Baltpurna koati: Atšķirības starp versijām

Baltpurna koati; Nasua narica (Linnaeus, 1766)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta	Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta	Sermuļu virsdzimta (Musteloidea)
Dzimta	Jenotu dzimta (Procyonidae)
Cilts	Koati (Nasuina)
Ģints	Parastie koati (Nasua)
Suga	Baltpurna koati (Nasua narica)
Izplatība
	Baltpurna koati Vikikrātuvē

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija Jaunāka versija →

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Versija, kas saglabāta 2024. gada 22. marts, plkst. 13.12

Baltpurna koati, baltpurna degunlācītis (Nasua narica) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto koati ģintij (Nasua).^[1]

Baltpurna koati dzīvo gan sausos, gan mitros mežos Centrālamerikā. To var sastapt, sākot no jūras līmeņa un beidzot ar 3500 metriem virs jūras līmeņa. Izplatības ziemeļu robeža ir Arizona un Ņūmeksika ASV , bet dienvidu robeža Kolumbija.^[2] Baltpurna koati izplatības karti var apskatīt šeit Arhivēts 2011. gada 1. decembrī, Wayback Machine vietnē..

Baltpurna koati ir sastopams biezākos vai skrajākos mežos. To ļoti reti var redzēt atklātā vietā. Arizonā un Jaunmeksikā baltpurna lācītis dzīvo priežu un ozolu mežos 1400—2300 metrus virs jūras līmeņa. Tomēr baltpurna koati galvenokārt ir tropisko mežu iemītnieks.^[2]

Izskats

Baltpurna koati ap melno degungalu un acīm ir balts matojums

Baltpurna koati ir neliels dzīvnieks, ko varētu salīdzināt ar lielu kaķi. ķermenis ir slaids, ar vidēji garām kājām un garu asti, kas ir tikpat gara kā ķermenis, visbiežāk aste tiek nesta vertikāli izslieta gaisā. Tā ķermeņa garums kopā ar asti ir 91—130 cm, svars 4,5—6,8 kg.^[3]

Baltpurna kažoka krāsa variē no melnas līdz sarkanbrūnai vai dzeltenbrūnai. Apakšžoklis, pakakle un krūtis ir baltas. Uz melnās sejas baltpurna koati ir baltas zīmes: ap degunu un ap acīm. Ausis mazas, no iekšpuses baltas, ārpusē pamatkrāsā. Kājas ir tumšas, un astei ir gredzenveida krāsojuma matojums. Purns ir pagarināts un slaids, degungals ir ļoti kustīgs, piemērots augsnes pārmeklēšanai.^[3]

Uzvedība

Baltpurna koati mātītes veido klanus un visu mūžu dzīvo barā

Baltpurna koati ir aktīvi dienas laikā, naktīs tie nolien savās migās un guļ. Miga tiek iekārtota koka dobumā vai kādā klints nišā. Tomēr tas var piemēroties arī nakts dzīvei, kā tas notiek reģionos, kur baltpurna koati tiek medīts kā iztikas avots.

Pieauguši tēviņi ir vientuļnieki, bet mātītes ar saviem pēcnācējiem veido klanus. Klanā var būt līdz 30 dzīvniekiem, lai gan visbiežāk tie ir apmēram 12.^[2] Jaunie tēviņi dzīvo ģimenes barā līdz 2 gadu vecumam.

Baram ir daudzi, dažādi sazināšanās veidi. Koati izmanto gan balsi, gan ķermeņa valodu. Bara locekļiem ir ciešas attiecības. Dzīvnieki viens otram kopj kažokus, lietojot zobus un nagus. Kamēr bars kopīgi pārmeklē zemi, lai iegūtu kaut ko ēdamu, tikmēr ar mazuļiem paliek daži pieauguši koati — bērnu aukles. Sociālās attiecības barā ir līdzīgas kā surikatiem. Jaunie dzīvnieki daudz spēlējas un tēlo kaušanos. Pieaugušie arī mēdz sakauties, toties pa īstam, barošanās laikā.

