Pāriet uz saturu

Ofiūras

Vikipēdijas lapa
Ofiūras
Ophiuroidea
Ofiūras (Ophioderma rubicundum)
Ofiūras (Ophioderma rubicundum)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
NodalījumsBilaterāļi (Bilateria)
ApakšnodalījumsOtrmutnieki (Deuterostomia)
TipsAdatādaiņi (Echinodermata)
ApakštipsAsterozoa
KlaseOfiūras (Ophiuroidea)
Iedalījums

2 kārtas:

Ofiūras Vikikrātuvē

Ofiūras (Ophiuroidea) jeb čūskastes ir adatādaiņu tipa bentisko jūras dzīvnieku klase. Nosaukums "čūskastes" nāk no īpatnējā pārvietošanās veida, kad, rāpojot pa jūras grunti, to stari izlokās līdzīgi čūskām. Tas arī ir ofiūru (Ophiura) tulkojums no grieķu valodas, kur ὄφις ir čūska, bet οὐράaste. Ofiūras ir pati daudzveidīgākā adatādaiņu klase ar apmēram 2000 sugām, kuru lielāka daļa apdzīvo tropiskos ūdeņus. Fosilā veidā ofiūras ir zināmas no apakšējā ordovika.

Ofiūrām ir labi izteikta piecstaru simetrija. Ķermenis sastāv no diska un pieciem krasi no tā norobežotiem ļoti kustīgiem stariem. Dažām ofiūrām stari daudzkārt dihromātiski zarojas (zarotās čūskastes), tādēļ ķermeņa forma var būt ļoti sarežģīta. Kāpurs (ofioplutejs) ir ar divpusīgi simetrisks ar labi attīstītiem sānu izaugumiem.

Ofiūru diska apakšpusē atrodas mutes atvere un neliela madrepora plāksnīte tikai ar vienu atveri. Visu ķermeni klāj skeleta plātnītes, kas sevišķi izteiktas diska aborālajā pusē.

Skelets labi attīstīts staros un un sastāv no daudziem atsevišķiem kalcīta posmiņiem jeb skriemeļiem, kas aizņem gandrīz visu stara dobumu. Tie atbilst jūras zvaigžņu ambulakrālajām plātnītēm, kas iegrimušas staru iekšpusē un saplūdušas vienā kopīgā veidojumā. Skriemeļus savstarpēji brīvi savieno muskuļi, tāpēc stari ir ļoti kustīgi un noder par kustību orgāniem.

Iekšējie orgāni

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķermeņa dobums attīstīts diskā, bet staros turpinās tikai neliela kanāla veidā. Gremošanas orgānu sistēma sastāv tikai no liela maisveidīga kuņģa, kas aizņem gandrīz visu disku. Anālās atveres nav. Ambulakrālā sistēma veido starainu simetriju. Apkārt mutei ir gredzens un radiāli kanāli, no kuriem atiet rudimentāras ambulakrālās kājiņas bez piesūcekņiem. Ar tām ofiūras elpo, un daļēji tās ir taustes orgāni. Dažām čūskastēm uz gredzeniskā kanāla atrodas īpaši rezervuāri, t.s. Polija pūšļi.

Pseidohemālajai un asinsrites sistēmai ir gredzens, kas aptver muti, kā arī radiāli kanāli. Bez tam ir arī aborālais gredzens. Tā kā madrepora plātnīte atrodas orālajā pusē, tad ass komplekss nestiepjas uz aborālo, bet gan uz orālo virsmu.

Nervu sistēmu veido nervu gredzeni ap muti un radiālās stiegras staros. Taustes orgāni ir ambulakrālās kājiņas. Citu maņu orgānu nav.

Dzimumorgānu sistēma

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čūskastes ir šķirtdzimuma dzīvnieki. Gonādas veidojas interrādiusos - īpašos ektodermas izliekumos jeb bursās. Dažām formām šajās bursās notiek apaugļošanās un daļēji arī attīstība.

Ekoloģija un ģeogrāfiskā izplatība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ofiūras ir plēsēji un barojas ar dažādiem sīkiem dzīvniekiem, kurus aktīvi noķer ar savu lielo muti. Tās pārvietojas ar stariem, ar kuriem spēj izveicīgi darboties. Šajā ziņā sevišķi izceļas zarotās čūskastes, kas ar saliktajiem stariem spēj aptvert dažādus zemūdens priekšmetus.

Čūskastes ir izplatītas visās jūrās un dažādā dziļumā, no piekrastes joslas līdz lieliem dziļumiem. Ziemeļu jūrās ir sastopamas 49 čūskastu sugas. Dažās vietās (piemēram, Barenca jūrā) tās ir sastopamas masveidīgi. Tā, sīko Ophiura robusta var sastapt pat 3000 eksemplārus uz 1 m², kas burtiski pārklāj visu jūras dibenu. Arī Melnajā jūrā ir sastopama viena čūskastes suga. Baltijas jūras dienvidrietumu daļā no Ziemeļjūras ienāk ofiūra Ophiura albida.[1]

Daudzas čūskastes izceļas ar spilgtu un raibu krāsojumu un ir pielāgojušās apkārtējās vides krāsai. Tāda ir, piemēram, sarkanā marmorētā ofiofolija (Ophiopholis aculeata), kas plaši izplatīta ziemeļu jūrās. Tās krāsa labi pieskaņota krastu granītam, uz kura tā ir bieži sastopama. Dažas zivis, piemēram, plekstes, izmanto čūskastes barībā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]