Kaņepītis
| Kaņepītis Linaria cannabina (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Tēviņš riesta tērpā | |
 Mātīte | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Dzimta | Žubīšu dzimta (Fringillidae) |
| Ģints | Kaņepīši (Linaria) |
| Suga | Kaņepītis (Linaria cannabina) |
| Sinonīmi | |
| |
 Kaņepītis Vikikrātuvē | |
Kaņepītis (Linaria cannabina) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 7 pasugas.[1] Tas ligzdo Eiropā, Latviju ieskaitot, Āzijā un Ziemeļāfrikā.[2] Daļēji kaņepīši ir nometnieki, bet daudzas austrumu un ziemeļu populācijas ir gājputni un ziemo ligzdošanas areāla centrālajā un dienvidu daļā.[3]
Vēl nesenā pagātnē kaņepītis tika klasificēts dadzīšu ģintī (Carduelis), bet 2013. gada oktobrī saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem no dadzīšu ģints ir izdalīta jauna ģints — kaņepīši (Linaria).[3][4]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kaņepītis ir sastopams gandrīz visā Eiropā, izņemot Skandināvijas un Somijas ziemeļu daļu. Tas mājo arī Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos, Rietumsibīrijā, Kazahstānā, Turkmenistānā, Afganistānā un Irānas ziemeļos. Izplatības areāla austrumu mala sasniedz Altaju, Mongolijas rietumus un Ķīnas dienvidrietumus.[3]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā kaņepītis ir parasts ligzdotājs apdzīvotu vietu tuvumā un apstādījumos gar ceļiem, kā arī parasts caurceļošanas laikā. Kaņepītis Latvijā regulāri ziemo, tomēr galvenokārt rietumu daļā. Ziemotāju skaits nav īpaši liels, bet siltās ziemās varētu būt daži tūkstoši īpatņu. Latvijā mājo kaņepīšu nominālpasuga — Eiropas kaņepītis (Linaria cannabina cannabina).[3]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kaņepītis ir neliels, slaids putniņš ar garu asti. Tas ir nedaudz mazāks par mājas zvirbuli.[5] Tā ķermeņa garums ir apmēram 13,5 cm, spārnu plētums 21—25 cm, svars 15—20 g.[6]
Kaņepītim ir raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņa apspalvojums ir sarkanīgi brūns, mugurpuse tumšāka kā apakšpuse, galva pelēka, rīkle un zemaste gaiša, gandrīz balta, knābis pelēks. Vairošanās sezonas laikā tēviņiem izaug košs riesta apspalvojums — tā pakausis saglabājas pelēks, bet piere tāpat kā krūtis kļūst sarkana, arī mugura iegūst sarkanīgāku brūno toni. Mātītēm visu gadu saglabājas zeltenbrūnais apspalvojums, vienīgi riesta laikā uz krūtīm izaug tumši brūnu spalviņu svītrojums. Jaunie putni ir līdzīgi mātītēm. Sava dekoratīvā apspalvojuma un patīkamās dziedāšanas dēļ kaņepītis 19. gadsimtā bieži tika turēts būrīšos iekštelpās.[5] Abiem dzimumiem, jaunos putnus ieskaitot, ir balta astes un spārnu maliņa.[5]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kaņepītis apmetas samērā atklātās ainavās, kur aug biezi krūmāji, kas nodrošina tiem ligzdošanas vietas. To bieži var novērot dārzos un parkos. Ārpus vairošanās sezonas kaņepīši pulcējas samērā lielos baros, reizēm tie ir jaukti ar citām žubīšu dzimtas sugām.[6]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kaņepītis barojas uz zemes, lakstaugos vai krūmu apakšējos zaros. Tā galvenā barība ir sēklas, ar sēklām kaņepītis baro arī savus putnēnus. Tam patīk mazas un vidēji lielas sēklas.[6] Kaņepīti var novērot barojamies ar sēklām uz dažādiem pļavu, tīrumu, grāvju un ūdenstilpju krastu augiem: kaņepēm, liniem, krustziežiem (piemēram, rapsis, tīruma zvēre, ganu plikstiņš, parastā krustaine), pienenēm, dadžiem, ilzītēm, ūdenspipariem, kā arī krūmos un kokos, piemēram, vilkābelēs un bērzos. Ļoti nelielā daudzumā, īpaši vasarā, kaņepīši barojas arī ar bezmugurkaulniekiem.[6][5]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kaņepīši ligzdu vij biezos krūmos un dzelkšņainu koku pazarēs.[5] Ligzdu vij mātīte. Tai ir kausveida forma un tā vīta no zāles, sūnām un zariņiem, kas pēc tam tiek izklāta ar matiem un vilnu.[6] Vienā sezonā var būt 2—3 perējumi. Dējumā ir 4—6 gaiši zilas olas ar tumši violetiem vai brūniem raibumiņiem. Perē tikai mātīte, bet putnēnus baro abi vecāki.[6] Inkubācijas periods ilgst 10—14 dienas. Jaunie putni lidot sāk 11—17 dienu vecumā.[6]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Carduelis cannabina cannabina — nominālpasuga, sastopams Eiropā, līdz Sibīrijas rietumiem, Krimā un Ziemeļāfrikā;
- Carduelis cannabina autochthona — sastopams Skotijā;
- Carduelis cannabina bella — sastopams no Tuvajiem Austrumiem pāri Kaukāzam, Afganistānai līdz Ķīnas dienvidrietumiem, ziemo Indijā;
- Carduelis cannabina harterti — sastopams Lansarotē;
- Carduelis cannabina meadewaldoi — sastopams Tenerifē;
- Carduelis cannabina mediterranea — sastopams Pireneju pussalā, Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos;
- Carduelis cannabina nana — sastopams Madeirā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Finches, euphonias, longspurs, Thrush-tanager, 2018
- ↑ IUCN: Carduelis cannabina
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Ornitofaunistika: Kaņepītis Linaria cannabina». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. februārī. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.
- ↑ Xeno-canto: Common Linnet Linaria cannabina (Linnaeus, 1758)
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 «ARKive: Linnet (Carduelis cannabina)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. martā. Skatīts: 2014. gada 14. februārī.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 British Garden Birds: Linnet
- ↑ Avibase: Eurasian Linnet (Carduelis cannabina) (Linnaeus, 1758)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaņepītis |