Vilhelms Bokslafs: Atšķirības starp versijām

**Vilhelms Bokslafs**
Vilhelms Bokslafs
Dzimis	1858. gada 12. oktobrī; Rīga, Vidzemes guberņa ; (tagad Latvija)
Miris	1945. gada 9. martā (86 gadu vecumā); Poznaņa; (tagad Polija)
Tautība	vācietis
Nozares	arhitektūra
Mākslas virziens	eklektisms, jūgendstils, funkcionālisms
Slavenākie darbi	vairāk nekā 30 projektētu namu, Latvijas Mākslas akadēmijas ēka
Atbalstītāji	Johans Kohs

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija Jaunāka versija →

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Versija, kas saglabāta 2024. gada 19. jūlijs, plkst. 18.05

Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs (vācu: Wilhelm Ludwig Nikolai Bockslaff; 1858. gada 12. oktobris — 1945. gada 9. marts) bija vācbaltiešu arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā (Dubultu baznīcu).

Dzīvesgājums

Dzimis Rīgā 1858. gadā tirgotāja un rūpnieka Nikolaja Ludviga Bokslafa un viņa sievas, Rīgas birģermeistara F. V. Timma meitas Annas, ģimenē.^[1] Viņa tēvs bija Baltijas Linu manufaktūras īpašnieks. Mātes brālis Georgs Vilhelms Timms bija pazīstams gleznotājs un grāmatu ilustrētājs.

1878. — 1885. gadā viņš studēja Rīgas Politehniskajā augstskolā, kur ieguva arhitekta izglītību un kļuva par vācbaltu studentu korporācijas Rubonia biedru. Pēc studijām turpināja strādāt Rīgas Politehniskajā augstskolā par asistentu un līdzstrādnieku profesora Johana Koha arhitektu birojā (1886—1892). Pētīja Pētera baznīcas un citu viduslaiku arhitektūras pieminekļu būvvēsturi. 1894. gadā apprecējās ar Evu Rikeri no Tērbatas.^[1]

1901. pēc viņa projekta uzcēla Georgam Armitstedam piederošo Jaunmoku pili, 1902. — 1905. gadā viņš projektēja vienu no savām pazīstamākajām celtnēm — Rīgas biržas komitejas komercskolas ēku "ķieģeļu gotikas" stilā (tagad Latvijas Mākslas akadēmijas ēka). 1903. gadā tapa arī Ludviga Neiburga īres nams Jaunielā, kura stūra torņa formas atgādina netālo Dombaznīcas torni. 1907.-1909. gadā pēc viņa projekta celta Dubultu baznīca, bet 1910. gadā Rīgas Krusta baznīca. 1910. un 1912. gadā V. Bokslafs projektēja divus Rīgas ūdenstorņus — Alīses ielā 4 (Āgenskalna priedēs) un Čiekurkalna torni Gaujas ielā 21. Alīses ielas tornim viņš pašrocīgi veidojis sīkus dekoratīvus elementus no pudeļu lauskām.^[1] Arhitekta projektētajās ēkās vērojama slieksme pietuvināt tās baznīcas veidolam.^[2]

1911. gadā pēc viņa projekta veica Mālpils muižas kungu mājas rekonstrukciju, viņš atjaunojis arī vairākas citas 1905. gada revolūcijā izpostītās muižu kungu mājas (Lielstraupes, Jaunpils, Lielvārdes)^[3] un vēlāk pilsoņu karā cietušās ēkas.^[1]

Bokslafu dzimtas kapu pieminekļa fragments Rīgas Lielajos kapos.

Lielajos kapos arhitekts izveidoja memoriālu savai ģimenei. Tajā 1939. gadā apbedīta viņa sieva, bet pats Bokslafs pēc Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas Otrā Pasaules kara sākumā bija spiests izceļot uz Vācijas okupēto Poznaņu, kur gāja bojā bombardēšanas laikā 1945. gada 9. martā. Viņa meita apglabājusi segā ietīto Vilhelma Bokslafa līķi mājas pagalmā.^[4] Vēlāk viņš tika anonīmi pārapbedīts kādā tuvējā kapsētā. Memoriāls ir atjaunots un tajā iegravēts arī Vilhelma Ludviga Nikolaja vārds.

Par godu arhitekta 150 gadu jubilejai Mālpils muižā uzstādīja viņa pieminekli.

