Vampīrs

Šis raksts ir par vampīriem - fantastiskām būtnēm. Par citām jēdziena vampīrs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Vampīrs ir mitoloģijā vai folklorā sastopama mītiska būtne, kura izdzīvo, pārtiekot no asinīm. Folkloristikas stāstos nemirstīgie vampīri bieži apciemo savus mīļotos, kā arī izraisa postu vai pat sēj nāvi apkārtnē, kurā tie dzīvoja, kad bija dzīvi. Šajos stāstos tie nēsā līķautus un bieži tiek aprakstīti kā melnīgsnēji ar sārtu vai tumšu seju, šis uzskats par vampīriem krasi atšķiras no tā, kas izplatīts mūsdienās. Kopš 19. gadsimta uzskata, ka tie ir bāli un miesās vāji tēli. Lai gan vampīriskie tēli ir sastopami daudzās kultūrās, terminu vampīrs sāka plaši pielietot tikai no 18. gadsimta sākuma, kad Rietumeiropā ienāca vampīru māņticība no reģioniem, kur jau pirms tam leģendas par tiem bija plaši izplatītas, kā, piemēram, no Austrumeiropas un Balkānu pussalas, lai gan vietējie tos dēvēja citos vārdos, piemēram, Grieķijā par vrykolakas, Rumānijā — strigoi. Līdz ar vampīru māņticības palielināšanos, Eiropā bija novērojamas masu histērijas un bija pat gadījumi, kad līķus uzdūra uz mietiem un cilvēki tika apsūdzēti vampīrismā.

Glezna "Vampīrs", autors Filips Burnes-Džons, 1897

Vampīrs lielākoties ir atdzīvojies miris cilvēks. Vampīriem bieži piedēvētas arī dažādas brīnumainas īpašības, piemēram, pārdabisks fiziskais spēks un ātrums, spēja pārvērsties par dzīvniekiem, ietekmēt laikapstākļus u.tml. Dažu tautu kultūrās vampīri attēloti arī kā dēmoni vai dzīvnieki (sikspārņi, suņi, zirnekļi u.c.). Vampīra tēls ir bieži izplatīts ne tikai folklorā, bet arī kino un literatūrā.

Etimoloģija

No dienvidslāvu valodām esošā ungāru: vámpír vārda izveidojušies rietumeiropas (vācu: Vampir, franču: vampire, angļu: vampire).