Jump to content

relativus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From referō (to carry back) +‎ -īvus.

Pronunciation

[edit]

Adjective

[edit]

relātīvus (feminine relātīva, neuter relātīvum, adverb relātīvē); first/second-declension adjective

  1. relative, not absolute; having relation to or dependence on something else

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative relātīvus relātīva relātīvum relātīvī relātīvae relātīva
genitive relātīvī relātīvae relātīvī relātīvōrum relātīvārum relātīvōrum
dative relātīvō relātīvae relātīvō relātīvīs
accusative relātīvum relātīvam relātīvum relātīvōs relātīvās relātīva
ablative relātīvō relātīvā relātīvō relātīvīs
vocative relātīve relātīva relātīvum relātīvī relātīvae relātīva

Derived terms

[edit]
[edit]

Descendants

[edit]

References

[edit]