Mitoloģija
Mitoloģija (grieķu: μυθολογία, muthología — ‘stāstu stāstīšana’) ir mītu kopums, kā arī zinātne,[1] kas pēta dažādu tautu mītus, folkloru, eposus, pasakas un leģendas. Tā ir būtiska cilvēces kultūras sastāvdaļa. Mijiedarbībā ar mitoloģiju veidojusies reliģija, filozofija, literatūra, arī zinātņu pirmsākumi. Radusies cilvēces sākumposmā, mitoloģija arī vēlāk ietekmējusi kultūras attīstību. Daudzi literatūras un mākslas šedevri nav pilnībā izprotami, nepārzinot tajos attēlotās mitoloģiskās personas un izmantotos mitoloģiskos sižetus. Varētu teikt, ka mitoloģija ir cilvēces garīgais šūpulis.[nepieciešama atsauce]
Katras tautas unikalitāti un savdabību raksturo tās kultūra, kas savukārt sakņojas attiecīgajā mitoloģijā. Nopietna iepazīšanās ar kādu nāciju jāsāk ar tās mītu un mitoloģisko priekšstatu sistēmu studijām.[nepieciešama atsauce] Šī atziņa ir īpaši nozīmīga šodien, kad ir iespēja izsvērt un attīstīt sakarus ar visas pasaules tautām un nācijām. Dažās kultūras ir mītu radītāji kā šamaņi, citās ir mītu stāstītāji tālāk kā priesteri.
Termins
labot šo sadaļuTermins ‘mitoloģija’ neatbilst vispārējām likumsakarībām. Vārda izskaņa -loģija liek domāt, ka tā ir zinātne kā ģeoloģija, socioloģija un bioloģija. Parasti ar terminu mitoloģija netiek izprasta mācība, zinātne par mītiem. Tulkojumā no grieķu valodas mitoloģija nozīme ‘stāstu stāstīšana’. Mitoloģija ir mītu kopums. Amerikāņu mītu pētnieks Viljams Dotijs (William Doty, 1939–2017) ir ieteicis labāk lietot terminu ‘mitogrāfija’ (burtiskā tulkojumā ‘mītu aprakstīšana’). Šādu terminu viņš izmantoja arī savu grāmatu virsrakstos.
Mitoloģija un reliģija
labot šo sadaļuMitoloģija un reliģija ir savstarpēji saistītas, bet to kopsakarības nav viegli paskaidrojamas.[2] Katra no tām tiek uztverta atsevišķi kā patstāvīga garīgās dzīves joma.[2] Reliģija izpaužas kā dievu pielūgšana, tikmēr mitoloģija tiek stāstīts par dievu un varoņu dzīvi.
Mitoloģiskie tēli
labot šo sadaļuGandrīz ikvienas tautas mitoloģijā var atrast tādus tēlus kā dievu, dievības, varoņus, eņģeļus, velnus, sātanus, dēmonus, pūķus un fejas. Daudzu tautu mitoloģijās ir sastopami arī vampīri, zombiji un nemirstīgie.
Latviešu mitoloģija
labot šo sadaļuLatviešu mitoloģijai ir ne vien līdzība ar citu baltu tautu (lietuviešu un prūšu) mitoloģiju, bet arī ar somugriem — lībiešiem un igauņiem — raksturīgajiem dabas kultiem. Ieskatu latviešu mitoloģijā sniedz lielākoties 18.—20. gadsimtā pierakstītās un apkopotās latviešu tautasdziesmas, kā arī kopš 12. gadsimta veiktie hroniku ieraksti, ceļojumu apraksti, baznīcu vizitāciju protokoli, vārdnīcas un citi avoti.[3]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Mitoloģija» (latviešu). Tezaurs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 15. Marts. Skatīts: 2020. gada 12. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 «Antīkā literatūra» (latviešu). www.liis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-11. Skatīts: 2011-08-10.
- ↑ Mitoloģijas enciklopēdija 2. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1994. 167. lpp. ISBN 5-89960-044-6.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mitoloģija.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- «Mitoloģija». vesture.eu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 12. novembrī. Skatīts: 2020. gada 12. februārī.
| | Šis ar mitoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |