Grīva (Daugavpils)
- Šis raksts ir par Daugavpils pilsētas daļu. Par citām jēdziena grīva nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Grīva ir Daugavpils pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā pie Laucesas ietekas. Austrumos robežojas ar Judovku, dienvidrietumos — ar Nīderkūniem. Līdz 1953. gadam bija atsevišķa pilsēta.
| Grīva | |
|---|---|
| Pilsētas daļa | |
 | |
 | |
| Koordinātas: 55°51′33″N 26°31′15″E / 55.85917°N 26.52083°EKoordinātas: 55°51′33″N 26°31′15″E / 55.85917°N 26.52083°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Republikas pilsēta | Daugavpils |
| Izveidojusies | 19. gadsimta sākums |
| Pilsētas tiesības | 1912. gads |
| Pievienota Daugavpilij | 1953. gada 30. maijs |
| Platība | |
| • Kopējā | 11 km2 |
| Augstums | 90 m |
| Pasta nodaļa | LV-5418 Daugavpils-18 |
 Grīva Vikikrātuvē | |
Vēsture
labot šo sadaļu
18. gadsimta sākumā uz Kalkūnes muižas zemes izveidojās amatnieku un sīktirgotāju apmetne Jeruzaleme. Kad tika būvēti Daugavpils cietokšņa priekštilta nocietinājumi (1810—1818), Jeruzalemi nojauca.
Grīva kā apdzīvota vieta izveidojās 19. gadsimta sākumā ārpus cietokšņa zemes pie Laucesas upes grīvas. No 1831. līdz 1859. gadam bija pievienota Daugavpilij, pēc tam ietilpa Kurzemes guberņā. Nedaudz vēlāk Lauceses otrā krastā izveidojās Zemgales miests. 1859. gadā pēc apvienošanas ar Zemgales miestu Grīva kļuva par lielāko miestu Kurzemes guberņā ar daudznacionālu iedzīvotāju sastāvu. Impulsu attīstībai deva Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijas izbūve.
No 1875. līdz 1879. gadam Grīvas vācu skolā mācījās Jānis Pliekšāns. Grīvā bija dzimis Ābrams Īzaks Kūks, viens no slavenākajiem 20. gadsimta rabīniem, kuru 1921. gadā Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā ievēlēja par aškenazu virsrabīnu.[1][2][3]
Pilsētas tiesības ieguva 1912. gadā.[4] Iedzīvotāji nodarbojās galvenokārt ar sīktirdzniecību, amatniecību un dārzkopību. Pirmā pasaules kara laikā gandrīz pilnībā nopostīta, Latvijas brīvības cīņu laikā īslaicīgi bija pievienota Polijai (1919-1920). Iedzīvotāju skaits samazinājās gandrīz 6 reizes.
1935. gadā no 5546 Grīvas iedzīvotājiem latvieši bija 1214 (21,9%), krievi (galvenokārt vecticībnieki) 2696 (48,6%), poļi 906 (16,3%), baltkrievi 243 (4,4%), žīdi 234 (4,2%), lietuvieši 188 (3,4%).[5] Starp reliģiskajām konfesijām pārsvarā bija vecticībnieki (46%). No 1930. līdz 1949. gadam Grīva bija Ilūkstes apriņķa pilsēta, no 1949. līdz 1953. gadam — Grīvas rajona centrs. 1953. gadā pievienota Daugavpilij.
-
Grīvas pilsētas ģerbonis
Iedzīvotāji
labot šo sadaļu| Gads | Iedz. |
|---|---|
| 1863 | 2 633 |
| 1897 | 7 996 |
| 1914 | 12 800 |
| 1925 | 2 648 |
| 1930 | 5 282 |
| 1935 | 5 546 |
| 1947 | 2 382 |
| Source: [6] | |
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Abraham Isaac Kook». obo (angļu). Skatīts: 2023-01-28.
- ↑ Visit Daugavpils. «A MEMORIAL PLAQUE TO RABBI ABRAHAM ISAAC KOOK».
- ↑ editor. «Video: Museum to be Opened at Rav Kook’s House | Matzav.com» (en-US). Skatīts: 2023-01-28.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Pilsētu apraksti. V. Salnais, A. Maldups. Rīga: Apgāds Gauja 1936. - 185. lpp.
- ↑ Latvijas pilsētas. Preses nams. 1999. 127. lpp. ISBN 9984-00-357-4.
Ārējās saites
labot šo sadaļu | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |