Auseklis (dievība)
- Šis raksts ir par senlatviešu dievību. Par citām jēdziena Auseklis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Baltu reliģija |
|---|
|
|
|
Pamati
|
|
Dievības
|
|
Svētki
|
|
Citi jēdzieni
|
|
Mūsdienu pagānisms
|
|
|
Auseklis (Auseklītis, Ausekliņš, Ausekliņis, Ausekleņis, arī Ausekliņa, Auseklīte) latviešu mitoloģijā ir rītausmas dievība, kurš ir cieši saistīts ar Mēnesi, abiem esot Dieva dēliem. Bieži parādās mitoloģisko debesu kāzu motīvā, kur lielākoties ir Saules vai Saules meitas precinieks, dažkārt arī vedējs vai panāksnieks.[1]
Auseklis latvju dainās
labot šo sadaļu| Auseklitis agri lēca,
Saules meitas gribedams; Lec, Saulite, pate agri, Nedod meitas Ausekļam. LD 33745 |
Sidrabiņa gailīts dzied
Zeltupītes maliņā; Lai ceļāsi Saules meita Auseklīša līgaviņa. LD 34009,1 |
Mēnestiņš zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā. Visas bija vakarā, Ausekliņa vien nebij. Ausekliņš jūrmalā Brūnus svārkus šūdināja. LD 33858-2 |
Mēnesniņis zvaigznes skaita,
Vaj ir visas vakarā. Visas zvaigznes vakarā, Ausekliņa vien nevaid; Ausekliņš Vāczemē Saulitei svārkus šuva, Vienu strīpi zelta lika, Otru tīra sudrabiņa. LD 33859 |
Atsauces
labot šo sadaļu | Šis ar mitoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |