Lūznavas muiža: Atšķirības starp versijām
papildināts |
|||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
[[Attēls:Lūznavas muižas atklāšana.jpeg|thumb|290px|Bilde no muižas pirmā stāva un pagraba atklāšanas 2015 gada 25. aprīlī, pēc renovācijas.]] |
[[Attēls:Lūznavas muižas atklāšana.jpeg|thumb|290px|Bilde no muižas pirmā stāva un pagraba atklāšanas 2015 gada 25. aprīlī, pēc renovācijas.]] |
||
'''Lūznavas muiža''', arī '''Dlužņevas muiža''' ({{val-ltg|Dlužņovys muiža}}), agrāk '''Laizēnu muiža''' ({{val-pl|Lajziny}}), atrodas tagadējā [[Lūznava]]s ciemā. Muižas kungu māja ir romantizēta [[jūgendstils|jūgendstilā]] celta ēka, ko mēdz dēvēt arī par ''Jauno pili''. Tai piešķirts [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Vaiņodes novadā#Lūznavas pagasts|Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss]].<ref name="VKPAI">[http://saraksts.mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/5820/ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas] mājaslapa.</ref><ref name="Par mums" /> Muiža celta no ķieģeļiem un šķeltiem laukakmeņiem. |
'''Lūznavas muiža''', arī '''Dlužņevas muiža''' ({{val-ltg|Dlužņovys muiža}}), agrāk '''Laizēnu muiža''' ({{val-pl|Lajziny}}), atrodas tagadējā [[Lūznava]]s ciemā. Muižas kungu māja ir romantizēta [[jūgendstils|jūgendstilā]] celta ēka, ko mēdz dēvēt arī par ''Jauno pili''. Tai piešķirts [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Vaiņodes novadā#Lūznavas pagasts|Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss]].<ref name="VKPAI">[http://saraksts.mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/5820/ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas] mājaslapa.</ref><ref name="Par mums" /> Muiža celta no ķieģeļiem un šķeltiem laukakmeņiem. |
||
Lūznavas muižā pēc renovācijas atjaunota lūgšanu telpa jeb [[kapela]]. |
|||
== Vēsture == |
== Vēsture == |
||
1870. gadā agrāko Laizēnu muižu (''Lajziny'') no brāļiem Pētera un Jūlija Dlužņevskiem nopirka lietuviešu izcelsmes inženieris ģenerālmajors [[Staņislavs Kerbedzis]] ({{val-lt|Stanislovas Kerbedis}}, {{val-pl|Stanisław Kierbedź}}, 1810—1899), kas bija vadījis [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava]] būvniecību. |
|||
Pensionētais ģenerālis uz savu muižu parasti atbrauca maijā, bet septembrī aizbrauca ziemas pavadīt pie meitas Polijā un Itālijā. Laikā, kad muižā nebija S. Kerbedža, tās saimniecību vadīja pārvaldnieks I. Ksendzepoļskis. Bez Lūznavas muižas viņam piederēja arī [[Riebiņu muiža]]. |
Pensionētais ģenerālis uz savu muižu parasti atbrauca maijā, bet septembrī aizbrauca ziemas pavadīt pie meitas Polijā un Itālijā. Laikā, kad muižā nebija S. Kerbedža, tās saimniecību vadīja pārvaldnieks I. Ksendzepoļskis. Bez Lūznavas muižas viņam piederēja arī [[Riebiņu muiža]]. |
||
Pēc ģenerāļa nāves par muižas īpašnieci kļuva viņa meita Jevgēnija Kerbedza (1855–1946), kas īstenoja sava tēva projektu un 1911. gadā pabeidza muižas pils būvniecības darbus, kas aizkavējās 1905. gada revolūcijas dēļ. |
|||
Pēc viņas aicinājuma uz Lūznavas muižu strādāt un atpūsties braukuši mākslinieki, gleznotāji un literāti. Zināms, ka šeit viesojies arī lietuviešu komponists un gleznotājs [[Konstantīns Čurļonis]]. |
|||
Muižas interjers cieta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, kad no 1915. gada muižas mājā izvietojās [[Krievijas impērija]]s armijas štābs, pēc [[Oktobra revolūcija]]s no 1917. līdz 1919. gadam padomju varas iestādes. |
