951 Gaspra
 | |
| Atklāšana un nosaukšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | G. N. Neujmins |
| Atklāšanas datums | 1916. gada 30. jūlijā |
| Apzīmējumi | |
| Mazās planētas apzīmējums | SIGMA 45; A913 YA; 1955 MG1 |
| Mazo planētu kategorija | Asteroīdu joslas asteroīds |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 2006. gada 6. marts (JD 2453800.5) | |
| Afēlijs | 2.594 AU |
| Perihēlijs | 1.825 AU |
| Lielā pusass (rādiuss) | 2.210 AU |
| Ekscentricitāte | 0.174 |
| Apriņķojuma periods | 3.28 a |
| Vidējais apriņķošanas ātrums | 19.88 km/s |
| Vidējā anomālija | 53.057° |
| Slīpums | 4.102° |
| Uzlecošā mezgla garums | 253.218° |
| Pericentra arguments | 129.532° |
| Fiziskie raksturlielumi | |
| Dimensijas | 18,2x10,5x8,9 km |
| Masa | 2-3×1016 kg |
| Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums | 0.002 m/s2 |
| Ekvatoriālais 2. kosmiskais ātrums | 0.006 km/s |
| Ģeometriskais albedo | 0,22 |
| Temperatūra | ~181 K |
| Asteroīdu spektru tipi | S tipa asteroīds |
| Absolūtais spožums | 11,46m |
951 Gaspra ir S tipa asteroīds, kurš riņķo tuvu asteroīdu joslas iekšmalai. Tas bija pirmais asteroīds, kuru tuvumā pārlidojis kosmiskais aparāts. Galileo starpplanētu zonde pārlidoja Gaspru 1991. gada 29. oktobrī pa ceļam uz Jupiteru.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bez daudziem maziem krāteriem uz asteroīda ir arī pusducis relatīvi līdzenu apvidu un iespiedumu. Viens no šādiem apvidiem ir Dunne Regio. Tas ir 5 x 7 km liels apgabals, kurā nav par 200 m augstāku virsmu. Pagaidām nav skaidri zināms, vai tas ir triecienu rezultāts, vai arī tās ir lūzuma šķautnes, ja Gaspra ir atdalījies no lielāka debess ķermeņa.
Gaspra starp S tipa asteroīdiem izceļas ar lielu olivīna saturu. Tiek uzskatīts, ka tā virsma satur olivīnu un piroksēnu attiecībās 4:1 līdz 7:1. Asteroīda virsma ir daudzmaz vienādā krāsā bez izteiktiem citas krāsas laukumiem. Uz Gaspras nav milzīgu krāteru, kurus varētu salīdzināt ar asteroīda rādiusu, kādi ir piemēram uz asteroīda 253 Matilde. Tas izskaidrojams ar to, ka debess ķermeņu sadursme, kura radīja Floras grupas asteroīdus un arī Gaspru, ir notikusi salīdzinoši nesen (astronomijas mērogos), tāpēc uz Gaspras vēl nav radušies lielie krāteri. Tiek uzskatīts, ka Gaspras virsmas vecums ir 20 — 300 miljonu gadu[1]. Uz Gaspras virsmas ir redzamas desmitiem metru dziļas, 100 — 300 m platas un līdz 2,5 km garas plaisas. Tas liecina, ka asteroīds ir viens monolīts ķermenis, nevis akmeņu sakopojums. Plaisas visticamāk radušās, triecieniem sašķeļot pamatiezi. Atsevišķu plaisu izskats liecina, ka virsma varētu būt klāta ar regolītu.
Ir aprēķināts, ka Gaspras virsma ir 525 km2 liela. Precīza masa nav zināma, jo Galileo pārlidošanas brīdī atradās pārāk tālu no asteroīda, tāpēc kosmiskā aparāta trajektoriju asteroīds neietekmēja.
Asteroīds Zemes orbītu nešķērso.
Uz asteroīda esošajiem krāteriem ir piešķirti dažādu valstu kūrortpilsētu nosaukumi. Atsevišķiem asteroīda apgabaliem ir piešķirti ar asteroīdu saistītu astronomu un zinātnieku vārdi.
Izpēte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Asteroīdu 1916. gadā atklāja krievu astronoms Grigorijs Ņeujmins no Simeizas observatorijas un nosauca to par godu Gaspras kūrortpilsētiņai Krimā, Melnās jūras krastā.
1991. gada 29. oktobrī asteroīdu 1600 km attālumā pārlidoja starpplanētu zonde Galileo. Galileo uz Zemi nosūtīja 57 asteroīda attēlus, no kuriem tuvākais bija uzņemts no 5300 km attāluma. Labākajiem attēliem bija izšķirtspēja 54 m uz pikseli. Pārlidojuma laikā nebija redzama asteroīda dienviddaļa, bet pārējie 80 % virsmas tika nofotografēti.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- JPL Small-Body Database Browser
- Attēli un apraksts NEO lapā Arhivēts 2002. gada 19. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 951 Gaspra |