Barība

Baltpurna koati, meklējot barību, izmanto savu izcilo ožu un pārbauda augsni soli pa solim

Baltpurna koati kā visi koati ir visēdājs. Tas barojas ar kukaiņiem, augļiem, nelieliem grauzējiem un putniem, un to olām, neatsakās arī no maitas. Barības meklējumos koati, lietojot savu izcilo ožu, pamatā pārbauda augsni, un tam lieliski noder tā kustīgais degungals. Augļus tas meklē arī kokos, un koati nav grūtību uzkāpt vai nokāpt no koka.^[2] Baltpurna koati viegli pierod pie cilvēkiem un labprāt uzturas apdzīvoto vietu izgāztuvju tuvumā. Dienas laikā tas noiet apmēram 2 km, tos rūpīgi pārbaudot. Tiek apēsta katra atrastā vabole, zirneklis, skorpions, skudras, termīti, kūniņa vai kāpurs, simtkājis un krabis, kas iznācis uz sauszemes. Reizēm koati nomedī kādu peli, ķirzaku un vardi. Medījot koati piespiež upuri ar ķepām pie zemes un nogalina to, iekožoties galvā.^[3]

Vairošanās

Baltpurna koati pārojas vienu rezi gadā. ASV riesta laikā aprīlī, kas ir 2—4 nedēļas, mātītes klanā tiek ielaists tēviņš, kas sapārojas ar pieaugušajām mātītēm. Pirms mazuļu dzimšanas mātītes pamet baru un nomaļā vietā, koka dobumā vai alā iekārto mazuļu dzimšanas migu. Jūnijā piedzimst mazuļi, bet augustā mātīe ar mazuļiem pievienojas atkal baram.^[4] Citos ģeogrāfiskos reģionos riesta laiks ir atšķirīgs, piemēram, Panamā tas ir janvārī vai februārī.^[4]

Grūsnība ilgst 70—77 dienas, parasti piedzimst 3—4 nevarīgi, akli mazuļi. Acis atveras pēc 4—11 dienām. Kad mazuļi ir nedaudz paaugušies, apmēram pēc 40 dienām māte ar mazuļiem atgriežas barā. Māte tos zīda ar pienu 2 mēnešus. Mātītes paliek mātes klanā, bet tēviņi apmēram 2 gadu vecumā tiek padzīti. Dzimumbriedumu mātītes sasniedz 2 gadu vecumā, tēviņi 4—5 gadu vecumā.^[4]

Atsauces

↑ Daudzus Rīgas zoodārza iemītniekus turpmāk sauks pavisam citādi
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 «Nasua narica (White-nosed Coati, Coatimundi)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 4. martā.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 «White Nosed Coati information and pictures. (Nasua Narica) from Vanishing Species Wildlife». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 7. martā. Skatīts: 2010. gada 4. martā. Arhivēts 2010. gada 7. martā, Wayback Machine vietnē.
↑ ^4,0 ^4,1 ^4,2 http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i0076-3519-487-01-0001.pdf

Ārējās saites

Nasua narica
Baltpurna koati foto (naturephoto)
Baltpurna koati foto (istockphoto)
Baltpurna koati foto (worldofstock)
White Nosed Coatimundi
White Nosed Coati
An unusual helper in biological pest control
White-nosed Coati
Baltpurna koati foto (mightymac)
Northern Coati

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltpurna koati

[1] Daudzus Rīgas zoodārza iemītniekus turpmāk sauks pavisam citādi

[iu-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 «Nasua narica (White-nosed Coati, Coatimundi)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 4. martā.

[va-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 «White Nosed Coati information and pictures. (Nasua Narica) from Vanishing Species Wildlife». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 7. martā. Skatīts: 2010. gada 4. martā. Arhivēts 2010. gada 7. martā, Wayback Machine vietnē.

[vai-4] 4,0 ^4,1 ^4,2 http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i0076-3519-487-01-0001.pdf

[1]

[2]

[3]

[4]

