Pāriet uz saturu

Silēzieši

Vikipēdijas lapa
Silēzieši trādicionālajos tērpos

Silēzieši (poļu: Ślązacy, čehu: Slezané, vācu: Schlesier) ir rietumslāvu etniskā grupa, kas galvenokārt dzīvo Silēzijas reģionā, kas atrodas mūsdienu Polijas, Čehijas un daļēji arī Vācijas teritorijās. Silēzieši ir vēsturiski veidojusies kopiena, kas radusies daudzu gadsimtu gaitā.

Silēzijas reģions sākotnēji tika apdzīvots dažādām slāvu ciltīm, kuras vēlāk integrēja vācu ietekmes sfērā, kad Silēzija kļuva par daļu no Svētas Romas impērijas. Laika gaitā reģions piedzīvoja gan čehu, gan poļu, gan vācu ietekmi. Liela daļa vācu iedzīvotāju pēc Otrā pasaules kara tika izraidīti no reģiona, un Silēzijā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā poļi vai čehi, bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu etnisko grupu — silēziešiem.

Vēsturiski runā silēziešu valodā, kas ir tuvu poļu valodai, bet ir ievērojami ietekmēta no vācu un čehu valodām. Daudzi valodnieki uzskata to par poļu valodas dialekts, taču citi apgalvo, ka silēziešu valoda ir pietiekami atšķirīga, lai to uzskatītu par atsevišķu valodu. Mūsdienās lielākā daļa Silēzijas iedzīvotāju runā poļu, čehu vai vācu valodās atkarībā no valsts, kurā viņi dzīvo.

Polijā mūsdienās ir noteikta daļa iedzīvotāju, kuri sevi identificē kā silēziešus. Saskaņā ar 2011. gada Polijas tautas skaitīšanas datiem, aptuveni 800 000 cilvēku sevi identificēja kā silēziešus, kas padara viņus par lielāko etnisko minoritāti Polijā. Čehijā dzīvo neliela silēziešu kopiena, un viņi bieži ir tuvi morāviešiem.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]