Juris Bārs: Atšķirības starp versijām

Juris Bārs; Georg Heinrich Baar
Personīgā informācija
Dzimis	1808. gada 23. februārī ; Līvbērzes pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1879. gada 19. decembrī (71 gads); Kuldīga, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Tautība	latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne	valodniecība
Alma mater	Tērbatas Universitāte

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2024. gada 14. septembris, plkst. 15.42

Juris Bārs, arī Georgs Heinrihs Bārs (vācu: Georg Heinrich Baar; dzimis 1808. gada 23. februārī, miris 1879. gada 19. decembrī pēc vecā stila jeb 31. decembrī pēc jaunā stila), bija ārsts un dzejnieks, pirmais latviešu valodnieks. Viņa 1847. gadā ierosinātās izmaiņas latviešu rakstībā ir mūsdienu latviešu valodas ortogrāfijas pamatā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1808. gada 23. februārī Dobeles apriņķa Līvbērzes pagasta "Lāčos" kalēja ģimenē kā jaunākais no trim bērniem, kristīts kā Georgs Heinrihs Bārs (Georg Heinrich Baar). Jurim Bāram bija 2 vecāki brāļi — Kārlis un Ansis. Mācījās Jelgavas vīriešu ģimnāzijā (1830—1833), vēlāk sāka studēt astronomiju Tērbatas Universitātē, bet ātri nomainīja to pret medicīnas studijām, un 1842. gadā beidza medicīnas fakultāti. Strādāja par ārstu Tērbatā, Žagarē Kauņas guberņā (1842 — 1844), Dundagā (1844 — 1855) un Kuldīgā (kopš 1855. gada).^[1]

1840. gados Juris Bārs aktīvi darbojās Latviešu literārajā biedrībā. Pēc tam, kad mainījās šīs biedrības politiskā ievirze, Juris Bārs, būdams dedzīgs pārvācošanas pretinieks, nonāca opozīcijā un pārtrauca savu valodniecisko darbību. Viņš bija pirmais, kurš aicināja reorganizēt latviešu rakstu valodu. Viņa projekts (publicēts krājumā "Magazin", 1847. gadā) ir mūsdienu latviešu valodas ortogrāfijas pamatā. Jura Bāra ortogrāfijā novērsti "čupu" burti, un patskaņu garums apzīmēts ar svītriņu. Viņš ir pētījis latviešu fonētiku, un pirmais pareizi noteicis skaņu sistēmu, raksturojis lauzto un stiepto intonāciju, izvirzījis šaurā un platā "e" lietošanas nosacījumus. Jura Bāra valodnieciskie darbi ir palīdzējuši Augustam Bīlenšteinam "Lettische Grammatik" ("Latviešu gramatika", 1863. gadā) sagatavošanā.^[2]

1862. gadā viņu iecēla par Kuldīgas apriņķa ārstu, šo amatu viņš pildīja līdz 1878. gadam, kad atteicās no ārsta prakses redzes pasliktināšanās dēļ^[3] un mira no kakla vēža 1879. gada 19. decembrī.

Apglabāts Kuldīgas Vācu kapos, tagadējos Vecajos kapos, 1985. gadā pie viņa kapa atklāja pieminekli.^[3]

Privātā dzīve

Nams Kuldīgā, Baznīcas ielā 20, kur dzīvojis J. Bārs

Laika, kad Juris Bārs strādāja par ārstu Žagarē Kauņas guberņā, viņš apprecējās ar Aleksandru Bīdermani (Igaunijā dzimušu vācieti). Viņiem piedzima seši bērni: 5 meitas un viens dēls, kurš 14 gadu vecumā mira. Kuldīgā Juris Bārs dzīvojis ēkā, kas tagad atrodas Baznīcas ielā 20. Viņa nams bijis kā sabiedriskās dzīves centrs. Juris Bārs bijis viesmīlīgs, inteliģents cilvēks un ar labu humora izjūtu.

