Fizikāls ķermenis

Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā. Tie ir visi objekti, kuri sastopami dabā, piemēram, galds, krēsls, cilvēks, ūdens piliens utt. Ikdienā šos ķermeņus mēdz saukt par priekšmetiem vai lietām. Ikviens ķermenis sastāv no atomiem un molekulām.

Makroskopisks ķermenis

Makroskopisks ķermenis ir tāds ķermenis, kurš sastāv no liela skaita atomiem un molekulām. Makroskopisko ķermeņu izmēri daudzkārt pārsniedz atomu izmērus.

Fizikālās parādības

Pārmaiņas vai pārvērtības, kuras notiek ar fizikāliem ķermeņiem dabā, sauc par fizikālajām parādībām.

Piecas lielas fizikālo parādību grupas:

Daži fizikālu parādību piemēri:

ledus kušana;
ūdens vārīšanās;
lietus pilienu krišana;
spuldzes kvēldiega spīdēšana;
zibens utt.

Fizikālās īpašības

Ķermeņi sastāv no vielām, kurām ir atšķirīgas īpašības. Piemēram, nagla sastāv no dzelzs, bet elektriskās spuldzītes apvalks - no stikla. Gan dzelzs, gan stikls ir cietas vielas, taču tiem piemīt arī atšķirīgas īpašības - dzelzs ir izturīga, bet stikls ir trausls. Toties stikls ir caurspīdīgs, bet dzelzs - nav. Cietība, izturība un caurspīdīgums ir vielu fizikālās īpašības.

Fizikālās un ķīmiskās pārvērtības

Ar ķermeņiem var notikt dažādas pārvērtības. Piemēram, akmeņi jūras piekrastē viļņu iedarbībā berzējas cits gar citu un pakāpeniski pārvēršas smiltīs. Pavasarī, kad kļūst siltāks, upēs un ezeros izkūst ledus. Tās ir fizikālās pārvērtības. Ķermeņi maina formu, izmērus vai vielas stāvokli, taču viela, no kuras tie sastāv, paliek tā pati.

Citādi ir ar ķīmiskajām pārvērtībām. Piemēram, papīrs sadegot kļūst par pelniem. Papīrs un pelni sastāv no dažādām vielām.