tentatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of tentō.

Participle

tentātus (feminine tentāta, neuter tentātum); first/second-declension participle

1. handled, tried

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	tentātus	tentāta	tentātum		tentātī	tentātae	tentāta
genitive	tentātī	tentātae	tentātī		tentātōrum	tentātārum	tentātōrum
dative	tentātō	tentātae	tentātō		tentātīs
accusative	tentātum	tentātam	tentātum		tentātōs	tentātās	tentāta
ablative	tentātō	tentātā	tentātō		tentātīs
vocative	tentāte	tentāta	tentātum		tentātī	tentātae	tentāta