Musulmaņi: Atšķirības starp versijām
m Novērsu izmaiņas, ko izdarīja 85.254.180.114, atjaunoju versiju, ko saglabāja Treisijs |
Nav labojuma kopsavilkuma |
||
| (38 starpversijas, ko saglabājuši 19 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:World Muslim Population Pew Forum.png| |
[[Attēls:World Muslim Population Pew Forum.png|thumb|300px|Musulmaņu procentuālā izplatība dažādās pasaules valstīs 2012. gadā]] |
||
[[Attēls:Jiangwan Mosque - Eid Al-Adha.JPG|thumb|250px|Ķīnas musulmaņi svinot [[Upurēšanas svētki|Upurēšanas svētkus]] [[Šanhaja|Šanhajā]]]] |
|||
'''Musulmaņi''' ({{val-ar|مسلم}}, {{izrunā|ˈmʊslɪm}} — ‘pazemīgais’) ir [[islāms|islāma]] sekotāji. Kopējais musulmaņu skaits tiek lēsts ap 1,57 miljardiem, kas ir aptuveni 23% no visiem pasaules iedzīvotājiem.<ref name="skaits"/> |
|||
'''Musulmaņi''' jeb '''muslimi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/muslims:1|title=muslims {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2024-04-23}}</ref> (no {{val|de|Muselmann}}, kas galu galā no {{val|ar|مسلمون}} (''muslimūn'') — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم (''muslim'')) ir [[islāms|islāma]] sekotāji. Saskaņā ar [[Pjū pētījumu centrs|Pjū pētījumu centru]] 2010. gadā pasaulē bija 1,6 miljardi musulmaņu un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam musulmaņu skaits turpinās strauji pieaugt un sasniegs 2,76 miljardus, bet 2070. gadā islāms kļūs par izplatītāko reliģiju pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/gadsimta-vidu-pasaule-bus-vienlidz-daudz-musulmanu-un-kristiesu-secinats-petijuma.d?id=45776790 |title=Gadsimta vidū pasaulē būs vienlīdz daudz musulmaņu un kristiešu, secināts pētījumā |date=2015. gada 2. aprīlis |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate= 2019. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/5219409/petijums-musulmanu-skaits-pasaule-lidz-gadsimta-vidum-izlidzinasies-ar-kristiesu-skaitu |title=Pētījums: Musulmaņu skaits pasaulē līdz gadsimta vidum izlīdzināsies ar kristiešu skaitu |date=2015. gada 2. aprīlis |website=[[tvnet.lv]] |accessdate= 2019. gada 24. februārī}}</ref> |
|||
| ⚫ | Vislielākais musulmaņu skaits dzīvo [[Indonēzija|Indonēzijā]], [[Pakistāna|Pakistānā]], [[Indija|Indijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]], lai gan šajās valstīs, izņemot Pakistānu, tie nav absolūtais vairākums. |
||
| ⚫ | Vislielākais musulmaņu skaits dzīvo [[Indonēzija|Indonēzijā]], [[Pakistāna|Pakistānā]], [[Indija|Indijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]], lai gan šajās valstīs, izņemot Pakistānu, tie nav absolūtais vairākums. Procentuāli visvairāk no valsts iedzīvotājiem musulmaņi ir [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] valstīs un [[Ziemeļāfrika]]s valstīs. |
||
== Musulmaņi Latvijā == |
|||
Pirmā musulmaņu draudze Latvijā izveidota 1904. gadā [[Rīga|Rīgā]], un tās absolūto vairākumu veidoja pāris simti no [[Pievolga]]s un [[Krima]]s atbraukušie [[tatāri]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] daudzi musulmaņi Latviju pameta, un 1920. gadā vien daži desmiti Latvijas iedzīvotāju sevi uzskatīja par musulmaņiem. Kopš 1920. gada sākuma pastāvēja [[imāms|imāma]] Šakira Husnetdinova vadīta Rīgas un apkārtnes musulmaņu draudze, kuras gandrīz visi biedri joprojām bija tatāri. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] ļoti daudzi no viņiem devās bēgļu gaitās, nokļūstot bēgļu nometnēs [[Vācija|Vācijā]]. [[Latvijas PSR]] laikā no pārējās [[Padomju Savienība]]s republikā iebrauca vairāki tūkstoši tatāri, [[azerbaidžāņi]], [[kazahi]] un citu tradicionāli islāmticīgu tautu pārstāvji.<ref name="Ščerbinskis">{{Tīmekļa atsauce |url=http://providus.lv/article/musulmani-latvija |title=Musulmaņi Latvijā |author=Valters Ščerbinskis |date=2001. gada 2. oktobris |publisher=[[Providus]] |accessdate=2012. gada 28. februārī}}</ref> |
|||
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadu sākumā Tatāru biedrība „Ideļ” izveidoja Rīgas pilsētas musulmaņu draudzi ar tādu pašu nosaukumu, bet otra musulmaņu grupa Rīgā izveidoja vēl vienu musulmaņu draudzi, kas uztur savstarpējus sakarus un svin visus lielākos musulmaņu svētkus. Musulmaņu draudze tika izveidota arī [[Daugavpils|Daugavpilī]].<ref name="Ščerbinskis"/> |
|||
