Nereta

Nereta
Nereta;
	Lielciems
	Neretas apvienības pārvalde
	Nereta
	Koordinātas: 56°12′16″N 25°18′28″E / 56.20444°N 25.30778°EKoordinātas: 56°12′16″N 25°18′28″E / 56.20444°N 25.30778°E
Valsts	Latvija
Novads	Aizkraukles novads
Pagasts	Neretas pagasts
Pirmoreiz minēta	1298
Pilsētciemats no	1950
Ciems no	1990
Platība
• Kopējā	2,8 km2
Augstums	81 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	987
Pasta nodaļa	LV-5118
	Nereta Vikikrātuvē

Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, Aizkraukles novada Neretas pagasta centrs. Atrodas Dienvidsusējas krastos pie Salātes ietekas, 4 km no Lietuvas robežas. Attālums līdz novada centram Aizkrauklei ir 52 km, Jēkabpilij 53 km, līdz Rīgai — 120 km.

Neretā atrodas pagasta administrācija, J. Jaunsudrabiņa vidusskola,^[2] luterāņu un katoļu baznīcas, kultūras nams, ģimenes ārsts, brīvdienu māja "Zemgalieši". Netālu no Neretas ir Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi". Uzpludinot Neretas ūdenskrātuvi uz Dienvidsusējas izveidota mazā Neretas HES.

Vēsture

Nereta atrodas tajā Sēlijas daļā, kuru 13. gadsimtā pakļāva Livonijas ordenis. Nereta vēstures avotos pirmo reizi minēta (kā Nirica) 1298. gadā. Pie Livonijas ordeņa Aizkraukles komturejas dienvidu robežas ar Lietuvas dižkunigaitijas zemēm izveidojās nocietinātā Neretas muiža, kas pēc ordeņvalsts sabrukuma 1561. gadā piederēja bijušajam ordeņa komturam Vilhelmam no Efernas (von Effern). 1545. gadā uzcelta koka baznīca.^[3] Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 1570. gadā atjaunoja nopostīto Neretas baznīcas koka celtni, bet pēc tās nodegšanas 1584.-1593. gadā uzcēla tagadējo Neretas luterāņu baznīcas mūra ēku. 1564. gadā Neretas nosaukums bija Narite pie Susējas upes. 1596. gadā, pildot hercoga Gotharda Ketlera vēlmi, Neretā tika dibināta pirmā latīņu skola muižas un mācītājmājas kalpotāju bērniem.1604.-1613. gadā par mācītāju šeit strādā Kristofora Fīrekera tēvs Kristians. 1607. gadā tika dibināta ķesterskola, kuras uzturēšanai un skolotāja algošanai Neretas muižas īpašnieks piešķīra 300 markas gadā.

1672. gada dokumentos minēts Neretas miests, kas iznīka 1709. — 1711. gadu Lielā mēra epidēmijā. Četrus gadus pēc epidēmijas Neretas muižā (tagadējos Neretaslaukos) dzīvojuši tikai daži cilvēki. 1776. — 1815. gadā Neretā par mācītāju kalpoja Godfrīds Georgs Mīlihs no Dancigas, kurš tulkojis latviski rekiģiskus tekstus, uzsācis rakstīt Neretas hroniku un izstrādājis mācību materiālus skolai. Daudzi viņa materiāli gāja bojā ugunsgrēkā 1815. gadā.

1812. gadā Napoleona iebrukuma laikā Neretā apmetās Makdonalda korpuss. 1850. gados Krimas karā karojušie neretieši saņēma pa 3 pūrvietām zemes t.s. "Zaldātu kalnos".^[3]

1868. gadā uzcēla pagastnamu.

Neretas stacijas ēka pirms Otrā pasaules kara.

Pirmā pasaules kara laikā frontes apgādei vācu karaspēks uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa tīklu, kas savienoja Neretu ar Jēkabpili un Suvainišķiem Lietuvā. 1927. gadā Neretai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, no 1950. līdz 1990. gadam Neretai bija strādnieku ciemata (vēlāk pilsētciemata) statuss.^[4] Pēc tam tā bija pagasta centrs Aizkraukles rajonā, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā kļuva par Neretas novada centru. 2021. gadā Neretas novadu iekļāva Aizkraukles novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	612	—
1959	1 298	+3.18%
1967	1 250	−0.47%
1979	1 300	+0.33%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1989	1 538	+1.70%
2000	1 435	−0.63%
2011	1 213	−1.52%
2021	993	−1.98%

Muzeji un apskates objekti

Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi" (neatrodas Neretā, bet 7 km no ciema centra)
Jāņa Jaunsudrabiņa skulpturālais portrets (tēlnieks Indulis Ranka)
Jāņa Jaunsudrabiņa stādītā liepa
Jāņa Jaunsudrabiņa parks un piemiņas akmens