minēt

See also: minet and mīnēt

Latvian

Etymology

From Proto-Balto-Slavic *minḗˀtei.

Verb

minēt (transitive, 3rd conjugation, present minu, mini, min, past minēju)

1. to guess
2. to surmise
3. to name
4. to mention
5. to describe

Conjugation

conjugation of minēt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	minu	minēju	minēšu	—
2nd pers. sg.	tu	mini	minēji	minēsi	mini
3rd pers. sg.	viņš, viņa	min	minēja	minēs	lai min
1st pers. pl.	mēs	minam	minējām	minēsim	minēsim
2nd pers. pl.	jūs	minat	minējāt	minēsiet, minēsit	miniet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	min	minēja	minēs	lai min
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	minot		Present Active 1 (Adj.)		minošs
Past	esot minējis		Present Active 2 (Adv.)		minēdams
Future	minēšot		Present Active 3 (Adv.)		minot
Imperative	lai minot		Present Active 4 (Obj.)		minam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		minējis
Present	minētu		Present Passive		minams
Past	būtu minējis		Past Passive		minēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāmin		Infinitive (nenoteiksme)		minēt
Conjunctive 1	esot jāmin		Negative Infinitive		neminēt
Conjunctive 2	jāminot		Verbal noun		minēšana