Nozīmīgākie darbi

Bokslafa projektētā Rīgas biržas komitejas komercskola (tagad — Latvijas Mākslas akadēmija)

Vilhelms Bokslafs projektējis ap trīsdesmit dzīvojamo un sabiedrisko ēku, kā arī vairākas rūpnīcu ēkas eklektisma, jūgendstila un funkcionālisma formās:

Dzīvojamā ēka Kaļķu ielā 6 (1898)
Jaunmoku pils (1901)
Angļu jūrnieku klubs Pils ielā 11 (1901)
Sv. Mārtiņa baznīcas vācu draudzes mācītājmāja Baložu ielā 27 (1902)
Neiburga īres nams Jaunielā 25/29 (1903)
Lielās ģildes administratīvā un dzīvojamā ēka Amatu ielā 4 (1903)
Latvijas Mākslas akadēmijas ēka (1902—1905)
Sanatorijas „Marienbāde” ēka Jūrmalā (nav saglabājusies) (1905)
Leitnera velosipēdu fabrika Brīvības ielā 139 (1907)
Jaunpils rekonstrukcija (1907)
Dzelzavas muižas pils rekonstrukcija (1908)
Straupes pils rekonstrukcija (1909)
Dubultu luterāņu baznīca (1907—1909)
Īres nams Nometņu ielā 47 (1909)
Rīgas Krusta baznīca Ropažu ielā (1910)
Ūdenstornis Āgenskalnā Alīses ielā 4 (1910)
Mālpils muižas kungu māju rekonstrukcija (1911)
Ūdenstornis Čiekurkalnā Gaujas ielā 21 (1912)
Bankas ēka Smilšu ielā 6 (1912)
Gumijas fabrika "Kvadrāts" (1928)
Bokslafu ģimenes kapliča Lielajos kapos

Apbalvojumi un pagodinājumi

V. Bokslafam piešķirts Rīgas goda pilsoņa tituls.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Rīgas arhitektam Vilhelmam Bokslafam — 150
↑ Arhitektūras termini. Historisms
↑ Arhitekta Bokslafa radinieki apmeklē Jaunmokas un Jaunpili
↑ Priede, G. Arhitekts Vilhelms Bokslafs un Rīga. Jāņa sēta, Rīga 1997.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vilhelms Bokslafs.

[nra-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Rīgas arhitektam Vilhelmam Bokslafam — 150

[2] Arhitektūras termini. Historisms

[3] Arhitekta Bokslafa radinieki apmeklē Jaunmokas un Jaunpili

[4] Priede, G. Arhitekts Vilhelms Bokslafs un Rīga. Jāņa sēta, Rīga 1997.

[1]

[2]

[3]

[4]

