Podrags
Podrags (vācu: Poderaa) ir Rīgas Kurzemes priekšpilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā Spilves apkaimē.[1]
Vēsture
labot šo sadaļu
Pirmo reizi avotos minēts 1656. gada Piņķu muižas revīzijas protokolā, runājot par pļaušanas tiesībām Spilves pļavās.[2] Podradzieši nodarbojās arī ar zveju, kas bijis nozīmīgs seno rīdzinieku iztikas avots. Broces zīmējumos redzamas dzirnavas, kā arī sadzīves ainiņas — lašu tīklu žāvēšanu pie Podraga dambja, kas ticis uzcelts 1760. — 1770. gados, lai regulētu Daugavas kuģu ceļu, tomēr plūdos tas bieži esot ticis pārrauts.[3] Podragā 18. gadsimtā darbojās Jānim Šteinhaueram piederoša ar vēju darbināmā kokzāģētava, kas pārstrādāja dēļos 2000 baļķu gadā un bija šai laikā otra lielākā zāģētava Rīgas apkaimē.[4]
1866. gadā uzņēmējs Kārlis Šmits Podragā uzcēla cementa fabriku, kas bija pirmais portlandcementa ražošanas uzņēmums Krievijas impērijā. Sākotnēji ražošanā tika izmantots no ārzemēm ievests krīts, kā arī vietējais Ķengaraga māls. Kopš 1920. gadiem rūpnīca tika rekonstruēta un pārkārtota uz vietējo izejvielu bāzes.[5] 1868. gadā izgatavoja 1743, 1883. gadā 111 980 un 1913. gadā 400 000 mucu portlandcementa (muca — 180 kg bruto) un attiecīgi 2000, 28 000 un 200 000 mucu romāncementa (muca — 122 kg bruto).[6]
Bermontiādes laikā 1919. gada 3.-10. novembrī Podragā notika kaujas starp 7. Siguldas pulka un Dzelzsdivīzijas 1. pulka vienībām. Podraga apkārtnes pievienošana Rīgai notika 1924. gadā. Līdz Otrajam pasaules karam Pogragā darbojās A/S „Rīgas cementfabrika” un A/S „Šīferis” fabrika.
2018. gada 18. novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas simtgadi, grāmatizdevējs un dzejnieks Valters Dakša kopā ar domubiedriem Podraga teritorijā īstenoja hepeningu ''100 podi Latvijas simtgadei'', nogādājot aptuveni 100 tualetes podus Podraga teritorijā un kopīgi atzīmējot svinīgo notikumu.[7] Tas izsauca sašutumu sabiedrībā,[8] un svinību laikā ieradās Rīgas pašvaldības policija, kas lika podus nogādāt citur.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «apkaimes.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 14. jūnijā.
- ↑ Taube M. Zvejnieku sadzīve Pārdaugavā 19. gs. // Rīga — 800. Gadagrāmata. 1994/1995. g. — R., 1996. — 128. lpp.
- ↑ J.K. Broce. Zīmējumi un apraksti, Zeids T. u.c. (red.), 2. sēj. — 303. lpp.
- ↑ J.K. Broce. Zīmējumi un apraksti, Zeids T. u.c. (red.), 2. sēj. — 305. lpp.
- ↑ Encikopēdija Rīga, Jērāns P. (galv. red.) — R., 1988. — 214. lpp.
- ↑ «Latvijas ķīmijas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 3. novembrī. Skatīts: 2017. gada 14. jūnijā.
- ↑ «Uzturot veselo saprātu kopā ar Valteru Dakšu». punctum (lv-LV). Skatīts: 2018-12-11.
- ↑ «Foto: Aculiecinieks netālu no Bolderājas pieķer 'Cūkmenu' - Aculiecinieks - DELFI». m.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2018-11-20.[novecojusi saite]
Koordinātas: 56°58′20″N 24°05′00″E / 56.97222°N 24.08333°E