Kloākaiņi
 | Šo rakstu kāds šobrīd pārstrādā. Lūdzu, nelabo šo rakstu, kamēr šis paziņojums ir redzams, lai izvairītos no labošanas konfliktiem. Pēdējo izmaiņu veica Ingii pirms 9 gadiem. Lūdzu, izņem šo paziņojumu, ja raksts nav labots vairāk nekā septiņas dienas. Ja Tu esi dalībnieks, kas ievietojis šo paziņojumu, tad pēc raksta papildināšanas noņem paziņojumu vai arī nomaini uz {{ilgstošā labošanā}}. |
| Kloākaiņi Monotremata (Bonaparte, 1837) | |
|---|---|
 Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Apakšklase | Pirmzīdītāji (Prototheria) |
| Kārta | Kloākaiņi (Monotremata) |
| Iedalījums | |
| |
 Kloākaiņi Vikikrātuvē | |
Kloākaiņi (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria). Tā ir neliela visprimitīvāko zīdītāju grupa, kuru sauc arī par dējējzīdītājiem. Atšķirībā no dzemdētājzīdītājiem (Theria), kuru mazuļi nāk pasaulē piedzimstot, kloākaiņi dēj olas un mazuļi izšķiļas no tām. Zinātniskais nosaukums Monotremata atvasināts no grieķu valodas un latviski nozīmē kloaka (monos - vienīgais, trema - caurums), atspoguļojot faktu, ka urīnvads un dzimumorgānu izvadkanāli atveras kloākā, nevis patstāvīgi uz āru.
Šajā kārtā ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs un 2 dzimtās. Mūsdienu kloākaiņi atkarībā no sugas dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, lai gan vecākās fosilijas ir atrastas Dienvidamerikā. Iespējams, ka kloākaiņu evolūcija sākusies ārpus Austrālāzijas reģiona.[1]
Galvenās iezīmes
Līdzīgi kā citi zīdītāji kloākaiņi ir siltasiņu dzīvnieki. To ķermeni klāj matojums, mātītes piena dziedzeri izdala pienu, ar kuru tiek baroti mazuļi, apakšžoklis sastāv no viena kaula un vidusausi veido trīs skrimšļi. Kloākaiņiem ir arī vairākas pazīmes, kas tiem ir kopīgas ar rāpuļiem un somaiņiem. Tiem trūkst lielā smadzeņu saikļa (corpus callosum), kāds ir raksturīgs placentāļiem. [2] Lielais smadzeņu saiklis ir galvenais komunikācijas savienojums starp kreiso un labo smadzeņu puslodi. Alternatīvs savienojums starp abām puslodēm ir mazais smadzeņu saiklis (anterior commissure). Kloākaiņiem un somaiņiem atšķirībā no placentāļiem tas ir vienīgais smadzeņu pusložu savienojums.[3] Gan ehidnām, gan pīļknābjiem nav zobu, bet tiem ir cietas aukslejas, ar kurām tiek samalta barība. Uz pakaļkājām kloākaiņu tēviņiem aug pieši, kas pīļknābjiem savienots ar indes dziedzeri un pārošanās laikā caur to izdalās inde.[1]
Īpašības
Ķermeņa temperatūra ir svārstīga (25-300C). Dēj olas līdzīgi putniem (pīļknābis) vai ievieto vēdera somā (ehidnas). Kloākaiņi barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, kurus tie atrod, ar jutīgajiem knābjiem uztverot to elektromagnētiskos impulsus. Pēc izšķilšanās no olas mazulis ir ļoti nevarīgs un vāji attīstīts, tādēļ līdz zināmam vecumam tas tiek slēpts alā.[1]
Sistemātika
Kloākaiņu kārta (Monotremata)
- Ehidnu apakškārta (Tachyglossa)
- Ehidnu dzimta (Tachyglossidae)
- Pīļknābju apakškārta (Platypoda)
- Pīļknābju dzimta (Ornithorhynchidae)
- dzimta †Kollikodontidae
- dzimta †Steropodontidae
(†) - Izmirušu organismu grupa.
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Monotremes
- ↑ Order Monotremata
- ↑ Butler, Ann B., and William Hodos (2005). Comparative Vertebrate Neuroanatomy: Evolution and Adaptation, p. 361
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kloākaiņi |