|||
1905. gadā ģenerāļa mantinieki it kā pēc viņa atstātā projekta uzsāka jaunas muižas kungu mājas celtniecību, kuru pabeidza 1911. gadā. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas ēkas tika izmantota dažādiem sabiedriskiem mērķiem — te bijušas dažādas skolas, arī lauksaimniecības tehnikums.{{fact}} |
|||
Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zeme tika sadalīta 54 vienībās 770 ha kopplatībā,<ref>{{LKV|XII.|25 542}}</ref> bet pilī no 1922. līdz 1944. gadam atradās Laizānu kurlmēmo skola. |
|||
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā agrākajā muižas pilī pārmaiņus tika ierīkots padomju un vācu armijas štābs. |
|||
Pēc kara uz šejieni pārcēla Rēzeknes lauksaimniecības tehnikumu, 1946. gadā uz tehnikuma un kolhoza bāzes izveidoja Maltas sovhoztehnikumu. Ēkai 1977. gadā piešķīra valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. |
|||
No 1993. gada agrākajā muižas pilī izvietojās Lūznavas pagasta administrācija, 1998. gadā uz šejieni pārcēla Lūznavas pamatskolu, no 2009. gada daļēji pamestajā ēkā darbojās Lūznavas pagasta bibliotēka. |
|||
Lūznavas muižas ēkai 1977. gadā tika piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. |
|||
No 2011. līdz 2014. gadam arhitektes Ināras Caunītes vadībā notika Lūznavas muižas pils restaurācija, pilnībā atjaunotā ēka tika atklāta 2015. gadā. Kopējās izmaksas sasniedza 1 297 395,70 [[eiro]], no tiem Eiropas Savienības finansējums bija 463 721,83 eiro.<ref>[http://www.diena.lv/kd/maksla/luznavas-muiza-rezeknes-novada-jugendstila-perle-14121997 Lūznavas muiža - Rēzeknes novada jūgendstila pērle] Undīne Adamaite, [[Diena]], 2015. gada 7. decembrī</ref> |
|||
== Parks == |
== Parks == |
||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 23. janvāris, plkst. 12.34
Lūznavas muiža, arī Dlužņevas muiža (latgaliešu: Dlužņovys muiža), agrāk Laizēnu muiža (poļu: Lajziny), atrodas tagadējā Lūznavas ciemā. Muižas kungu māja ir romantizēta jūgendstilā celta ēka, ko mēdz dēvēt arī par Jauno pili. Tai piešķirts Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss.[1][2] Muiža celta no ķieģeļiem un šķeltiem laukakmeņiem. Lūznavas muižā pēc renovācijas atjaunota lūgšanu telpa jeb kapela.
Vēsture
1870. gadā agrāko Laizēnu muižu (Lajziny) no brāļiem Pētera un Jūlija Dlužņevskiem nopirka lietuviešu izcelsmes inženieris ģenerālmajors Staņislavs Kerbedzis (lietuviešu: Stanislovas Kerbedis, poļu: Stanisław Kierbedź, 1810—1899), kas bija vadījis dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava būvniecību. Pensionētais ģenerālis uz savu muižu parasti atbrauca maijā, bet septembrī aizbrauca ziemas pavadīt pie meitas Polijā un Itālijā. Laikā, kad muižā nebija S. Kerbedža, tās saimniecību vadīja pārvaldnieks I. Ksendzepoļskis. Bez Lūznavas muižas viņam piederēja arī Riebiņu muiža. Pēc ģenerāļa nāves par muižas īpašnieci kļuva viņa meita Jevgēnija Kerbedza (1855–1946), kas īstenoja sava tēva projektu un 1911. gadā pabeidza muižas pils būvniecības darbus, kas aizkavējās 1905. gada revolūcijas dēļ. Pēc viņas aicinājuma uz Lūznavas muižu strādāt un atpūsties braukuši mākslinieki, gleznotāji un literāti. Zināms, ka šeit viesojies arī lietuviešu komponists un gleznotājs Konstantīns Čurļonis.
