anticus
| antīcus | |
| clásico (AFI) | [anˈtiː.kʊs] |
| rima | an.ti.kus |
Adjetivo
[editar]1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | antīcus | antīca | antīcum | antīcī | antīcae | antīca |
| Vocativo | antīce | antīca | antīcum | antīcī | antīcae | antīca |
| Acusativo | antīcum | antīcam | antīcum | antīcōs | antīcās | antīca |
| Genitivo | antīcī | antīcae | antīcī | antīcōrum | antīcārum | antīcōrum |
| Dativo | antīcō | antīcae | antīcō | antīcīs | antīcīs | antīcīs |
| Ablativo | antīcō | antīcā | antīcō | antīcīs | antīcīs | antīcīs |
- 1
- Variante de antīquus.