Apbalvojumi

1867. gadā viņam piešķīra civildienesta titulpadomnieka pakāpi, 1877. gadā — galma padomnieka (hofrāta) pakāpi.^[3]

Atsauces

↑ Latviešu valodniecības darbinieki; lingvistiskais aspekts
↑ «Juris Bārs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 22. novembrī.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 Prezentācija veltīta novadnieka Jura Bāra 200 gadu atcerei^{[novecojusi saite]} (PPS faila formāts), sagatavoja Kuldīgas Galvenās bibliotēkas bibliogrāfes Hedviga Šteinberga, Aija Kļesareva un datortīkla administrators Gatis Dēnavs

[1] Latviešu valodniecības darbinieki; lingvistiskais aspekts

[2] «Juris Bārs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 22. novembrī.

[Kuldīgas_bibl_PPS-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 Prezentācija veltīta novadnieka Jura Bāra 200 gadu atcerei^{[novecojusi saite]} (PPS faila formāts), sagatavoja Kuldīgas Galvenās bibliotēkas bibliogrāfes Hedviga Šteinberga, Aija Kļesareva un datortīkla administrators Gatis Dēnavs

[1]

[2]

[3]

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
 {{Citas nozīmes|valodnieku|Bārs|Bārs}}
+{{Zinātnieka infokaste
-'''Juris Bārs''' (dzimis {{dat|1808|2|23}}, miris {{dat|1879|12|19}}) bija ārsts un dzejnieks, pirmais latviešu tautības valodnieks. Viņa 1847. gadā ierosinātās izmaiņas latviešu rakstībā  ir mūsdienu latviešu valodas [[ortogrāfija]]s pamatā.
+|        platums =
+|          vārds = Juris Bārs
+|     vārds_orig = ''Georg Heinrich Baar''
+|         attēls = Juris Bārs.jpg
+|     att_izmērs = 200px
+|  att_nosaukums =
+|     dz_dat_alt =
+| dz_gads = 1808
+| dz_mēnesis = 2
+| dz_diena = 23
+| dz_vieta = [[Līvbērzes pagasts]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}})
+| m_dat_alt =
+| m_gads = 1879
+| m_mēnesis = 12
+| m_diena = 19
+| m_vieta = [[Kuldīga]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}})
+| dzīves_vieta =
+| pilsonība =
+| tautība = [[Latvieši|latvietis]]
+| dzimums = V
+| vecāki =
+| brāļi =
+| māsas =
+| dzīvesbiedrs =
+| bērni =
+| paraksts =
+| darba_vietas =
+| alma_mater = [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]]
+| zinātne = [[valodniecība]]
+| pasniedzēji =
+| studenti =
+| sasniegumi =
+| apbalvojumi =
+| piezīmes =
+| kategorijas =
+}}
+'''Juris Bārs''', arī '''Georgs Heinrihs Bārs''' ({{val|de|Georg Heinrich Baar}}; dzimis {{dat|1808|2|23}}, miris {{dat|1879|12|19}} pēc vecā stila jeb 31. decembrī pēc jaunā stila), bija ārsts un dzejnieks, pirmais latviešu valodnieks. Viņa 1847. gadā ierosinātās izmaiņas latviešu rakstībā ir mūsdienu latviešu valodas [[ortogrāfija]]s pamatā.
 == Dzīvesgājums ==
-Dzimis 1808. gada 23. februārī [[Dobeles apriņķis|Dobeles apriņķa]] [[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes pagasta]] "Lāčos" kalēja ģimenē kā jaunākais no trim bērniem. Jurim Bāram bija 2 vecāki brāļi - Kārlis un Ansis. Mācījās [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā]], vēlāk sāka studēt astronomiju [[Tartu universitāte|Tērbatas universitātē]], bet ātri nomainīja to pret medicīnas studijām, un [[1842]]. gadā beidza medicīnas fakultāti.
