Mazovijas kņazi

Mazovijas kņazi bija Pjastu dinastijas valdnieki Polijā — Mazovijas, Kujāvijas un apkārtējo zemju valdnieki 12.-16. gadsimtā. Viņi kļuva suverēni valdnieki pēc tam, kad Polijas lielkņazs Boļeslavs III Greizmutis sadalīja valdījumu saviem četriem dēliem un noteica, ka vecākajam dēlam pienākas Mazpolija ar galvaspilsētu Krakovā. Šis senjoritātes princips netika ievērots un Mazovijā izveidojās patstāvīga kņazu dinastija, kas valdīja līdz 1526. gadam. Pēc tam Mazovijas kņaziste tika inkorporēta Polijas, no 1569. gada - Polijas-Lietuvas kopvalstī.

Mazovija (*Mazowsze*) un tās kaimiņzemes (14. gs. sākums)

Mazovijas sadalīšana Plockas, Rāvas un Varšavas dalienās starp Boļeslava II dēliem (1313-1345)

Mazovijas sadalīšana Plockas un Varšavas dalienās starp Zemovīta III dēliem (1381)

Polijas (Krakovas) lielkņaza vasaļi

1138.-1173.: Boļeslavs Cirtainais (Bolesław Kędzierzawy), no 1146. gada Polijas lielkņazs Boļeslavs IV Cirtainais.
1173.-1186.: Lešeks (Leszek Bolesławowic), Boļeslava dēls.
1186.-1194.: Kazimirs Taisnīgais (Kazimierz Sprawiedliwy), Boļeslava Cirtainā brālis, Polijas lielkņazs Kazimirs II Taisnīgais no 1177. līdz 1194. gadam.
1194.-1200.: Lešeks Baltais (Leszek Biały), Kazimira dēls, vienlaikus arī Polijas lielkņazs Lešeks I Baltais no 1194. gada līdz savai nāvei 1227. gadā ar vairākiem pārtraukumiem.
1194.-1247.: Konrāds I (Konrad I mazowiecki), Lešeka brālis. Polijas lielkņazs no 1229. līdz 1232. gadam un no 1241. līdz 1243. gadam.

Suverēnā Mazovijas dinastija

1247.-1248.: Boļeslavs I (Bolesław I mazowiecki), Konrāda dēls.
1247-1262 : Zemovīts I (Siemowit (Ziemowit) I mazowiecki), Boļeslava brālis. Noslēdza militāru savienību ar Vācu ordeni pret jātvingiem un lietuviešiem. Krita kaujā pret Lietuvas dižkunigaiti Tranaiti pie Jazdovas (Varšavas).
1262.-1284.: Konrāds II (Konrad II czerski), Zemovīta dēls. Pusaudža gados 1262.-1264. gadā bija Tranaiša gūstā Lietuvā, 1279. gadā noslēdza savienību ar Lietuvas dižkunigaiti Traidenu.
1284.-1313.: Boļeslavs II (Bolesław II mazowiecki (płocki)), Konrāda brālis. Plockas kņazs, 1279. gadā apprecējās ar Lietuvas dižkunigaiša Traidena meitu Sofiju.

Dalienu ķnazistes

1313.-1345.: Zemovīts II (Ziemovit II), Boļeslava dēls, dižkunigaiša Traidena mazdēls. Rāvas kņazs.
1313.-1341.: Traidens I (Trojden I), Zemovīta brālis, dižkunigaiša Traidena mazdēls. Varšavas-Čerskas kņazs. Viņa dēls Boļeslavs (Bolesław Jerzy II) kļuva par Galīcijas kņazu (1323-1340).
1313.-1336.: Vaclavs (Wacław), Traidena brālis, dižkunigaiša Traidena mazdēls. Plockas kņazs.
1336.-1351.: Boļeslavs III (Bolesław III), Vladislava dēls. Plockas kņazs.
1341.-1355.: Kazimirs I (Kazimierz I), Traidena I dēls. Varšavas-Čerskas kņazs. 1351. gadā kļuva par Polijas karaļa Kazimira III Lielā vasali.
1341.-1381.: Zemovīts III (Ziemovit III), Kazimira I brālis. Varšavas-Čerskas kņazs, kas līdz 1370. gadam apvienoja Mazovijas dalienu kņazistes. 1351. gadā kļuva par Polijas karaļa Kazimira III Lielā vasali. Pēc viņa nāves Mazoviju atkal sadalīja starp viņa dēliem.
1374.-1426.: Zemovīts IV (Ziemovit IV), Zemovīta III dēls. Rāvas, Plockas un Čerskas kņazs. Pretendēja uz Polijas karaļa troni, bet pēc 1385. gada Krēvas ūnijas noslēgšanas atbalstīja Jagaiļa kandidatūru un 1387. gadā apprecēja Jagaiļa māsu Aleksandru. 1386. gadā viņš kļuva par Polijas karalienes Jadvigas un Lietuvas dižkunigaiša Jagaiļa vasali.
1381.-1429.: Janušs I (Janusz I), Zemovīta III dēls. Varšavas kņazs. 1386. gadā viņš kļuva par Polijas karalienes Jadvigas un Lietuvas dižkunigaiša Jagaiļa vasali.

Polijas karaļu vasaļi

1426.-1427.: Traidens II (Trojden II), Zemovīta IV dēls. Plockas kņazs.
1426.-1442.: Zemovīts V (Ziemovit V), Traidena II brālis. Rāvas kņazs.
1426.-1442.: Kazimirs II (Kazimierz II bełski), Zemovīta brālis. Belzas kņazs (tagadējā Volīnijas apgabalā).
1426.-1455.: Vladislavs I (Władysław I płocki), Kazimira brālis. Plockas kņazs.
1429.-1454.: Boļeslavs IV (Bolesław IV warszawski), Januša I mazdēls. Varšavas kņazs.
1454.-1475.: Kazimirs III (Kazimierz III płocki), Boļeslava IV dēls. Plockas kņazs.
1454.-1503.: Konrāds III Rudais (Konrad III Rudy), Kazimira III brālis. Varšavas, Čerskas, Plockas u.c. dalienu kņazs. Apvienoja tās vienā Mazovijas valstī. Apprecējās ar Lietuvas kņaza Nikolaja Radvila (Radziwiłł) meitu Annu.
1454.-1462.: Zemovīts VI (Ziemovit VI), Vladislava I dēls. Plockas, Rāvas u.c. dalienu kņazs.
1455.-1462.: Vladislavs II (Władysław II płocki), Zemovīta VI brālis. Plockas, Rāvas u.c. dalienu kņazs.
1471.-1495.: Janušs II (Janusz II), Konrāda III Rudā brālis. Plockas kņazs.
1471.-1488.: Boļeslavs V (Bolesław V warszawski), Jāņa II brālis. Varšavas, Čerskas, Plockas u.c. dalienu kņazs.
1503./1518.-1524.: Staņislavs (Stanisław mazowiecki), Konrāda III dēls. Čerskas kņazs. Līdz 1318. gadam Mazovijā kā reģente valdīja viņa māte Anna.
1503./1518.-1526.: Janušs III (Janusz III mazowiecki), Konrāda III dēls. Čerskas kņazs. Līdz 1318. gadam Mazovijā kā reģente valdīja viņa māte Anna.

Tā kā kņazam Janušam III nebija mantinieku, Mazovijas valsti 1526. gadā iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstī kā Mazovijas vojevodisti.