Milimetrs

Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra. SI garuma pamatmērvienība ir metrs. Tāpēc metrā ir tūkstotis milimetru un vienā centimetrā ir desmit milimetri.

Milimetrs
Lineāls ar milimetru un centimetru atzīmēm.
Pamatinformācija
Vienību sistēma	SI
Lielums	garums
Simbols	mm
Nosaukts pēc	metriskā priedēkļa mili (no latīņu: "viens tūkstotis") un metrs
Sakarības
1 mm	ir vienāds ar ...
mikrometrs	1×103 μm = 1000 μm
centimetrs	1×10−1 cm = 0.1 cm
metrs	1×10−3 m = 0.001 m
kilometrs	1×10−6 km
collas	0.039370 in
pēdas	0.0032808 ft

Viens milimetrs ir vienāds ar 1000 mikrometriem vai 1000000 nanometriem. Tā kā colla oficiāli tiek definēta kā precīzi 25,4 milimetri, tad milimetrs ir vienāds ar precīzi 5⁄127 (≈ 0,03937) collas.

Milimetros mēra dažādu sīku priekšmetu izmērus. Meteoroloģijā milimetros mēra nokrišņu daudzumu.

Definīcija

Kopš 1983. gada metrs ir definēts kā "ceļa garums, ko vakuumā 1299,792,458 no sekundes pieveic gaisma". Milimetrs ir metra 11000 daļa, tādēļ gaisma šo attālumu veic sekundes 1299,792,458,000 daļā.

Sakarības

1 mm = 0,1 cm = 0,001 m = 0,000001 km. Vienā collā ir 25,4 mm.

Mērlīdzekļi

Lai iegūtu kāda priekšmeta garumu milimetros, var izmantot lineālu vai bīdmēru. Uz metriskā lineāla mazākie mērījumi parasti ir milimetri. Augstas kvalitātes inženierijas lineālus var iedalīt ar soli 0,5 mm. Bīdmēri parasti spēj nolasīt pat 0,01 mm soli.

Mikroviļņiem ar frekvenci 300 GHz ir 1 mm viļņa garums. Izmantojot viļņu garumus no 30 GHz līdz 300 GHz datu pārraidei, atšķirībā no 300 MHz līdz 3 GHz, ko parasti izmanto mobilajās ierīcēs, var nodrošināt datu pārraides ātrumu 10 gigabiti sekundē.

Mazākie attālumi, ko spēj izšķirt cilvēka acs, ir aptuveni 0,02 līdz 0,04 mm, kas ir aptuveni plāna cilvēka mata platums.. Papīra lapas biezums parasti ir no 0,07 mm līdz 0,18 mm, bet parastajam printera papīram vai kopēšanas papīram — aptuveni 0,1 mm.