@@ 24. rindiņa: / 24. rindiņa: @@
 [[1878]]. — [[1885]]. gadā viņš studēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskajā augstskolā]], kur ieguva arhitekta izglītību un kļuva par vācbaltu [[studentu korporācijas]] ''[[Rubonia]]'' biedru. Pēc studijām turpināja strādāt Rīgas Politehniskajā augstskolā par asistentu un līdzstrādnieku profesora Johana Koha arhitektu birojā (1886—1892). Pētīja [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Pētera baznīcas]] un citu viduslaiku arhitektūras pieminekļu būvvēsturi. 1894. gadā apprecējās ar Evu Rikeri no [[Tērbata]]s.<ref name="nra" />
-. pēc viņa projekta uzcēla [[Georgs Armitsteds|Georgam Armitstedam]] piederošo [[Jaunmoku pils|Jaunmoku pili]], 1902. — 1905. gadā viņš projektēja vienu no savām pazīstamākajām celtnēm — [[Rīgas biržas komitejas komercskola]]s ēku "ķieģeļu gotikas" stilā (tagad [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s ēka). 1903. gadā tapa arī [[Ludvigs Neiburgs|Ludviga Neiburga]] īres nams [[Jauniela|Jaunielā]], kura stūra torņa formas atgādina netālo [[Rīgas Doms|Dombaznīcas]] torni. 1907.-1909. gadā pēc viņa projekta celta [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu baznīca]], bet 1910. gadā [[Rīgas Krusta baznīca]]. 1910. un 1912. gadā V. Bokslafs projektēja divus Rīgas ūdenstorņus — Alises ielas ([[Āgenskalns|Āgenskalna priedēs]]) un [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] torni. Alises ielas tornim viņš pašrocīgi veidojis sīkus dekoratīvus elementus no pudeļu lauskām.<ref name="nra" /> Arhitekta projektētajās ēkās vērojama slieksme pietuvināt tās baznīcas veidolam.<ref>[https://www.artermini.lv/raksts.php?t=343&bu=12 Arhitektūras termini. Historisms]</ref>
+. pēc viņa projekta uzcēla [[Georgs Armitsteds|Georgam Armitstedam]] piederošo [[Jaunmoku pils|Jaunmoku pili]], 1902. — 1905. gadā viņš projektēja vienu no savām pazīstamākajām celtnēm — [[Rīgas biržas komitejas komercskola]]s ēku "ķieģeļu gotikas" stilā (tagad [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s ēka). 1903. gadā tapa arī [[Ludvigs Neiburgs|Ludviga Neiburga]] īres nams [[Jauniela|Jaunielā]], kura stūra torņa formas atgādina netālo [[Rīgas Doms|Dombaznīcas]] torni. 1907.-1909. gadā pēc viņa projekta celta [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu baznīca]], bet 1910. gadā [[Rīgas Krusta baznīca]]. 1910. un 1912. gadā V. Bokslafs projektēja divus Rīgas ūdenstorņus — Alīses ielā 4 ([[Āgenskalns|Āgenskalna priedēs]]) un [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] torni Gaujas ielā 21. Alīses ielas tornim viņš pašrocīgi veidojis sīkus dekoratīvus elementus no pudeļu lauskām.<ref name="nra" /> Arhitekta projektētajās ēkās vērojama slieksme pietuvināt tās baznīcas veidolam.<ref>[https://www.artermini.lv/raksts.php?t=343&bu=12 Arhitektūras termini. Historisms]</ref>
 . gadā pēc viņa projekta veica [[Mālpils muiža]]s kungu mājas rekonstrukciju, viņš atjaunojis arī vairākas citas 1905. gada revolūcijā izpostītās muižu kungu mājas ([[Lielstraupes pils|Lielstraupes]], [[Jaunpils pils|Jaunpils]], [[Lielvārdes muiža|Lielvārdes]])<ref>[https://web.archive.org/web/20170211080426/http://www.ntz.lv/lasitaju-raksti/arhitekta-bokslafa-radinieki-apmekle-jaunmokas-un-jaunpili/ Arhitekta Bokslafa radinieki apmeklē Jaunmokas un Jaunpili]</ref> un vēlāk [[Latvijas Brīvības cīņas|pilsoņu karā]] cietušās ēkas.<ref name="nra" />
@@ 37. rindiņa: / 37. rindiņa: @@
 [[Attēls:Riga makslas akademija academy of art.jpg|thumb|280px|Bokslafa projektētā Rīgas biržas komitejas komercskola (tagad — [[Latvijas Mākslas akadēmija]])]]
 Vilhelms Bokslafs projektējis ap trīsdesmit dzīvojamo un sabiedrisko ēku, kā arī vairākas rūpnīcu ēkas [[eklektisms|eklektisma]], [[jūgendstils|jūgendstila]] un [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma]] formās:
-* dzīvojamā ēka Kaļķu ielā 6 ([[1898]])
+* Dzīvojamā ēka Kaļķu ielā 6 (1898)
 * [[Jaunmoku pils]] (1901)
-* Sv. Mārtiņa baznīcas vācu draudzes mācītājmāja Baložu ielā 27 (1902)
 * Angļu jūrnieku klubs Pils ielā 11 (1901)
+* Sv. Mārtiņa baznīcas vācu draudzes mācītājmāja Baložu ielā 27 (1902)
-* Neiburga nams Jaunielā 25/29 (1903)
+* [[Ludvigs Neiburgs|Neiburga]] īres nams Jaunielā 25/29 (1903)
+* [[Lielās ģildes nams|Lielās ģildes administratīvā un dzīvojamā ēka]] Amatu ielā 4 (1903)
 * [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s ēka (1902—1905)
+* Sanatorijas „Marienbāde” ēka Jūrmalā (nav saglabājusies) (1905)
-* Lielās ģildes administratīvā un dzīvojamā ēka Amatu ielā 4 (1903)
-* Sanatorijas „Marienbāde” ēka (1905) Jūrmalā (nav saglabājusies)
 * Leitnera velosipēdu fabrika Brīvības ielā 139 (1907)
 * [[Jaunpils pils|Jaunpils]] rekonstrukcija (1907)
@@ 50. rindiņa: / 50. rindiņa: @@
 * [[Straupe]]s [[Lielstraupes pils|pils]] rekonstrukcija (1909)
 * [[Dubultu luterāņu baznīca]] (1907—1909)
-* Rīgas Krusta baznīca Ropažu ielā (1910)
 * Īres nams Nometņu ielā 47 (1909)
-* Rīgas ūdenstorņi [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] Alīses ielā 4 un Čiekurkalnā (1910. un 1912.)
+* [[Rīgas Krusta baznīca]] Ropažu ielā (1910)
-* bankas ēka Smilšu ielā 6 (1912)
+* Ūdenstornis [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] Alīses ielā 4 (1910)
 * [[Mālpils muiža]]s kungu māju rekonstrukcija (1911)
+* Ūdenstornis [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]] Gaujas ielā 21 (1912)
-* gumijas fabrika "Kvadrāts" (1928)
+* Bankas ēka Smilšu ielā 6 (1912)
+* Gumijas fabrika "Kvadrāts" (1928)
 * Bokslafu ģimenes kapliča [[Lielie kapi|Lielajos kapos]]