+Dzimis 1808. gada 23. februārī [[Dobeles apriņķis|Dobeles apriņķa]] [[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes pagasta]] "Lāčos" kalēja ģimenē kā jaunākais no trim bērniem, kristīts kā Georgs Heinrihs Bārs (''Georg Heinrich Baar''). Jurim Bāram bija 2 vecāki brāļi — Kārlis un Ansis. Mācījās [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Jelgavas vīriešu ģimnāzijā]] (1830—1833), vēlāk sāka studēt astronomiju [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]], bet ātri nomainīja to pret medicīnas studijām, un [[1842]]. gadā beidza medicīnas fakultāti. Strādāja par ārstu [[Tartu|Tērbatā]], [[Žagare|Žagarē]] [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņā]] ([[1842]] — [[1844]]), [[Dundaga|Dundagā]] ([[1844]] — [[1855]]) un [[Kuldīga|Kuldīgā]] (kopš [[1855]]. gada).<ref>[https://web.archive.org/web/20070612071207/http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Darbiniek/1.Lingvasp/bars.htm Latviešu valodniecības darbinieki; lingvistiskais aspekts<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref>
+{{G dek|1840}} Juris Bārs aktīvi darbojās [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārajā biedrībā]]. Pēc tam, kad mainījās šīs biedrības politiskā ievirze, Juris Bārs, būdams dedzīgs [[pārvācošana]]s pretinieks, nonāca opozīcijā un pārtrauca savu valodniecisko darbību. Viņš bija pirmais, kurš aicināja reorganizēt latviešu rakstu valodu. Viņa projekts (publicēts krājumā "''Magazin''", [[1847]]. gadā) ir mūsdienu latviešu valodas [[ortogrāfija]]s pamatā. Jura Bāra ortogrāfijā novērsti "čupu" burti, un patskaņu garums apzīmēts ar svītriņu. Viņš ir pētījis latviešu fonētiku, un pirmais pareizi noteicis skaņu sistēmu, raksturojis lauzto un stiepto intonāciju, izvirzījis šaurā un platā "e" lietošanas nosacījumus. Jura Bāra valodnieciskie darbi ir palīdzējuši [[Augusts Bīlenšteins|Augustam Bīlenšteinam]] "''Lettische Grammatik''" ("Latviešu gramatika", [[1863]]. gadā) sagatavošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liis.lv/latval/literval/val.kopeji/kop7.htm |title=Juris Bārs<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|11|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100411210336/http://www.liis.lv/latval/literval/val.kopeji/kop7.htm |archivedate={{dat|2010|04|11||bez}} }}</ref>
-Visu mūžu strādājis par ārstu [[Tērbata|Tērbatā]], [[Žagare|Žagarē]] [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņā]] ([[1842]] - [[1844]]), [[Dundaga|Dundagā]] ([[1844]] — [[1855]]) un [[Kuldīga|Kuldīgā]] (kopš [[1855]]. gada).<ref>[http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Darbiniek/1.Lingvasp/bars.htm Latviešu valodniecības darbinieki; lingvistiskais aspekts<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref>  [[1862]]. gadā viņu iecēla par [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķa]] ārstu. [[1878]]. gadā Juris Bārs atteicās no ārsta prakses redzes pasliktināšanās dēļ.<ref name="Kuldīgas bibl PPS">[http://biblio.kuldiga.lv/faili/File/Juris%20Bars.pps Prezentācija veltīta novadnieka Jura Bāra 200 gadu atcerei] (PPS faila formāts, sagatavoja Kuldīgas Galvenās bibliotēkas bibliogrāfes Hedviga Šteinberga, Aija Kļesareva un datortīkla administrators Gatis Dēnavs</ref>
+[[1862]]. gadā viņu iecēla par [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķa]] ārstu, šo amatu viņš pildīja līdz [[1878]]. gadam, kad atteicās no ārsta prakses redzes pasliktināšanās dēļ<ref name="Kuldīgas bibl PPS">[http://biblio.kuldiga.lv/faili/File/Juris%20Bars.pps Prezentācija veltīta novadnieka Jura Bāra 200 gadu atcerei]{{Novecojusi saite}} (PPS faila formāts), sagatavoja Kuldīgas Galvenās bibliotēkas bibliogrāfes Hedviga Šteinberga, Aija Kļesareva un datortīkla administrators Gatis Dēnavs</ref> un mira no kakla vēža [[1879]]. gada 19. decembrī.