@@ 18. rindiņa: / 18. rindiņa: @@
 | dzimta_lv=Jenotu dzimta
 | cilts=Nasuina
-| cilts_lv=Degunlācīši
+| cilts_lv=Koati
 | ģints =Nasua
-| ģints_lv=Parastie degunlācīši
+| ģints_lv=Parastie koati
 | suga=Nasua narica
-| suga_lv=Baltpurna degunlācītis
+| suga_lv=Baltpurna koati
 | binomial=Nasua narica <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1766)</small>
 | izplatība=
@@ 28. rindiņa: / 28. rindiņa: @@
 | kategorijas =nē
 }}
-'''Baltpurna degunlācītis''' (''Nasua narica'') ir neliels [[jenotu dzimta]]s (''Procyonidae'') [[plēsējs]], kas pieder [[parastie degunlācīši|parasto degunlācīšu ģintij]] (''Nasua'').
+'''Baltpurna koati''', '''baltpurna degunlācītis''' (''Nasua narica'') ir neliels [[jenotu dzimta]]s (''Procyonidae'') [[plēsējs]], kas pieder [[parastie koati|parasto koati ģintij]] (''Nasua'').<ref>[https://www.delfi.lv/campus/56036786/vide/120005162/daudzus-rigas-zoodarza-iemitniekus-turpmak-sauks-pavisam-citadi Daudzus Rīgas zoodārza iemītniekus turpmāk sauks pavisam citādi]</ref>
-Baltpurna degunlācītis dzīvo gan sausos, gan mitros [[mežs|mežos]] [[Centrālamerika|Centrālamerikā]]. To var sastapt, sākot no jūras līmeņa un beidzot ar 3500 metriem [[virs jūras līmeņa]]. Izplatības ziemeļu robeža ir [[Arizona]] un [[Ņūmeksika]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] , bet dienvidu robeža [[Kolumbija]].<ref name="iu">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41683/0 |title=Nasua narica (White-nosed Coati, Coatimundi)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|03|04||bez}} |archive-date={{dat|2010|07|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100729193720/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41683/0 }}</ref> Baltpurna degunlācīša izplatības karti var apskatīt [http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41683/0/rangemap šeit] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111201100755/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41683/0/rangemap |date={{dat|2011|12|01||bez}} }}.
+Baltpurna koati dzīvo gan sausos, gan mitros [[mežs|mežos]] [[Centrālamerika|Centrālamerikā]]. To var sastapt, sākot no jūras līmeņa un beidzot ar 3500 metriem [[virs jūras līmeņa]]. Izplatības ziemeļu robeža ir [[Arizona]] un [[Ņūmeksika]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] , bet dienvidu robeža [[Kolumbija]].<ref name="iu">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41683/0 |title=Nasua narica (White-nosed Coati, Coatimundi)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|03|04||bez}} |archive-date={{dat|2010|07|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100729193720/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41683/0 }}</ref> Baltpurna koati izplatības karti var apskatīt [http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41683/0/rangemap šeit] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111201100755/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41683/0/rangemap |date={{dat|2011|12|01||bez}} }}.
-Baltpurna degunlācītis ir sastopams biezākos vai skrajākos [[mežs|mežos]]. To ļoti reti var redzēt atklātā vietā. Arizonā un Jaunmeksikā baltpurna lācītis dzīvo [[priedes|priežu]] un [[ozols|ozolu]] mežos 1400—2300 metrus virs jūras līmeņa. Tomēr pamatā baltpurna degunlācītis ir [[tropi]]sko mežu iemītnieks.<ref name="iu"/>
+Baltpurna koati ir sastopams biezākos vai skrajākos [[mežs|mežos]]. To ļoti reti var redzēt atklātā vietā. Arizonā un Jaunmeksikā baltpurna lācītis dzīvo [[priedes|priežu]] un [[ozols|ozolu]] mežos 1400—2300 metrus virs jūras līmeņa. Tomēr baltpurna koati galvenokārt ir [[tropi]]sko mežu iemītnieks.<ref name="iu"/>
 == Izskats ==
-[[Attēls:Nasuanarica1.jpg|thumb|220px|left|Baltpurna degunlācītim ap melno degungalu un acīm ir balts matojums]]
