1935. gadā bija spiests no darba aiziet. Lai varētu darboties profesijā, 1937. gadā iestājās NSDAP. No 1950. gada mūzikas profesors Hamburgā, kur arī miris. Erdmaņa draugu vidū bija Ernsts Krēneks, Emīls Nolde un Artūrs Šnābels.
Darbi
labot šo sadaļu- An den Frühling, 1912
- Am Gardasee, 1914
- Rondo orķestrim, 1918
- 1. simfonija, 1920
- Sonāte solo vijolei, 1921
- 2. simfonija, 1923
- Die entsprungene Insel, operete, 1925
- klavierkoncerts, 1928
- Ständchen orķestrim, 1930
- Stīgu kvartets, 1937
- Koncertīno klavierēm un orķestrim, 1946
- 3. simfonija, 1947 (nepublicēta)
- 4. simfonija, 1951 (nepublicēta)
- Capricci, 1952 (nepublicēta)
- Monogramme, 1955 (nepublicēta)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Eduarda Erdmaņa profils AllMusic (angliski)
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |