Strija: Atšķirības starp versijām
m sīkumi, replaced: {{val- → {{val|, Rietumukrainas Tautas republik → Rietumukrainas Tautas Republik using AWB |
|||
| 35. rindiņa: | 35. rindiņa: | ||
| website = http://stryi-rada.gov.ua/}} |
| website = http://stryi-rada.gov.ua/}} |
||
'''Strija''' ({{val |
'''Strija''' ({{val|uk|Стрий}}) ir apgabala nozīmes pilsēta [[Ukraina]]s rietumos, [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabalā]], [[Karpati|Karpatu]] piekalnēs pie Strijas upes. Dzelzceļa mezgls. [[Autobuss|Autobusu]] ražotne ''Стрый-Авто''. Pie pilsētas kara aviācijas bāze. |
||
== Vēsture == |
== Vēsture == |
||
Rakstos pirmoreiz minēta 1385. gadā. Ietilpa [[Reča Pospoļita|Žečpospolitā]]. Atrazdamies pie ceļa, kas veda pār Karpatu kalniem, pilsēta savu uzplaukumu piedzīvoja 17. gadsimtā. Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas pirmās dalīšanas]] 1772. gadā pilsēta iekļāvās [[Austrija]]s impērijā. |
Rakstos pirmoreiz minēta 1385. gadā. Ietilpa [[Reča Pospoļita|Žečpospolitā]]. Atrazdamies pie ceļa, kas veda pār Karpatu kalniem, pilsēta savu uzplaukumu piedzīvoja 17. gadsimtā. Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas pirmās dalīšanas]] 1772. gadā pilsēta iekļāvās [[Austrija]]s impērijā. |
||
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā no 1915. gada 5. jūnija līdz 1915. gada 4. septembrim pilsētā atradās Vācijas [[Dienvidu armija]]s (''Südarmee'') štābs. Pēc Pirmā pasaules kara Strija neilgu laiku bija [[Rietumukrainas Tautas |
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā no 1915. gada 5. jūnija līdz 1915. gada 4. septembrim pilsētā atradās Vācijas [[Dienvidu armija]]s (''Südarmee'') štābs. Pēc Pirmā pasaules kara Strija neilgu laiku bija [[Rietumukrainas Tautas Republika]]s sastāvā, vēlāk tika iekļauta jaunizveidotajā [[Polija]]s valstī. Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], pamatojoties uz [[Molotova-Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa paktu]], Strijā iegāja [[Padomju Savienība|PSRS]] spēki. Pēc [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Vācijas uzbrukuma PSRS]] Striju ieņēma vācieši. [[Holokausts|Holokaustā]] tika iznīcināti pilsētas [[ebreji|ebreju]] iedzīvotāji. Pilsēta tika iekļauta [[Ģenerālgubernatūra]]s sastāvā. |
||
Pēc Otrā pasaules kara lielākā daļa atlikušie [[poļi|poļu]] iedzīvotāji pārcēlās vai tika padzīti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti [[vācieši]]. Pēc kara līdz 1991. gadam Strija bija [[Ukrainas PSR]] sastāvā. |
Pēc Otrā pasaules kara lielākā daļa atlikušie [[poļi|poļu]] iedzīvotāji pārcēlās vai tika padzīti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti [[vācieši]]. Pēc kara līdz 1991. gadam Strija bija [[Ukrainas PSR]] sastāvā. |
||
Pašreizējā versija, 2023. gada 31. decembris, plkst. 01.22
| Strija | |||
|---|---|---|---|
 Strijas centra apbūve | |||
| |||
  Strija | |||
| Koordinātas: 49°15′29″N 23°50′26″E / 49.25806°N 23.84056°EKoordinātas: 49°15′29″N 23°50′26″E / 49.25806°N 23.84056°E | |||
| Valsts |
 Ukraina | ||
| Apgabals | Ļvivas apgabals | ||
| Rajons | Apgabala nozīmes pilsēta | ||
| Pilsētas tiesības | 1431 | ||
| Iedzīvotāji (2017)[1] | |||
| • kopā | 59 325 | ||
| Laika josla | EET (UTC+3) | ||
| Mājaslapa | http://stryi-rada.gov.ua/ | ||
 Strija Vikikrātuvē | |||
Strija (ukraiņu: Стрий) ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā, Karpatu piekalnēs pie Strijas upes. Dzelzceļa mezgls. Autobusu ražotne Стрый-Авто. Pie pilsētas kara aviācijas bāze.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rakstos pirmoreiz minēta 1385. gadā. Ietilpa Žečpospolitā. Atrazdamies pie ceļa, kas veda pār Karpatu kalniem, pilsēta savu uzplaukumu piedzīvoja 17. gadsimtā. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā.
Pirmā pasaules kara laikā no 1915. gada 5. jūnija līdz 1915. gada 4. septembrim pilsētā atradās Vācijas Dienvidu armijas (Südarmee) štābs. Pēc Pirmā pasaules kara Strija neilgu laiku bija Rietumukrainas Tautas Republikas sastāvā, vēlāk tika iekļauta jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, Strijā iegāja PSRS spēki. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Striju ieņēma vācieši. Holokaustā tika iznīcināti pilsētas ebreju iedzīvotāji. Pilsēta tika iekļauta Ģenerālgubernatūras sastāvā.
Pēc Otrā pasaules kara lielākā daļa atlikušie poļu iedzīvotāji pārcēlās vai tika padzīti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Pēc kara līdz 1991. gadam Strija bija Ukrainas PSR sastāvā.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Strija ir poļu ceļotāja Kazimeža Novaka (Kazimierz Nowak, 1897-1937) un grieķu katoļu arhibīskapa Svjatoslava Ševčuka (Святосла́в Шевчу́к, 1970) dzimtā pilsēta.
20. gadsimta divdesmitajos gados Strijas skolā mācījās ukraiņu nacionālists Stepans Bandera (Степан Андрійович Бандера, 1909-1959), bet trīsdesmitajos gados šeit armijā dienēja poļu komunists Edvards Gereks (Edward Gierek, 1913-2001). Otrā pasaules kara laika sākumā armijas daļā Strijā dienēja krievu ieroču konstruktors Mihails Kalašņikovs (Михаил Тимофеевич Калашников, 1919).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Strija.
- Autobusu ražotne "Стрый-Авто"
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|