+[[Attēls:Nasuanarica1.jpg|thumb|220px|left|Baltpurna koati ap melno degungalu un acīm ir balts matojums]]
-Baltpurna degunlācītis ir neliels dzīvnieks, ko varētu salīdzināt ar lielu [[kaķis|kaķi]]. ķermenis ir slaids, ar vidēji garām kājām un garu asti, kas ir tikpat gara kā ķermenis, visbiežāk aste tiek nesta vertikāli izslieta [[gaiss|gaisā]]. Tā ķermeņa garums kopā ar asti ir 91—130 [[Centimetrs|cm]], svars 4,5—6,8 [[Kilograms|kg]].<ref name="va"/>
+Baltpurna koati ir neliels dzīvnieks, ko varētu salīdzināt ar lielu [[kaķis|kaķi]]. ķermenis ir slaids, ar vidēji garām kājām un garu asti, kas ir tikpat gara kā ķermenis, visbiežāk aste tiek nesta vertikāli izslieta [[gaiss|gaisā]]. Tā ķermeņa garums kopā ar asti ir 91—130 [[Centimetrs|cm]], svars 4,5—6,8 [[Kilograms|kg]].<ref name="va"/>
-Baltpurna kažoka [[krāsa]] variē no [[Melnā krāsa|melnas]] līdz sarkanbrūnai vai dzeltenbrūnai. Apakšžoklis, pakakle un krūtis ir baltas. Uz melnās sejas baltpurna degunlācītim ir [[Baltā krāsa|baltas]] zīmes: ap [[deguns|degunu]] un ap [[acis|acīm]]. [[Ausis]] mazas, no iekšpuses baltas, ārpusē pamatkrāsā. [[Kājas]] ir tumšas, un [[aste]]i ir gredzenveida krāsojuma matojums. Purns ir pagarināts un slaids, degungals ir ļoti kustīgs, piemērots augsnes pārmeklēšanai.<ref name="va"/>
+Baltpurna kažoka [[krāsa]] variē no [[Melnā krāsa|melnas]] līdz sarkanbrūnai vai dzeltenbrūnai. Apakšžoklis, pakakle un krūtis ir baltas. Uz melnās sejas baltpurna koati ir [[Baltā krāsa|baltas]] zīmes: ap [[deguns|degunu]] un ap [[acis|acīm]]. [[Ausis]] mazas, no iekšpuses baltas, ārpusē pamatkrāsā. [[Kājas]] ir tumšas, un [[aste]]i ir gredzenveida krāsojuma matojums. Purns ir pagarināts un slaids, degungals ir ļoti kustīgs, piemērots augsnes pārmeklēšanai.<ref name="va"/>
 == Uzvedība ==
-[[Attēls:White-nosed Coati by Jeroen Kransen.jpg|thumb|left|220px|Baltpurna degunlācīša mātītes veido klanus un visu mūžu dzīvo barā]]
+[[Attēls:White-nosed Coati by Jeroen Kransen.jpg|thumb|left|220px|Baltpurna koati mātītes veido klanus un visu mūžu dzīvo barā]]
-Baltpurna degunlācīši ir aktīvi [[diena]]s laikā, naktīs tie nolien savās migās un guļ. Miga tiek iekārtota [[koks|koka]] dobumā vai kādā klints nišā. Tomēr tas var piemēroties arī [[nakts]] dzīvei, kā tas notiek reģionos, kur baltpurna degunlācītis tiek medīts kā iztikas avots.
+Baltpurna koati ir aktīvi [[diena]]s laikā, naktīs tie nolien savās migās un guļ. Miga tiek iekārtota [[koks|koka]] dobumā vai kādā klints nišā. Tomēr tas var piemēroties arī [[nakts]] dzīvei, kā tas notiek reģionos, kur baltpurna koati tiek medīts kā iztikas avots.
 Pieauguši tēviņi ir vientuļnieki, bet mātītes ar saviem pēcnācējiem veido klanus. Klanā var būt līdz 30 dzīvniekiem, lai gan visbiežāk tie ir apmēram 12.<ref name="iu"/> Jaunie tēviņi dzīvo [[ģimene]]s barā līdz 2 [[gads|gadu]] vecumam.
-Baram ir daudzi, dažādi sazināšanās veidi. Degunlācīši izmanto gan [[balss|balsi]], gan ķermeņa [[valoda|valodu]]. Bara locekļiem ir ciešas attiecības. Dzīvnieki viens otram kopj kažokus, lietojot zobus un nagus. Kamēr bars kopīgi pārmeklē zemi, lai iegūtu kaut ko ēdamu, tikmēr ar mazuļiem paliek daži pieauguši degunlācīši — bērnu aukles. Sociālās attiecības barā ir līdzīgas kā [[surikats|surikatiem]]. Jaunie [[dzīvnieki]] daudz spēlējas un tēlo kaušanos. Pieaugušie arī mēdz sakauties, toties pa īstam, barošanās laikā.
+Baram ir daudzi, dažādi sazināšanās veidi. Koati izmanto gan [[balss|balsi]], gan ķermeņa [[valoda|valodu]]. Bara locekļiem ir ciešas attiecības. Dzīvnieki viens otram kopj kažokus, lietojot zobus un nagus. Kamēr bars kopīgi pārmeklē zemi, lai iegūtu kaut ko ēdamu, tikmēr ar mazuļiem paliek daži pieauguši koati — bērnu aukles. Sociālās attiecības barā ir līdzīgas kā [[surikats|surikatiem]]. Jaunie [[dzīvnieki]] daudz spēlējas un tēlo kaušanos. Pieaugušie arī mēdz sakauties, toties pa īstam, barošanās laikā.
