Šis raksts ir par senlatviešu dievību. Par citām jēdziena Auseklis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Baltu reliģija

Auseklis (Auseklītis, Ausekliņš, Ausekliņis, Ausekleņis, arī Ausekliņa, Auseklīte) latviešu mitoloģijā ir rītausmas dievība, kurš ir cieši saistīts ar Mēnesi, abiem esot Dieva dēliem. Bieži parādās mitoloģisko debesu kāzu motīvā, kur lielākoties ir Saules vai Saules meitas precinieks, dažkārt arī vedējs vai panāksnieks.[1]

Auseklis latvju dainās

labot šo sadaļu
Auseklitis agri lēca, 

Saules meitas gribedams; 

Lec, Saulite, pate agri, 

Nedod meitas Ausekļam. 

LD 33745

Sidrabiņa gailīts dzied

Zeltupītes maliņā;

Lai ceļāsi Saules meita

Auseklīša līgaviņa.

LD 34009,1

Mēnestiņš zvaigznes skaita,

Vai ir visas vakarā.

Visas bija vakarā,

Ausekliņa vien nebij.

Ausekliņš jūrmalā

Brūnus svārkus šūdināja.

LD 33858-2

Mēnesniņis zvaigznes skaita, 

Vaj ir visas vakarā. 

Visas zvaigznes vakarā, 

Ausekliņa vien nevaid; 

Ausekliņš Vāczemē 

Saulitei svārkus šuva,

Vienu strīpi zelta lika, 

Otru tīra sudrabiņa. 

LD 33859

  1. Auseklis (latviski)