Dēnhofi
Dēnhofi (vācu: Dönhoff, Donhoff poļu: Denhoff) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15. gadsimtā ieceļoja Livonijā un vēlāk izplatījās arī Polijas-Lietuvas kopvalstī un Austrumprūsijā.
Vēsture
labot šo sadaļuDzimta cēlusies no Dinehofes (Dünehove) pils Rūras apgabalā, kas tās īpašumā atradusies 15. un 16. gadsimtā. Daudzi Dēnhofu dzimtas piederīgie šajā laikā iestājās Vācu ordenī un izceļoja uz Livoniju.[1]
Livonijas atzara ciltstēvs Hermanis Dēnhofs 1478. gadā ieceļojis Kurzemē un apprecējies ar Strazdes zemtura Hermaņa no Dumpjāņiem (Hermann von Dumpian) meitu Mariju. Viņiem bija 9 bērni.[2] Viņa mazdēls Hermanis Dēnhofs (ap 1520—1570) kļuva par Livonijas ordeņa Durbes pilskungu, no viņa 11 bērniem ievērojamākie bija Gerhards Dēnhofs (ap 1554—1602) un Teodors Dēnhofs (ap 1567—1622), kas abi izcēlās Poļu—zviedru karos (1600—1629) pret zviedriem. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Gerharda Dēnhofa dēliem Magnusam Ernestam, Kasparam un Gerhardam piešķīra mantojamu Svētās Romas impērijas grāfu titulu.
Dzimtas Austrumprūsijas atzara rezidence bija Frīdrihšteinas pils netālu no Kēnigsbergas, Sofija fon Dēnhofa (Sophie Juliane Friederike von Dönhoff, 1768—1834/1838) kļuva par Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma II sievu. Prūsijas atzaram piederēja arī diplomāts un politiķis grāfs Augusts fon Dēnhofs (August Karl Graf von Dönhoff-Friedrichstein, 1845—1920) un žurnāliste grāfiene Mariona fon Dēnhofa (Marion Hedda Ilse Gräfin Dönhoff, 1909—2002).
Dēnhofu muižas Latvijā
labot šo sadaļu- Padures muiža (Paddern)
- Virķēnu muiža (Würcken)
Ievērojami Dēnhofi
labot šo sadaļu- Gerhards Dēnhofs (ap 1554—1602) Tērbatas vaivads vadīja Pārdaugavas Livonijas hercogistes aizsardzību pret Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa uzbrukumu.
- Teodors Dēnhofs (pirms 1567—1622), Pērnavas (1617) un Cēsu vaivads (1620),
- Gerhards Dēnhofs (ap 1590-1648), Pomerānijas vaivads, Alūksnes, Vīlandes, Ludzas stārasts
- Ernests Magnuss Dēnhofs (1581–1642), Pērnavas vaivads
-
Ernests Magnuss Dēnhofs (1581–1642), Dēnhofu dzimtas Prūsijas atzara ciltstēvs
-
Gerhards Dēnhofs (ap 1590-1648), Pomerānijas vaivads, Polijas-Lietuvas sūtnis Parīzē
-
Gerhards Dēnhofs (1632—1685), Polijas-Lietuvas galminieks, Telšu stārasts
-
Vladislavs Dēnhofs (1639—1683), Karaļa Prūsijas valstsvīrs
-
Frīdrihs Dēnhofs (1639—1696), Brandenburgas-Prūsijas armijas ģenerālleitnants, Frīdrihšteinas pils īpašnieks
-
Otto Magnuss Dēnhofs (1665—1717), Brandenburgas-Prūsijas armijas ģenerālleitnants, Frīdrihšteinas pils īpašnieks
-
Boguslavs Ernests Dēnhofs (?—1734), Polijas-Lietuvas armijas ģenerālleitnants
-
Stanislavs Ernests Dēnhofs (1679—1728), Polockas vaivads, Lietuvas lauka hetmanis
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Allgemeine Encyclopädie der Wissenschaften und Künste, Bd. 27, Leipzig, 1836, S. 51–55
- ↑ Maria von Dumpian zu Strasden myheritage.lv