Vikipēdija

Teodors Zaļkalns

Latviešu tēlnieks
Šis raksts ir par tēlnieku. Par ciemu Vecpibalgas novadā skatīt rakstu Ramdoti.

Teodors Zaļkalns (līdz 1930. gadam — Teodors Grīnbergs, 1876. gada 30. novembris Allažu pagasta "Zaļajā Kalnā" — 1972. gada 6. septembris Rīgā) bija viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu tēlniekiem. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Tēlniecības katedras vadītājs (1944—1958).

Teodors Zaļkalns
1920. gados
Pilnais vārds Teodors Grīnbergs
Dzimis 1876. gada 30. novembrī
Valsts karogs: Krievija "Zaļais Kalns" Allažu pagasts
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1972. gada 6. septembrī (95 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nozares tēlniecība

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu
 
Teodors Zaļkalns pēc 1950. gada

Dzimis 1876. gadā Allažu pagastā zemnieka un tirgotāja ģimenē. Mācījās Allažu draudzes skolā, tad Rīgas pilsētas reālskolā. 1893. gadā viņš iestājās Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā, specializējās dekoratīvajā glezniecībā un ofortā. 1899. gadā devās studēt uz Minheni, pēc tam arī uz Parīzi ar mērķi papildināties dekoratīvajā glezniecībā, taču, sastapies ar Ogistu Rodēnu, nolēma kļūt par tēlnieku. Atgriezies Pēterburgā, strādāja Karla Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmumā, kur veidoja modeļus cilvēku un dzīvnieku figūriņām. Vasarās viņš atgriezās mājās un strādāja galvenokārt ar portretiem. 1903. gadā pārcēlās uz Jekaterinburgu, kur strādāja par mākslas skolotāju. Paralēli viņš arī veidoja portretus un statuetes. 1907. gadā viņš devās uz Itāliju un Florencē pētīja bronzas liešanas un marmora apstrādes tehnoloģiju, iepazinās ar itāliešu vecmeistaru darbu oriģināliem. No 1909. gada dzīvoja Pēterburgā, bija Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pedagogs (1918—1919).

1920. gadā atgriezās Latvijā, dzīvoja un strādāja Rīgā, izveidojis mākslinieku biedrību "Sadarbs". Piedalījās divu Rīgas lielo monumentu — Brāļu kapu (1921—1922) un Brīvības pieminekļa (1922—1929) konkursos, bet zaudēja konkurencē ar Kārli Zāli. Publikas neizpratni tolaik izraisīja plašākai publikai tolaik neierastā skaldņotā formu traktējumā izkaltais rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa piemineklis (1929). 1930. gadā latviskoja savu uzvārdu no Grīnbergs uz Zaļkalns.

Kā pasūtījuma darbus veidoja rakstnieka Jāņa Akuratera (1929) un dzejnieces Aspazijas (1931) krūšutēlus, dzejnieka Jāņa Poruka kapa pieminekli Meža kapos Rīgā (1930) un Fr. Bārdas piemineklī Umurgas kapos (1933). Kazdangā uzstādīja viņa kalto pieminekli Māteru Jurim, bet Plācī cilni Pirmajā pasaules karā kritušajiem (1931). Vairākmetrīgu cūkas skulptūru, ko varēja uztvert arī kā Latvijas bekona simbolu, 1937. gadā bija paredzēts uzstādīt Centrāltirgū, bet šī iecere netika īstenota. 1938. gadā pie toreizējā Rakstnieku nama Siguldā atklāja viņa veidoto Kronvaldu Ata pieminekli.[1]

Pēc Otrā pasaules kara aktīvi sadarbojās ar okupētās Latvijas varas iestādēm, bija Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1945), Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1947—1955), PSRS Mākslas akadēmijas īstenais loceklis (1947), PSRS Tautas mākslinieks (1957), Sociālistiskā Darba Varonis (1971). Esot ierosinājis nojaukt Brīvības pieminekli kā mākslinieciski mazvērtīgu un padomju ideoloģijai kaitīgu.[2]

Daiļrades raksturojums

labot šo sadaļu

Pirmie Zaļkalna darbi bija figurāli veidojumi; viņa agrīnā posma darbiem raksturīgs dabiskums, plastiskas formas ("Bronza"), kompozicionāla vienkāršība (nav vairākfigūru kompozīcijas, neparastu izteiksmju vai pozu), materiāli — bronza vai marmors. Granītā veidoti kapu pieminekļus (piemēram, obeliska formas kapakmeni ar tautas ornamentiku, stilizētiem ziediem Emīlam Dārziņam). Pirmā pasaules kara laikā Petrogradā veidoja vairākus māmiņu tēlus, kuriem pozēja latviešu bēgles, piemēram, "Stāvošā māmiņa" (1915), "Sēdošā māmiņa" (1916 — 1923), kas ir simboliski tēli. Autors Rūdolfa Blaumaņa piemineklim (1928) un Ata Kronvalda piemineklim Siguldā (1938). Zaļkalns veidojis arī dzīvnieku tēlus, bijis izcils animālists — "Jēriņš" (1933), "Cūka" (1937). Darbojies arī mākslas kritikā. Viņa daiļradi līdz 1940. gadam var nosacīti iedalīt trijos posmos:

  1. impresionistiskais posms ("Ludmila"),
  2. Ēģiptes mākslas ietekmes posms, kurā parādās simboliski tēli, vispārinājums, atsevišķi kubisma paņēmieni (māmiņu tēli),
  3. vēlīnais posms (kapu pieminekļi, piemēram, Poruka Meža kapos Rīgā (1930) un Bārdas Umurgas kapos (1933)).

Piemiņa

labot šo sadaļu
  • No 1973. līdz 1988. gadam Latvijas Mākslas akadēmijas nosaukums bija Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmija
  • Tēlnieka darbnīcā Biķernieku ielā 13, Rīgā no 1967. līdz 1994. gadam darbojās memoriālais muzejs.

Literatūra

labot šo sadaļu
  • Martin Rathsprecher. Тeodor Zalkalns. Eines lettischen Bildhauers Weg und Werk. Wien, 1937. (vāciski)
  • Kārlis Baumanis. Teodors Zaļkalns. Rīga: Liesma, 1966.
  • Jurģis Skulme. Teodora Zaļkalna dzīves un darba vietas. Rīga: Liesma, 1972.
  • Рута Чаупова. Теодор Эдуардович Залькалн. Москва: Изобразительное искусство, 1974. (krieviski)
  • Ruta Čaupova. Portrets latviešu tēlniecībā. Rīga: Zinātne, 1981.
  • Рута Чаупова (сост.): Т. Залькалн. Избранные произведения. Москва: Советский художник, 1990. (krieviski)

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Teodors Zaļkalns Arhivēts 2016. gada 8. aprīlī, Wayback Machine vietnē. E. Kļaviņš, R. Čaupova, no Latvijas mākslas vēsture
  2. ↑ 100 Latvijas personību Pēteris Apinis

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Teodors_Zaļkalns&oldid=4172109"