Vīnkopība

Vīnkopība ir dārzkopības nozare — vīnogu audzēšana. Vīnogas var svaigā veidā izmantot uzturā, kā arī var tās apstrādāt, iegūstot vīnu, rozīnes, sulu, etiķi, ievārījumu un vīnogu sēklu eļļu. Ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā tiek audzētas vīnogas, galvenokārt Kurzemes un Zemgales reģionos. Ar vīnkopību nodarbojas vairākās valstīs, tur kur ir piemērotākais klimats. Viena no tām ir Ķīna, kur 2012. gadā bija vislielākā vīnogu raža, ar iegūtu 9,6 miljonu tonnu ražu. Tāpat arī liela vīnogu raža ir tādās valstīs kā ASV, Itālija, Francija, Spānija, Turcija, Čīle, Argentīna, Irāna, Dienvidāfrika.

Vīnogu stādīšana

Vīnogas var stādīt no sēklām un veģetatīvi. No sēklām audzē tādi audzētāji, kas stāda jauno šķirņu audzēšanas laikā. Latvijā piemērota ir veģetatīvā pavairošana.

Vīnogu stādus vispiemērotāk stādīt jūnijā, bet var arī tos izstādīt jūlijā un augusta sākumā. Ja gadījumā nav iestādīts iepriekš minētajos mēnešos, tad stādus var stādīt arī rudenī, bet tos gan vajadzētu uz ziemu kārtīgi nosegt, vairākos piegājienos. Ieteicams segt ar skujām, kad sākas aukstāks laiks tad ar biezāku kārtu skuju un pa virsu vēl zāli, salmus vai sausas lapas 30-40 cm biezā kārtā. Arī pavasarī stādītās vīnogas ir jāapsedz vairāk. Jaunās vīnogas ir jāsedz pirmos 2—3 gadus.

Vīnogu novākšana

Vīnogas novāc sausā laikā. Ogas nolasa no kātiņiem un atbrīvojas no bojātajām ogām. Tās var novākt arī izmantojot traktoru. Vācijas kompānijas Fendt un Braun kopīgi izstrādājušas traktora un darba mašīnas stūrēšanas sistēmu, tā, lai uzlabotu veicamo darba ražīgumu vīnkopībā.