Pāriet uz saturu

Kloākaiņi: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versijaJaunāka versija →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
mNav labojuma kopsavilkuma
papildināts
22. rindiņa: 22. rindiņa:
}}
}}


'''Kloākaiņi''' (''Monotremata'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] kārta, kas ir vienīgā kārta '''pirmzīdītāju apakšklasē''' (''Protheria''). Tā ir neliela visprimitīvāko [[Zīdītāji|zīdītāju]] grupa, kuru sauc arī par '''dējējzīdītājiem'''. Atšķirībā no [[dzemdētājzīdītāji]]em (''Theria''), kuru mazuļi nāk pasaulē piedzimstot, kloākaiņi dēj olas un mazuļi izšķiļas no tām. Kloākaiņiem ir saglabājušās daudzas [[rāpuļi|rāpuļu]] pazīmes (olu dēšana, somas kauli, labi attīstīts [[kraukļa kauls]] u.c.). Zinātniskais nosaukums ''Monotremata'' atvasināts no [[grieķu valoda]]s un [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē kloaka (''monos'' - vienīgais, ''trema'' - caurums), atspoguļojot faktu, ka [[urīnvads]] un [[dzimumorgāni|dzimumorgānu]] izvadkanāli atveras [[Kloāka|kloākā]], nevis patstāvīgi uz āru.
'''Kloākaiņi''' (''Monotremata'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] kārta, kas ir vienīgā kārta '''pirmzīdītāju apakšklasē''' (''Protheria''). Tā ir neliela visprimitīvāko [[Zīdītāji|zīdītāju]] grupa, kuru sauc arī par '''dējējzīdītājiem'''. Atšķirībā no [[dzemdētājzīdītāji]]em (''Theria''), kuru mazuļi nāk pasaulē piedzimstot, kloākaiņi dēj olas un mazuļi izšķiļas no tām. Zinātniskais nosaukums ''Monotremata'' atvasināts no [[grieķu valoda]]s un [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē kloaka (''monos'' - vienīgais, ''trema'' - caurums), atspoguļojot faktu, ka [[urīnvads]] un [[dzimumorgāni|dzimumorgānu]] izvadkanāli atveras kloākā, nevis patstāvīgi uz āru.


Šajā kārtā ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs un 2 dzimtās. Mūsdienu kloākaiņi atkarībā no sugas dzīvo [[Austrālija|Austrālijā]], [[Tasmānija|Tasmānijā]] un [[Jaungvineja|Jaungvinejā]], lai gan vecākās [[fosilija]]s ir atrastas [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. Iespējams, ka kloākaiņu evolūcija sākusies ārpus [[Austrālāzija]]s reģiona.<ref name=rain>[http://rainforest-australia.com/Monotremes.htm Monotremes]</ref>
Šajā kārtā ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs un 2 dzimtās. Mūsdienu kloākaiņi atkarībā no sugas dzīvo [[Austrālija|Austrālijā]], [[Tasmānija|Tasmānijā]] un [[Jaungvineja|Jaungvinejā]], lai gan vecākās [[fosilija]]s ir atrastas [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. Iespējams, ka kloākaiņu evolūcija sākusies ārpus [[Austrālāzija]]s reģiona.<ref name=rain>[http://rainforest-australia.com/Monotremes.htm Monotremes]</ref>

== Galvenās iezīmes ==
Līdzīgi kā citi [[zīdītāji]] kloākaiņi ir siltasiņu dzīvnieki. To ķermeni klāj matojums, mātītes piena dziedzeri izdala [[piens|pienu]], ar kuru tiek baroti mazuļi, [[apakšžoklis]] sastāv no viena kaula un [[auss|vidusausi]] veido trīs [[skrimslis|skrimšļi]]. Kloākaiņiem ir arī vairākas pazīmes, kas tiem ir kopīgas ar [[rāpuļi]]em un [[somaiņi]]em. Tiem trūkst [[lielais smadzeņu saiklis|lielā smadzeņu saikļa]] (''corpus callosum''), kāds ir raksturīgs [[placentāļi]]em. <ref>[http://seaworld.org/en/animal-info/animal-bytes/order/monotremata/ Order Monotremata]</ref> Lielais smadzeņu saiklis ir galvenais komunikācijas savienojums starp kreiso un labo [[smadzenes|smadzeņu]] puslodi. Alternatīvs savienojums starp abām puslodēm ir [[mazais smadzeņu saiklis]] (''anterior commissure''). Kloākaiņiem un somaiņiem atšķirībā no placentāļiem tas ir vienīgais smadzeņu pusložu savienojums.<ref>Butler, Ann B., and William Hodos (2005). Comparative Vertebrate Neuroanatomy: Evolution and Adaptation, p. 361</ref> Gan [[ehidnu dzimta|ehidnām]], gan [[pīļknābji]]em nav zobu, bet tiem ir cietas aukslejas, ar kurām tiek samalta barība. Uz pakaļkājām kloākaiņu tēviņiem aug pieši, kas pīļknābjiem savienots ar indes dziedzeri un pārošanās laikā caur to izdalās [[inde]].<ref name=rain/>