 == Barība ==
-[[Attēls:Coati Nasua narica Side 2212px.jpg|thumb|260px|right|Baltpurna degunlācītis, meklējot barību, izmanto savu izcilo ožu un pārbauda augsni soli pa solim]]
+[[Attēls:Coati Nasua narica Side 2212px.jpg|thumb|260px|right|Baltpurna koati, meklējot barību, izmanto savu izcilo ožu un pārbauda augsni soli pa solim]]
-Baltpurna degunlācītis kā visi [[degunlācīši]] ir [[visēdājs]]. Tas barojas ar [[kukaiņi]]em, [[augļi]]em, nelieliem [[grauzēji]]em un [[putni]]em, un to [[ola|olām]], neatsakās arī no [[maita]]s. Barības meklējumos degunlācītis, lietojot savu izcilo [[oža|ožu]], pamatā pārbauda augsni, un tam lieliski noder tā kustīgais degungals. Augļus tas meklē arī [[koks|kokos]], un degunlācītim nav grūtību uzkāpt vai nokāpt no koka.<ref name="iu"/> Baltpurna degunlācīši viegli pierod pie [[cilvēki]]em un labprāt uzturas apdzīvoto vietu izgāztuvju tuvumā. Dienas laikā tas noiet apmēram 2 [[Kilometrs|km]], tos rūpīgi pārbaudot. Tiek apēsta katra atrastā [[vaboles|vabole]], [[zirneklis]], [[skorpions]], [[skudras]], [[termīti]], kūniņa vai [[kāpurs]], [[simtkājis]] un [[krabis]], kas iznācis uz [[sauszeme]]s. Reizēm degunlācītis nomedī kādu peli, ķirzaku un vardi. Medījot degunlācītis piespiež upuri ar ķepām pie [[zeme]]s un nogalina to, iekožoties [[galva|galvā]].<ref name="va">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vanishingspecieswildlife.com/animals/details.php/000060/White%20Nosed%20Coati/Nasua/Narica |title=White Nosed Coati information and pictures. (Nasua Narica) from Vanishing Species Wildlife<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|03|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100307022454/http://www.vanishingspecieswildlife.com/animals/details.php/000060/White%20Nosed%20Coati/Nasua/Narica |archivedate={{dat|2010|03|07||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100307022454/http://www.vanishingspecieswildlife.com/animals/details.php/000060/White%20Nosed%20Coati/Nasua/Narica |date={{dat|2010|03|07||bez}} }}</ref>
+Baltpurna koati kā visi [[koati]] ir [[visēdājs]]. Tas barojas ar [[kukaiņi]]em, [[augļi]]em, nelieliem [[grauzēji]]em un [[putni]]em, un to [[ola|olām]], neatsakās arī no [[maita]]s. Barības meklējumos koati, lietojot savu izcilo [[oža|ožu]], pamatā pārbauda augsni, un tam lieliski noder tā kustīgais degungals. Augļus tas meklē arī [[koks|kokos]], un koati nav grūtību uzkāpt vai nokāpt no koka.<ref name="iu"/> Baltpurna koati viegli pierod pie [[cilvēki]]em un labprāt uzturas apdzīvoto vietu izgāztuvju tuvumā. Dienas laikā tas noiet apmēram 2 [[Kilometrs|km]], tos rūpīgi pārbaudot. Tiek apēsta katra atrastā [[vaboles|vabole]], [[zirneklis]], [[skorpions]], [[skudras]], [[termīti]], kūniņa vai [[kāpurs]], [[simtkājis]] un [[krabis]], kas iznācis uz [[sauszeme]]s. Reizēm koati nomedī kādu peli, ķirzaku un vardi. Medījot koati piespiež upuri ar ķepām pie [[zeme]]s un nogalina to, iekožoties [[galva|galvā]].<ref name="va">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vanishingspecieswildlife.com/animals/details.php/000060/White%20Nosed%20Coati/Nasua/Narica |title=White Nosed Coati information and pictures. (Nasua Narica) from Vanishing Species Wildlife<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|03|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100307022454/http://www.vanishingspecieswildlife.com/animals/details.php/000060/White%20Nosed%20Coati/Nasua/Narica |archivedate={{dat|2010|03|07||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100307022454/http://www.vanishingspecieswildlife.com/animals/details.php/000060/White%20Nosed%20Coati/Nasua/Narica |date={{dat|2010|03|07||bez}} }}</ref>
