locupletatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of locuplētō (“enrich, embellish”).
Participle
[edit]locuplētātus (feminine locuplētāta, neuter locuplētātum); first/second-declension participle
- enriched, made wealthy, having been enriched.
- embellished, having been embellished.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | locuplētātus | locuplētāta | locuplētātum | locuplētātī | locuplētātae | locuplētāta | |
Genitive | locuplētātī | locuplētātae | locuplētātī | locuplētātōrum | locuplētātārum | locuplētātōrum | |
Dative | locuplētātō | locuplētātae | locuplētātō | locuplētātīs | |||
Accusative | locuplētātum | locuplētātam | locuplētātum | locuplētātōs | locuplētātās | locuplētāta | |
Ablative | locuplētātō | locuplētātā | locuplētātō | locuplētātīs | |||
Vocative | locuplētāte | locuplētāta | locuplētātum | locuplētātī | locuplētātae | locuplētāta |