Muižas interjers cieta Pirmā pasaules kara laikā, kad no 1915. gada muižas mājā izvietojās Krievijas impērijas armijas štābs, pēc Oktobra revolūcijas no 1917. līdz 1919. gadam padomju varas iestādes. Pēc 1920. gada zemes reformas muižas zeme tika sadalīta 54 vienībās 770 ha kopplatībā,[3] bet pilī no 1922. līdz 1944. gadam atradās Laizānu kurlmēmo skola. Otrā pasaules kara laikā agrākajā muižas pilī pārmaiņus tika ierīkots padomju un vācu armijas štābs. Pēc kara uz šejieni pārcēla Rēzeknes lauksaimniecības tehnikumu, 1946. gadā uz tehnikuma un kolhoza bāzes izveidoja Maltas sovhoztehnikumu. Ēkai 1977. gadā piešķīra valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.
No 1993. gada agrākajā muižas pilī izvietojās Lūznavas pagasta administrācija, 1998. gadā uz šejieni pārcēla Lūznavas pamatskolu, no 2009. gada daļēji pamestajā ēkā darbojās Lūznavas pagasta bibliotēka. No 2011. līdz 2014. gadam arhitektes Ināras Caunītes vadībā notika Lūznavas muižas pils restaurācija, pilnībā atjaunotā ēka tika atklāta 2015. gadā. Kopējās izmaksas sasniedza 1 297 395,70 eiro, no tiem Eiropas Savienības finansējums bija 463 721,83 eiro.[4]
Parks
Lūznavas muižu ieskauj 23,7 ha liels ainavu parks ar 2,6 ha 7 dīķu sistēmu, kuru S. Kerbedza laikā audzēja zivis.[2] Parkā atrodas Madonnas statuja kurā attēlota Svētā Marija, ko veidojis kāds nezināms itāļu izcelsmes mākslinieks. 2. pasaules kara laikā to sakropļoja un iegrūda dīķī, 1991. gadā statuju atjaunoja.[2][5] Mūsdienās parkā ir renovēts ~1km garš tūristu pastaigu celiņš, kas atjaunots pateicoties ES finansējumam. Celiņš ir noklāts ar sīkām šķembām un celiņu apgaismo lampas.[6]
Renovētās muižas atklāšana
Atjaunotās Lūznavas muižas kapelas iesvētīšana notika 2015. gada 8. februārī. Bet pārējo muižas daļu apskatei atklāja 2015. gada 25. aprīlī, Latgales podnieku dienu laikā.[7]
Muiža mūsdienās
Rēzeknes novada vadība iererējusi izmantot muižu kā saieta namu, kā arī semināru, mākslas izstāžu un citu svinīgu pasākumu rīkošanai.[7]
Atsauces
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājaslapa.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Par mums raksts luznava.lv
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 25 542. sleja.
- ↑ Lūznavas muiža - Rēzeknes novada jūgendstila pērle Undīne Adamaite, Diena, 2015. gada 7. decembrī
- ↑ Raksts latvia.travel.lv mājaslapā
- ↑ «Skatu torņi, dabas takas un pat pontonu laipa - atklāti jauni tūrisma objekti Latgalē». turismagids.delfi.lv. Skatīts: 2015. gada 8. decembrī.
- ↑ 7,0 7,1 Raksts Rēzeknes novada mājaslapā
Ārējās saites
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lūznavas muiža |
- Lūznavas muižas attēli
- Panorāmas reportāža par būvnieku maiņu rekonstrukcijas laikā
- Videoklips par Lūznavas muižās tēmu
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |