Pāriet uz saturu

Parlamenta vēlēšanas Latvijā

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Saeimas vēlēšanas)
Latvija
Šis raksts ir daļa no sērijas:
Latvija — politika un valdība
Satversme
Valdība
Saeima
Vēlēšanas
Politiskās partijas
Citi raksti
Latvijas portāls

Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiek reizi četros gados. Tās organizē Centrālā vēlēšanu komisija.[1]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā vēlētā Latvijas parlamenta — Satversmes sapulces — vēlēšanas notika 1920. gada aprīlī.[2] Pēc diviem ar pusi gadiem tika ievēlēta 1. Saeima. Sākot ar šīm vēlēšanām, Saeimu ievēlēja uz trim gadiem un vēlēšanas notika oktobra pirmajā sestdienā un svētdienā.[3]

1934. gada maijā notika apvērsums, kā rezultātā Saeimas darbība tika pārtraukta.[4] Pēc 1940. gada jūnijā notikušās valsts okupācijas tika rīkotas vairākas vēlēšanas gan Latvijas Republikā, gan Latvijas PSR, tomēr tās bija nedemokrātiskas. Demokrātiskajās 12. sasaukuma LPSR Augstākās padomes vēlēšanās 1990. gadā vairākumu ieguva Latvijas Tautas frontes atbalstītie kandidāti, kas pirmajā AP sēdē pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarību.[3]

Partijas un to apvienības, kas pārstāvētas vairākos Saeimas sasaukumos kopš 1993. gada

1993. gada jūnijā notika 5. Saeimas vēlēšanas, pirmās demokrātiskās parlamenta vēlēšanas Latvijas Republikā 62 gadu laikā. Juridiskais pamats bija nedaudz grozīts 1922. gada Likums par Saeimas vēlēšanām. 5. Saeimas vēlēšanas bija pirmās Latvijas vēsturē, kurās tika izmantota procentuālā barjera.[3] Tāpat kā Satversmes sapulce, arī 5. Saeima nostrādāja divarpus gadus, lai nākamās vēlēšanas varētu notikt oktobra pirmajā nedēļas nogalē. Sākot ar 1998. gadā notikušajām 7. Saeimas vēlēšanām balsot var tikai sestdien, kā arī parlaments tiek ievēlēts uz četriem gadiem.[3] Sākot ar 10. Saeimas sanākšanu, vēlētājiem ir tiesības rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.[5]

2011. gadā notika 11. Saeimas vēlēšanas — pirmās Saeimas ārkārtas vēlēšanas.[6]

Latvijas parlamenta vēlēšanu saraksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Datums Vēlēšanas Partija ar lielāko deputātu skaitu Aktivitāte
1918—1920 Tautas padome [P 1]
1920 17. un 18. aprīlis Satversmes sapulces vēlēšanas LSDSP (57 no 150) 84,90%[2]
1922 7. un 8. oktobris 1. Saeimas vēlēšanas LSDSP (30 no 100) 82,20%
1925 3. un 4. oktobris 2. Saeimas vēlēšanas LSDSP (32 no 100) 74,89%
1928 6. un 7. oktobris 3. Saeimas vēlēšanas LSDSP (25 no 100) 79,35%
1931 3. un 4. oktobris 4. Saeimas vēlēšanas LSDSP (21 no 100) 80,04%
1934—1940 Saeima atlaista
1940 14. un 15. jūlijs Tautas Saeimas vēlēšanas [P 2] Darba tautas bloks (100 no 100) 97,8%[7]
1940—1990 Padomju un vācu okupācija
1990—1993 Latvijas Republikas Augstākā padome [P 3]
1993 5. un 6. jūnijs 5. Saeimas vēlēšanas Latvijas Ceļš (36 no 100) 89,90%
1995 30. septembris un 1. oktobris 6. Saeimas vēlēšanas Demokrātiskā partija "Saimnieks" (18 no 100) 72,65%
1998 3. oktobris 7. Saeimas vēlēšanas Tautas partija (24 no 100) 71,89%
2002 5. oktobris 8. Saeimas vēlēšanas Jaunais laiks (26 no 100) 71,51%
2006 7. oktobris 9. Saeimas vēlēšanas Tautas partija (23 no 100) 62,23%
2010 2. oktobris 10. Saeimas vēlēšanas Vienotība (33 no 100) 62,63%
2011 17. septembris 11. Saeimas vēlēšanas [P 4] Saskaņas Centrs (31 no 100) 60,55%
2014 4. oktobris[8] 12. Saeimas vēlēšanas Saskaņa (24 no 100) 58,80%
2018 6. oktobris[9] 13. Saeimas vēlēšanas Saskaņa (23 no 100) 54,60%
2022 1. oktobris[10] 14. Saeimas vēlēšanas Jaunā Vienotība (26 no 100) 59,43%

