Lūznavas muiža: Atšķirības starp versijām
papildināts |
|||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
== Vēsture == |
== Vēsture == |
||
19. gadsimta beigās Lūznavas muižas zemi nopirka lietuviešu izcelsmes inženieris un ģenerālis [[Staņislavs Kerbedzis]] ({{val-lt|Stanislovas Kerbedis}}, {{val-pl|Stanisław Kierbedź}}, 1810—1899), kas bija vadījis [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava]] būvniecību. |
19. gadsimta beigās Lūznavas muižas zemi nopirka lietuviešu izcelsmes inženieris un ģenerālis [[Staņislavs Kerbedzis]] ({{val-lt|Stanislovas Kerbedis}}, {{val-pl|Stanisław Kierbedź}}, 1810—1899), kas bija vadījis [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava]] būvniecību. |
||
Uz savu muižu viņš parasti atbrauca maijā, bet septembrī aizbrauca atpakaļ. Laikā, kad nebija |
Uz savu muižu viņš parasti atbrauca maijā, bet septembrī aizbrauca atpakaļ. Laikā, kad muižā nebija S. Kerbedža, tās saimniecību vadīja pārvaldnieks Ksendzepoļskis. Bez Lūznavas muižas viņam piederēja arī [[Riebiņu muiža]]. |
||
1905. gadā ģenerāļa mantinieki uzsāka jaunas muižas kungu mājas celtniecību, kuru pabeidza 1911. gadā. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas ēkas tika izmantota dažādiem sabiedriskiem mērķiem — te bijušas dažādas skolas, arī lauksaimniecības tehnikums.{{fact}} |
1905. gadā ģenerāļa mantinieki uzsāka jaunas muižas kungu mājas celtniecību, kuru pabeidza 1911. gadā. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas ēkas tika izmantota dažādiem sabiedriskiem mērķiem — te bijušas dažādas skolas, arī lauksaimniecības tehnikums.{{fact}} |
||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 23. janvāris, plkst. 09.03
Lūznavas muiža ir romantizēta jūgendstilā celta muiža tagadējā Lūznavas ciemā. Muižu mēdz dēvēt arī par Jauno pili vai arī Kungu māju. Tai piešķirts Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss.[1][2] Muiža celta no ķieģeļiem un šķeltiem laukakmeņiem.
Vēsture
19. gadsimta beigās Lūznavas muižas zemi nopirka lietuviešu izcelsmes inženieris un ģenerālis Staņislavs Kerbedzis (lietuviešu: Stanislovas Kerbedis, poļu: Stanisław Kierbedź, 1810—1899), kas bija vadījis dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava būvniecību. Uz savu muižu viņš parasti atbrauca maijā, bet septembrī aizbrauca atpakaļ. Laikā, kad muižā nebija S. Kerbedža, tās saimniecību vadīja pārvaldnieks Ksendzepoļskis. Bez Lūznavas muižas viņam piederēja arī Riebiņu muiža.
1905. gadā ģenerāļa mantinieki uzsāka jaunas muižas kungu mājas celtniecību, kuru pabeidza 1911. gadā. Pēc 1920. gada zemes reformas muižas ēkas tika izmantota dažādiem sabiedriskiem mērķiem — te bijušas dažādas skolas, arī lauksaimniecības tehnikums.[nepieciešama atsauce] 2011. gadā Lūznavas muižā tika uzsākti renovācijas darbi.[nepieciešama atsauce] Pēc 4 gadus ilgajiem renovācijas darbiem tā tika atklāta 2015. gadā. Lūznavas muižā pēc renovācijas atjaunota lūgšanu telpa jeb kapela.
Parks
Lūznavas muižu ieskauj 23,7 ha liels ainavu parks ar 2,6 ha 7 dīķu sistēmu, kuru S. Kerbedza laikā audzēja zivis.[2] Parkā atrodas Madonnas statuja kurā attēlota Svētā Marija, ko veidojis kāds nezināms itāļu izcelsmes mākslinieks. 2. pasaules kara laikā to sakropļoja un iegrūda dīķī, 1991. gadā statuju atjaunoja.[2][3] Mūsdienās parkā ir renovēts ~1km garš tūristu pastaigu celiņš, kas atjaunots pateicoties ES finansējumam. Celiņš ir noklāts ar sīkām šķembām un celiņu apgaismo lampas.[4]
Renovētās muižas atklāšana
Atjaunotās Lūznavas muižas kapelas iesvētīšana notika 2015. gada 8. februārī. Bet pārējo muižas daļu apskatei atklāja 2015. gada 25. aprīlī, Latgales podnieku dienu laikā.[5]
Muiža mūsdienās
Rēzeknes novada vadība iererējusi izmantot muižu kā saieta namu, kā arī semināru, mākslas izstāžu un citu svinīgu pasākumu rīkošanai.[5]
Atsauces
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājaslapa.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Par mums raksts luznava.lv
- ↑ Raksts latvia.travel.lv mājaslapā
- ↑ «Skatu torņi, dabas takas un pat pontonu laipa - atklāti jauni tūrisma objekti Latgalē». turismagids.delfi.lv. Skatīts: 2015. gada 8. decembrī.
- ↑ 5,0 5,1 Raksts Rēzeknes novada mājaslapā
Ārējās saites
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lūznavas muiža |
- Lūznavas muižas attēli
- Panorāmas reportāža par būvnieku maiņu rekonstrukcijas laikā
- Videoklips par Lūznavas muižās tēmu
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |