Saljut-4
Saljut-4 (krievu: Салют-4) jeb DOS-4 bija PSRS civilā DOS sērijas orbitālā stacija. Saljut-4 orbītā tika palaista 1974. gada 26. decembrī. Stacijā uzturējās divas apkalpes (Sojuz-17 un Sojuz-18); Sojuz-18a starts tika pārtraukts nesējraķetes avārijas dēļ. Bezpilota kuģis Sojuz-20 pievienots pie stacijas pavadīja trīs mēnešus, pierādot sistēmas ilglaicīgu darbību. Saljut-4 no orbītas novadīja 1977. gada 2. februārī.
Saljut-4 Салют-4 | |||||
Saljut ar kosmosa kuģi Sojuz | |||||
KA veids | Orbitālā stacija | ||||
Organizācija: | PSRS | ||||
Starts | 26.12.1974. 04:15:00 UTC | ||||
Starta vieta | Baikonura, PSRS 81 / 24 | ||||
Nesējraķete | Proton-K | ||||
Beigu datums | 03.02.1977. | ||||
NSSDC ID | 1974-104A | ||||
SCN | 07591 | ||||
Masa | 18 210 kg | ||||
Orbītas elementi | |||||
---|---|---|---|---|---|
Centr. ķermenis | Zeme | ||||
Orbītas veids | LEO | ||||
Slīpums | 51,6 ° | ||||
Apogejs | 355 km | ||||
Perigejs | 343 km | ||||
Programma Saljut | |||||
|
Konstrukcijas uzlabojumi
labot šo sadaļuSaljut-4 būtībā bija DOS 3 (Kosmos-557) kopija. DOS-3 un DOS-4 tika būtiski pārveidota salīdzinājumā ar pirmajām divām DOS stacijām (Saljut-1 jeb DOS-1 un DOS-2). Tai bija uzstādīti trīs lieli saules bateriju paneļi (atšķirībā no iepriekšējo četriem Sojuz kosmosa kuģa paneļiem), katrs no tiem bija autonomi orientējams pret Sauli. Bija izstrādāta īpaši ekonomiska orientēšanas sistēma. Pirmo reizi bija uzstādīta borta navigācijas sistēma Delta. kas kosmonautiem ļāva patstāvīgi noteikt un prognozēt orbītas lidojuma parametrus. Jaunums bija arī ūdens reģenerācijas sistēma.[1] Salīdzinot ar Saljut-1, Saljut-4 bija aprīkota ar bagātīgu zinātnisko instrumentu klāstu.
Lidojuma gaita
labot šo sadaļuDOS-4 tika palaista 1971. gada 19. aprīlī 01:40:00 UTC ar nesējraķeti Proton-K no Baikonuras kosmodroma. Pēc atdalīšanās no raķetes stacija bija orbītā 177 × 211 km 51,6° slīpumā. Kad stacija orbītu (200 × 210 km) sasniedza ar saviem dzinējiem, to oficiāli nodēvēja par Saljut-4.
Pirmā ekspedīcija uz staciju ar kosmosa kuģi Sojuz-17 startēja 1975. gada 10. janvārī (apkalpe: Aleksejs Gubarevs un Georgijs Grečko). 12. janvārī kuģis saslēdzās ar Saljut-4. Apkalpe stacijā pavadīja 28 dienas. Astrofizikas novērojumi bija galvenā lidojuma sastāvdaļa; stacijas saules teleskops tika aktivizēts 16. janvārī. Apkalpe vēlāk atklāja, ka teleskopa galvenais spogulis tika sabojāts tiešas saules gaismas iedarbības rezultātā, jo nedarbojās tēmēšanas sistēma. 3. februārī kosmonautiem izdevās salabot teleskopu un viņi izstrādāja veidu, kā tēmēt to, izmantojot stetoskopu, hronometru un trokšņus, ko kustīgais spogulis rada tā korpusā. 9. februārī kosmosa kuģis atstāja staciju
Otrā ekspedīcija uz Saljut-4 startēja 1975. gada 5. aprīlī ar kosmosa kuģi ko vēlāk nosauca par Sojuz-18A jeb Sojuz-18-1 (apkalpe: Vasilijs Lazarevs un Oļegs Makarovs). Nesējraķetes trešā pakāpes kļūmes dēļ raķete avarēja, un automātiski tika iedarbināta kosmosa kuģa nolaižamā aparāta glābšanas sistēma. Kapsula veica suborbitālu lidojumu, un nolaidās Gornoaltajskas apvidū kalnos.
Nākamā ekspedīcija uz staciju tika palaista 1975. gada 24. maijā ar kosmosa kuģi Sojuz-18 (apkalpe: Pjotrs Kļimuks un Vitālijs Sevastjanovs). 26. maijā kuģis saslēdzās ar staciju. Apkalpe pavadīja stacijā 61 dienu. Kosmosa kuģis uz zemes atgriezās 26. jūlijā.
1975. gada 17. novembrī tika palaists bezpilota kosmosa kuģi Sojuz-20, kas ar staciju saslēdzās 19. novembrī. Šajā lidojumā bija jāpārbauda kosmosa kuģa spēja stacijā pavadīt 90 dienas (sākotnēji paredzēto 60 dienu vietā), ko tas arī veiksmīgi pierādīja. 1976. gada 16. februārī tas atgriezās uz zemes.
1977. gada 2. februārī Saljut-4 tika novadīts no orbītas, un 3. februārī tas sadega Zemes atmosfērā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ ДОС N 3 ("Космос-557") был существенно доработан Черток Б.Е. Ракеты и люди
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saljut-4.
- Salyut (3), 4 / DOS 3, 4 Krebs, Gunter D
- Состоялся запуск космической станции Салют-4 Рустим
- ОРБИТАЛЬНАЯ СТАНЦИЯ «САЛЮТ-4» SМежпоселенческая центральная библиотека