Gunārs Kūtris
| Gunārs Kūtris | |
|---|---|
 Gunārs Kūtris 2014. gadā | |
| 12. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2014. gada 5. novembris — 2018. gada 6. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| Satversmes tiesas priekšsēdētājs | |
|
Amatā 2007 — 2014 | |
| Priekštecis | Aivars Endziņš |
| Pēctecis | Aija Branta |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1960. gada 12. novembrī Liepna, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Babītes pagasts, Mārupes novads, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija |
PSKP (1982—?) "No sirds Latvijai" (2014—2018) |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Latvijas Valsts universitāte |
Gunārs Kūtris (dzimis 1960. gada 12. novembrī[1] Liepnā) ir latviešu jurists un politiķis. Bijis Satversmes tiesas tiesnesis un priekšsēdētājs. bijis 12. Saeimas deputāts, kur ievēlēts no partijas "No sirds Latvijai". Pēc tam politikā darbojies pārstāvot Zaļo un Zemnieku savienību, no kuras saraksta ievēlēts 14. Saeimā.
Biogrāfija
1983. gadā absolvēja Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, 1994. gadā šajā fakultātē arī ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu.[1] Papildinājis zināšanas Federālā izmeklēšanas biroja Nacionālajā akadēmijā ASV, Federālo tiesībsargājošo iestāžu apmācību centrā ASV un Japānas Tieslietu ministrijas Pētījumu un apmācību institūtā.[1]
Laikā no 1982. līdz 1985. gadam bijis Latvijas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes kriminālistikas laboratorijas vadītājs, pēc tam līdz 1990. gadam strādājis fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedrā kā vecākais pasniedzējs, kopš 1990. gada ir fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektors.[1] No 1990. līdz 1996. gadam G. Kūtris bija Latvijas Ģenerālprokuratūras Metodikas nodaļas virsprokurors, pēc tam līdz 2001. gadam strādājis Valsts ieņēmumu dienestā, kur vadījis Finanšu policijas pārvaldi.[1]
2001. gadā kļuva par Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Aivara Maldupa vietnieku, laikā no 2003. līdz 2004. gadam pats bijis valsts sekretārs.[1]
2004. gadā ievēlēts Latvijas Satversmes tiesā, līdz 2006. gadam esot viens no tiesnešiem, tad līdz 2007. gadam — tiesas priekšsēdētāja vietnieks. 2007. gadā G. Kūtris kļuva par Satversmes tiesas priekšsēdētāju, stājoties Aivara Endziņa vietā.[1] Viņš šajā amatā atradās līdz 2014. gada februārim, kad G. Kūtri nomainīja Aija Branta, jo viņam beidzās maksimālais 10 gadu termiņš Satversmes tiesas tiesneša amatā.
Politiskā darbība
Bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs no 1982. gada.[2]
2014. gadā G. Kūtris bija partijas "No sirds Latvijai" veidotāju skaitā. No tās saraksta rudenī arī ievēlēts 12. Saeimā. 12. Saeimā kļuvis par Saeimas sekretāra biedru Saeimas prezidijā.
2018. gada maijā paziņoja, ka izstājas no partijas "No sirds Latvijai" un 13. Saeimas vēlēšanās kandidēs no Zaļo un Zemnieku savienības, jo "politiskā spēka programmā ir tās pašas vērtības, tajā skaitā konservatīvās, kuras viņš pārstāv, un atšķirības ir vien niansēs".[3] 13. Saeimas vēlēšanās G. Kūtris nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai tiktu ievēlēts Saeimā.
2020. gada nogalē G. Kūtris pretendēja uz Satversmes tiesas tiesneša amatu, taču netika ievēlēts.
2022. gadā notikušajās Saeimas vēlēšanās G. Kūtris tika ievēlēts 14. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības.
Privātā dzīve
Precējies, divi bērni. Pārvalda latviešu, latgaliešu, angļu un krievu valodu, brīvajā laikā nodarbojas ar puķkopību, jo sevišķi ar gladiolu šķirņu kolekcionēšanu.[4]
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Gunārs Kūtris». LU.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 9. maijā.
- ↑ Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā
- ↑ Sudrabas līdzgaitnieks Kūtris piekritis vēlēšanās startēt no ZZS saraksta LSM
- ↑ nosirdslatvijai.lv — Gunārs Kūtris Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|