 == Vairošanās ==
-Baltpurna degunlācīši pārojas vienu rezi gadā. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] riesta laikā [[aprīlis|aprīlī]], kas ir 2—4 [[nedēļa]]s, mātītes klanā tiek ielaists tēviņš, kas sapārojas ar pieaugušajām mātītēm. Pirms mazuļu dzimšanas mātītes pamet baru un nomaļā vietā, [[koks|koka]] dobumā vai [[ala|alā]] iekārto mazuļu dzimšanas migu. [[jūnijs|Jūnijā]] piedzimst mazuļi, bet [[augusts|augustā]] mātīe ar mazuļiem pievienojas atkal baram.<ref name="vai">http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i0076-3519-487-01-0001.pdf</ref> Citos ģeogrāfiskos reģionos riesta laiks ir atšķirīgs, piemēram, Panamā tas ir [[janvāris|janvārī]] vai [[februāris|februārī]].<ref name="vai"/>
+Baltpurna koati pārojas vienu rezi gadā. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] riesta laikā [[aprīlis|aprīlī]], kas ir 2—4 [[nedēļa]]s, mātītes klanā tiek ielaists tēviņš, kas sapārojas ar pieaugušajām mātītēm. Pirms mazuļu dzimšanas mātītes pamet baru un nomaļā vietā, [[koks|koka]] dobumā vai [[ala|alā]] iekārto mazuļu dzimšanas migu. [[jūnijs|Jūnijā]] piedzimst mazuļi, bet [[augusts|augustā]] mātīe ar mazuļiem pievienojas atkal baram.<ref name="vai">http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i0076-3519-487-01-0001.pdf</ref> Citos ģeogrāfiskos reģionos riesta laiks ir atšķirīgs, piemēram, Panamā tas ir [[janvāris|janvārī]] vai [[februāris|februārī]].<ref name="vai"/>
 Grūsnība ilgst 70—77 [[diena]]s, parasti piedzimst 3—4 nevarīgi, akli mazuļi. [[Acis]] atveras pēc 4—11 dienām. Kad mazuļi ir nedaudz paaugušies, apmēram pēc 40 dienām māte ar mazuļiem atgriežas barā. Māte tos zīda ar [[piens|pienu]] 2 mēnešus. Mātītes paliek mātes klanā, bet tēviņi apmēram 2 gadu vecumā tiek padzīti. Dzimumbriedumu mātītes sasniedz 2 gadu vecumā, tēviņi 4—5 gadu vecumā.<ref name="vai"/>
@@ 62. rindiņa: / 62. rindiņa: @@
 == Ārējās saites ==
 * [https://web.archive.org/web/20110521195402/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14001625 Nasua narica]
-* [http://www.naturephoto-cz.eu/nasua-narica-picture-8137.html Baltpurna degunlācša foto] (naturephoto)
+* [http://www.naturephoto-cz.eu/nasua-narica-picture-8137.html Baltpurna koati foto] (naturephoto)
-* [http://www.istockphoto.com/stock-photo-1480859-coatimundi-a-nasua-narica.php Baltpurna degunlācša foto] (istockphoto)
+* [http://www.istockphoto.com/stock-photo-1480859-coatimundi-a-nasua-narica.php Baltpurna koati foto] (istockphoto)
-* [https://web.archive.org/web/20081007082732/http://www.worldofstock.com/closeups/TCA1894.php Baltpurna degunlācša foto] (worldofstock)
+* [https://web.archive.org/web/20081007082732/http://www.worldofstock.com/closeups/TCA1894.php Baltpurna koati foto] (worldofstock)
 * [http://www.cryptomundo.com/cryptozoo-news/new-alux/ White Nosed Coatimundi]
 * [https://web.archive.org/web/20100206132918/http://1-costaricalink.com/costa_rica_fauna/white_nosed_coati.htm White Nosed Coati]
 * [http://playaviva.wordpress.com/2009/01/ An unusual helper in biological pest control]
 * [http://fireflyforest.net/firefly/2006/01/25/white-nosed-coati/ White-nosed Coati]
-* [http://www.mightymac.org/costarica/08costarica03.htm Baltpurna degunlācša foto] (mightymac)
+* [http://www.mightymac.org/costarica/08costarica03.htm Baltpurna koati foto] (mightymac)
 * [https://web.archive.org/web/20081006100858/http://itech.pjc.edu/sctag/extra/ncoati.htm Northern Coati]
-{{commons|Nasua narica|Baltpurna degunlācītis}}
+{{commons|Nasua narica|Baltpurna koati}}
-[[Kategorija:Parastie degunlācīši]]
+[[Kategorija:Parastie koati]]
 [[Kategorija:Centrālamerikas fauna]]
 [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]]