== Īpašības ==
== Īpašības ==
Ķermeņa temperatūra ir svārstīga (25-30<sup>0</sup>C). Dēj olas līdzīgi [[Putni|putniem]] ([[pīļknābis]]) vai ievieto vēdera somā ([[Ehidna|ehidnas]]). Kloākaiņi barojas ar dažādiem [[bezmugurkaulnieki]]em, kurus tie atrod, ar jutīgajiem knābjiem uztverot to elektromagnētiskos impulsus. Gan [[ehidnu dzimta|ehidnām]], gan [[pīļknābji]]em nav zobu, bet tiem ir cietas aukslejas, ar kurām tiek samalta barība. Uz pakaļkājām kloākaiņu tēviņiem aug pieši, kas pīļknābjiem savienots ar indes dziedzeri un pārošanās laikā caur to izdalās [[inde|indi]].<ref name=rain/> Pēc izšķilšanās no olas mazulis ir ļoti nevarīgs un vāji attīstīts, tādēļ līdz zināmam vecumam tas tiek slēpts alā.<ref name=rain/>
Ķermeņa temperatūra ir svārstīga (25-30<sup>0</sup>C). Dēj olas līdzīgi [[Putni|putniem]] ([[pīļknābis]]) vai ievieto vēdera somā ([[Ehidna|ehidnas]]). Kloākaiņi barojas ar dažādiem [[bezmugurkaulnieki]]em, kurus tie atrod, ar jutīgajiem knābjiem uztverot to elektromagnētiskos impulsus. Pēc izšķilšanās no olas mazulis ir ļoti nevarīgs un vāji attīstīts, tādēļ līdz zināmam vecumam tas tiek slēpts alā.<ref name=rain/>


== Sistemātika ==
== Sistemātika ==

Versija, kas saglabāta 2014. gada 5. decembris, plkst. 14.15

Kloākaiņi
Monotremata (Bonaparte, 1837)
Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus)
Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
ApakšklasePirmzīdītāji (Prototheria)
KārtaKloākaiņi (Monotremata)
Iedalījums
Kloākaiņi Vikikrātuvē

Kloākaiņi (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria). Tā ir neliela visprimitīvāko zīdītāju grupa, kuru sauc arī par dējējzīdītājiem. Atšķirībā no dzemdētājzīdītājiem (Theria), kuru mazuļi nāk pasaulē piedzimstot, kloākaiņi dēj olas un mazuļi izšķiļas no tām. Zinātniskais nosaukums Monotremata atvasināts no grieķu valodas un latviski nozīmē kloaka (monos - vienīgais, trema - caurums), atspoguļojot faktu, ka urīnvads un dzimumorgānu izvadkanāli atveras kloākā, nevis patstāvīgi uz āru.

Šajā kārtā ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs un 2 dzimtās. Mūsdienu kloākaiņi atkarībā no sugas dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, lai gan vecākās fosilijas ir atrastas Dienvidamerikā. Iespējams, ka kloākaiņu evolūcija sākusies ārpus Austrālāzijas reģiona.[1]

Galvenās iezīmes

Līdzīgi kā citi zīdītāji kloākaiņi ir siltasiņu dzīvnieki. To ķermeni klāj matojums, mātītes piena dziedzeri izdala pienu, ar kuru tiek baroti mazuļi, apakšžoklis sastāv no viena kaula un vidusausi veido trīs skrimšļi. Kloākaiņiem ir arī vairākas pazīmes, kas tiem ir kopīgas ar rāpuļiem un somaiņiem. Tiem trūkst lielā smadzeņu saikļa (corpus callosum), kāds ir raksturīgs placentāļiem. [2] Lielais smadzeņu saiklis ir galvenais komunikācijas savienojums starp kreiso un labo smadzeņu puslodi. Alternatīvs savienojums starp abām puslodēm ir mazais smadzeņu saiklis (anterior commissure). Kloākaiņiem un somaiņiem atšķirībā no placentāļiem tas ir vienīgais smadzeņu pusložu savienojums.[3] Gan ehidnām, gan pīļknābjiem nav zobu, bet tiem ir cietas aukslejas, ar kurām tiek samalta barība. Uz pakaļkājām kloākaiņu tēviņiem aug pieši, kas pīļknābjiem savienots ar indes dziedzeri un pārošanās laikā caur to izdalās inde.[1]

Īpašības

Ķermeņa temperatūra ir svārstīga (25-300C). Dēj olas līdzīgi putniem (pīļknābis) vai ievieto vēdera somā (ehidnas). Kloākaiņi barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, kurus tie atrod, ar jutīgajiem knābjiem uztverot to elektromagnētiskos impulsus. Pēc izšķilšanās no olas mazulis ir ļoti nevarīgs un vāji attīstīts, tādēļ līdz zināmam vecumam tas tiek slēpts alā.[1]

Sistemātika

Kloākaiņu kārta (Monotremata)

(†) - Izmirušu organismu grupa.

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Monotremes
  2. ↑ Order Monotremata
  3. ↑ Butler, Ann B., and William Hodos (2005). Comparative Vertebrate Neuroanatomy: Evolution and Adaptation, p. 361
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kloākaiņi

Veidne:Link GA Veidne:Link GA

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kloākaiņi&oldid=2240067"