Saeimas deputātu kandidātu un potenciālo vēlētāju skaita izmaiņas (1993—2022)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saeimas deputātu kandidātu skaits kopš 5. Saeimas vēlēšanām pieauga, bet vēlēšanu sarakstu skaits samazinājās. Nepilsoņu naturalizācijas dēļ balsstiesīgo iedzīvotāju skaits pieauga, bet vēlētāju aktivitāte samazinājās:

5.Saeima (1993) 6.Saeima (1995) 7.Saeima (1998) 8.Saeima (2002) 9.Saeima (2006) 10.Saeima (2010) 11.Saeima (2011) 12.Saeima (2014) 13.Saeima (2018) 14.Saeima (2022)
Deputātu kandidātu skaits[11] 879 1007 1081 1019 1024 1234 1092 1156 1461 1829
Vēlēšanu sarakstu skaits 23 19 21 20 19 13 13 13 16 19
Balsstiesīgo skaits[11] 1 245 134 1 334 345 1 348 535 1 391 734 1 481 551 1 532 851 1 542 700 1 551 440 1 548 100 1 542 407
Vēlētāju aktivitāte 89,90% 72,65% 71,89% 71,51% 62,23% 62,63% 60,55% 58,80% 54,60% 59,43%

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Tautas padome tika sasaukta bez vēlēšanām kā pagaidu likumdošanas vara.
  2. ↑ Nedemokrātiskas vēlēšanas, tika rīkotas okupācijas apstākļos.
  3. ↑ LR Augstākās padomes vēlēšanas neatrodas tabulā, jo tās tika rīkotas kā LPSR 12. sasaukuma Augstākās padomes vēlēšanas — parlamenta nosaukums tika mainīts tam sanākot.
  4. ↑ Ārkārtas vēlēšanas.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Centrālā vēlēšanu komisija». Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 16. decembrī. Skatīts: 2011.01.27.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Satversmes sapulce». historia.lv. 2001.07.23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 3. janvārī. Skatīts: 2011.01.30.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Likumdevēju vēsture». Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2011.01.30.
  4. ↑ «Kārļa Ulmaņa nopratināšanas protokols». historia.lv. 2003.09.12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. maijā. Skatīts: 2011.01.30.
  5. ↑ «Tautai beidzot tiesības atlaist Saeimu». Apollo. 2008.04.08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2011.01.30.
  6. ↑ «Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiks 17.septembrī». Diena. 2011.07.26. Skatīts: 2011.07.26.
  7. ↑ Okupācijas apstākļos veikto Tautas Saeimas vēlēšanu oficiālos datus uzskata par viltotiem, skatīt I. Feldmanis. Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti Arhivēts 2014. gada 14. augustā, Wayback Machine vietnē. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa www.mfa.gov.lv
  8. ↑ «CVK - Informācija kandidātiem - Tuvākās vēlēšanas». cvk.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 17. martā. Skatīts: 10.01.2013..
  9. ↑ «13.Saeimas vēlēšanas». cvk.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. decembrī. Skatīts: 08.12.2017..
  10. ↑ «14.Saeimas vēlēšanas». cvk.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 04.10.2022..
  11. ↑ 11,0 11,1 Saeimas vēlēšanās aktivitāte mazāka nekā iepriekšējās. Teksta tiešraide delfi.lv 2018. gada 6. oktobrī

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Parlamenta vēlēšanas
Prezidenta vēlēšanas
EP vēlēšanas
Pašvaldību vēlēšanas
Referendumi
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Parlamenta_vēlēšanas_Latvijā&oldid=4071537"