2018. gadā dokumentālo filmu par Latvijas musulmaņu kopienu ar nosaukumu „[[Apgāztā mēness zīmē]]” uzņēma [[Kārlis Lesiņš]], kurš pētīja to, kā 5 tās dalībnieki, tostarp reliģiskais vadītājs un imāms Imrāns Oļegs Petrovs, radikalizējušies un devušies uz [[Sīrija|Sīriju]] karot [[Islāma valsts]] pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/tapusi-dokumentala-filma-par-latvijas-musulmanu-kopienu-precizets.a272252/ |title=Tapusi dokumentālā filma par Latvijas musulmaņu kopienu (precizēts) |date=2018. gada 22. marts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate= 2019. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4528719/filma-peta-ka-latvija-pieversas-islamam-un-ka-radikalizejas |title=Filmā pēta, kā Latvijā pievēršas islāmam un kā radikalizējas |date=2018. gada 13. aprīlis |website=[[tvnet.lv]] |accessdate= 2019. gada 24. februārī}}</ref> |
|||
== Atsauces == |
== Atsauces == |
||
{{atsauces |
{{atsauces}} |
||
<ref name="skaits">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.pewforum.org/Muslim/Mapping-the-Global-Muslim-Population.aspx | title= Mapping the Global Muslim Population | publisher= pewforum.org | accessdate= 2012-02-28 | language= angliski}}</ref> |
|||
}} |
|||
{{islāms-aizmetnis}} |
{{islāms-aizmetnis}} |
||
| 14. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
{{autoritatīvā vadība}} |
{{autoritatīvā vadība}} |
||
[[Kategorija: |
[[Kategorija:Musulmaņi| ]] |
||
Pašreizējā versija, 2024. gada 23. aprīlis, plkst. 21.03
Musulmaņi jeb muslimi[1] (no vācu: Muselmann, kas galu galā no arābu: مسلمون (muslimūn) — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم (muslim)) ir islāma sekotāji. Saskaņā ar Pjū pētījumu centru 2010. gadā pasaulē bija 1,6 miljardi musulmaņu un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam musulmaņu skaits turpinās strauji pieaugt un sasniegs 2,76 miljardus, bet 2070. gadā islāms kļūs par izplatītāko reliģiju pasaulē.[2][3]
Vislielākais musulmaņu skaits dzīvo Indonēzijā, Pakistānā, Indijā un Bangladešā, lai gan šajās valstīs, izņemot Pakistānu, tie nav absolūtais vairākums. Procentuāli visvairāk no valsts iedzīvotājiem musulmaņi ir Tuvo Austrumu valstīs un Ziemeļāfrikas valstīs.
Musulmaņi Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmā musulmaņu draudze Latvijā izveidota 1904. gadā Rīgā, un tās absolūto vairākumu veidoja pāris simti no Pievolgas un Krimas atbraukušie tatāri. Pirmajā pasaules karā daudzi musulmaņi Latviju pameta, un 1920. gadā vien daži desmiti Latvijas iedzīvotāju sevi uzskatīja par musulmaņiem. Kopš 1920. gada sākuma pastāvēja imāma Šakira Husnetdinova vadīta Rīgas un apkārtnes musulmaņu draudze, kuras gandrīz visi biedri joprojām bija tatāri. Pēc Otrā pasaules kara ļoti daudzi no viņiem devās bēgļu gaitās, nokļūstot bēgļu nometnēs Vācijā. Latvijas PSR laikā no pārējās Padomju Savienības republikā iebrauca vairāki tūkstoši tatāri, azerbaidžāņi, kazahi un citu tradicionāli islāmticīgu tautu pārstāvji.[4]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadu sākumā Tatāru biedrība „Ideļ” izveidoja Rīgas pilsētas musulmaņu draudzi ar tādu pašu nosaukumu, bet otra musulmaņu grupa Rīgā izveidoja vēl vienu musulmaņu draudzi, kas uztur savstarpējus sakarus un svin visus lielākos musulmaņu svētkus. Musulmaņu draudze tika izveidota arī Daugavpilī.[4]
2018. gadā dokumentālo filmu par Latvijas musulmaņu kopienu ar nosaukumu „Apgāztā mēness zīmē” uzņēma Kārlis Lesiņš, kurš pētīja to, kā 5 tās dalībnieki, tostarp reliģiskais vadītājs un imāms Imrāns Oļegs Petrovs, radikalizējušies un devušies uz Sīriju karot Islāma valsts pusē.[5][6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «muslims | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2024-04-23.
- ↑ «Gadsimta vidū pasaulē būs vienlīdz daudz musulmaņu un kristiešu, secināts pētījumā». Delfi. 2015. gada 2. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 24. februārī.
- ↑ «Pētījums: Musulmaņu skaits pasaulē līdz gadsimta vidum izlīdzināsies ar kristiešu skaitu». tvnet.lv. 2015. gada 2. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 24. februārī.
- ↑ 4,0 4,1 Valters Ščerbinskis. «Musulmaņi Latvijā». Providus, 2001. gada 2. oktobris. Skatīts: 2012. gada 28. februārī.
- ↑ «Tapusi dokumentālā filma par Latvijas musulmaņu kopienu (precizēts)». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2018. gada 22. marts. Skatīts: 2019. gada 24. februārī.
- ↑ «Filmā pēta, kā Latvijā pievēršas islāmam un kā radikalizējas». tvnet.lv. 2018. gada 13. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 24. februārī.
 | Šis ar islāmu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
|