-{{G dek|1840}} Juris Bārs aktīvi darbojās [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārajā biedrībā]]. Pēc tam, kad mainījās šīs biedrības politiskā ievirze, Juris Bārs, būdams dedzīgs pārvācošanas pretinieks, nonāca opozīcijā un pārtrauca savu valodniecisko darbību. Viņš bija pirmais, kurš aicināja reorganizēt latviešu rakstu valodu. Viņa projekts (publicēts krājumā "''Magazin''", [[1847]]. gadā) ir mūsdienu latviešu valodas [[ortogrāfija]]s pamatā. Jura Bāra ortogrāfijā novērsti "čupu" burti, un patskaņu garums apzīmēts ar svītriņu. Viņš ir pētījis latviešu fonētiku, un pirmais pareizi noteicis skaņu sistēmu, raksturojis lauzto un stiepto intonāciju, izvirzījis šaurā un platā "e" lietošanas nosacījumus. Jura Bāra valodnieciskie darbi ir palīdzējuši [[Augusts Bīlenšteins|Augustam Bīlenšteinam]] "''Lettische Grammatik''" ("Latviešu gramatika", [[1863]]. gadā) sagatavošanā.<ref>[http://www.liis.lv/latval/literval/val.kopeji/kop7.htm Juris Bārs<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref>
-Juris Bārs miris no kakla vēža [[1878]]. gada 19. decembrī, apglabāts [[Kuldīga]]s Vācu kapos, tagadējos Vecajos kapos. [[1985]]. gadā pie viņa kapa atklāja pieminekli.<ref name="Kuldīgas bibl PPS" />
+Apglabāts [[Kuldīga]]s Vācu kapos, tagadējos Vecajos kapos, [[1985]]. gadā pie viņa kapa atklāja pieminekli.<ref name="Kuldīgas bibl PPS" />
 == Privātā dzīve ==
-[[Attēls:Baznicas ielas nams.JPG|thumb|250px|Nams Kuldīgā, Baznīcas ielā 20, kur dzīvojis J. Bārs]]
+[[Attēls:Baznīcas iela 20 Kuldīga.jpg|thumb|250px|Nams Kuldīgā, Baznīcas ielā 20, kur dzīvojis J. Bārs]]
-Laika, kad Juris Bārs strādāja par ārstu [[Žagare|Žagarē]] Kauņas guberņā, viņš apprecējās ar Aleksandru Bīdermani ([[Igaunija|Igaunijā]] dzimušu vācieti). Viņiem piedzima seši bērni: 5 meitas un viens dēls, kurš diemžēl 14 gadu vecumā mira. [[Kuldīga|Kuldīgā]] Juris Bārs dzīvojis ēkā, kas tagad atrodas Baznīcas ielā 20. Viņa nams bijis kā sabiedriskās dzīves centrs. Juris Bārs bijis viesmīlīgs, inteliģents cilvēks un ar labu humora izjūtu.
+Laika, kad Juris Bārs strādāja par ārstu [[Žagare|Žagarē]] Kauņas guberņā, viņš apprecējās ar Aleksandru Bīdermani ([[Igaunija|Igaunijā]] dzimušu vācieti). Viņiem piedzima seši bērni: 5 meitas un viens dēls, kurš 14 gadu vecumā mira. [[Kuldīga|Kuldīgā]] Juris Bārs dzīvojis ēkā, kas tagad atrodas Baznīcas ielā 20. Viņa nams bijis kā sabiedriskās dzīves centrs. Juris Bārs bijis viesmīlīgs, inteliģents cilvēks un ar labu humora izjūtu.
 == Apbalvojumi ==
+[[1867]]. gadā viņam piešķīra civildienesta titulpadomnieka pakāpi, [[1877]]. gadā — [[galma padomnieks|galma padomnieka]] (hofrāta) pakāpi.<ref name="Kuldīgas bibl PPS" />
-*
-* [[1867]]. gadā piešķir titulpadomnieka titulu,
-* [[1877]]. gadā piešķir galma padomnieka (hofrāta) titulu.
-(Kā liecina dokumenti, Juris Bārs ir bijis pirmais latviešu ārsts, kas iemantojis tādu atzinību no Krievijas impērijas valdības.)<ref name="Kuldīgas bibl PPS" />
 == Atsauces ==
@@ 25. rindiņa: / 59. rindiņa: @@
 {{DEFAULTSORT:Bars, Juris}}
 [[Kategorija:1808. gadā dzimušie]]
 [[Kategorija:1879. gadā mirušie]]
 [[Kategorija:Latviešu valodnieki]]
 [[Kategorija:Latvijas mediķi]]
-[[Kategorija:Tartu universitātes absolventi]]
+[[Kategorija:Tērbatas Universitātes absolventi]]
+[[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]]
+[[Kategorija:Kuldīgā mirušie]]
-[[ru:Бар, Юрис]]