Pāriet uz saturu

Kloākaiņi

Vikipēdijas lapa
Kloākaiņi
Monotremata (Bonaparte, 1837)
Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus)
Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
ApakšklasePirmzīdītāji (Prototheria)
KārtaKloākaiņi (Monotremata)
Iedalījums
Kloākaiņi Vikikrātuvē

Kloākaiņi jeb oldējēji[1] (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria). Tā ir neliela visprimitīvāko zīdītāju grupa, kuru sauc arī par dējējzīdītājiem. Atšķirībā no dzemdētājzīdītājiem (Theria), kuru mazuļi nāk pasaulē piedzimstot, kloākaiņi dēj olas un mazuļi izšķiļas no tām. Zinātniskais nosaukums Monotremata atvasināts no grieķu valodas un latviski nozīmē kloaka (monos - vienīgais, trema - caurums), atspoguļojot faktu, ka urīnvads un dzimumorgānu izvadkanāli atveras kloākā, nevis patstāvīgi uz āru.

Šajā kārtā ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs un 2 dzimtās. Mūsdienu kloākaiņi atkarībā no sugas dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, lai gan vecākās fosilijas ir atrastas Dienvidamerikā. Iespējams, ka kloākaiņu evolūcija sākusies ārpus Austrālāzijas reģiona.[2]

Galvenās iezīmes

Pīļknābju tēviņiem uz pakaļkāju elkoņa locītavas aug piesis, caur kuru izdalās spēcīga inde

Līdzīgi kā citi zīdītāji kloākaiņi ir siltasiņu dzīvnieki. To ķermeni klāj matojums, mātes mazuļus baro ar pienu, apakšžoklis sastāv no viena kaula un vidusausi veido trīs skrimšļi, kas atrodas galvaskausa iekšpusē.[3] Kloākaiņiem ir arī vairākas pazīmes, kas tiem ir kopīgas ar rāpuļiem un somaiņiem. Tiem trūkst lielā smadzeņu saikļa (corpus callosum), kāds ir raksturīgs placentāļiem. [4] Lielais smadzeņu saiklis ir galvenais komunikācijas savienojums starp kreiso un labo smadzeņu puslodi. Alternatīvs savienojums starp abām puslodēm ir mazais smadzeņu saiklis (anterior commissure). Kloākaiņiem un somaiņiem atšķirībā no placentāļiem tas ir vienīgais smadzeņu pusložu savienojums.[5]

Gan ehidnām, gan pīļknābjiem pieaugušiem īpatņiem nav zobu, lai gan aizvēsturisko kloākaiņu fosilijām un mūsdienu pīļknābju mazuļiem ir dzerokļi.[6] Barības sasmalcināsanai tiek izmantotas cietās aukslejas.[2] Kloākaiņu žokļi un mutes atvēršanas muskuļi ir veidoti atšķirīgi, salīdzinot ar citiem zīdītājiem. Arī to plecu joslā ir vairāk kaulu. Gaita ir līdzīga rāpuļiem, tā kā ekstremitātes anatomiski izvietotas ķerme;na sānos nevis apakšā kā citiem zīdītājiem. Uz pakaļkājām elkoņa locītavā kloākaiņiem aug pieši. Ehidnām un pīļknābju mātītēm pieši ir rudimentāri, atgādinot pumpurus, tie nokrīt pirms dzīvnieks ir sasniedzis gada vecumu. Toties pīļknābju tēviņiem piesis ir savienots ar indes dziedzeri, kas izstrādā spēcīgu indi.[2][7] Kloākaiņi barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, kurus tie atrod, ar jutīgajiem knābjiem uztverot to elektromagnētiskos impulsus.[2]

Vairošanās sistēma

Ehidnām normāla ķermeņa temperatūra ir tikai tik ilgi, kamēr tās ir aktīvas, attēlā Austrālijas ehidna (Tachyglossus aculeatus)

Galvenā atšķirība starp kloākaiņiem un pārējiem zīdītājiem ir to vairošanās sistēma. Kloākaiņu vairošanās sistēma ir ļoti līdzīga rāpuļu sistēmai. Abām dzīvnieku grupām atšķirībā no placentāļiem ir tikai viens izvadkanāls - kloāka, kur savienojas gan urīnvada, gan dzimumorgānu izvadkanāli. Kloākaiņi tāpat kā rāpuļi dēj olas, lai gan kloākaiņiem olas kādu brīdi atrodas mātes ķermenī. Šajā laikā mātes ķermenis olu aktīvi apgādā ar barības vielām. Tomēr kloākaiņi ir zīdītaji un mazuļus baro ar pienu, bet kloākaiņiem nav zīdekļa un piens no dziedzeriem izdalās caur paplašinātām ādas porām. Visām kloākaiņu sugām ir salīdzinoši ilgs mūžs, tiem ir ļoti zemi vairošanās rādītāji un vecāki samērā ilgi rūpējas par saviem mazuļiem. Pēc izšķilšanās no olas mazulis ir ļoti nevarīgs un vāji attīstīts, tādēļ līdz zināmam vecumam tas tiek slēpts.[2]

Fizioloģija

Kloākaiņu vielmaiņa, salīdzinot ar pārējiem zīdītājiem, ir ļoti lēna. Pīļknābju ķermeņa temperatūra vidēji ir 32°Csvārstīga (salīdzinoši somaiņiem 35°, placentāļiem 37°C).[8] Zinātnieki uzskata, ka šāda ķermeņa temperatūra nevis bija raksturīga visai lielajai kādreizējai kloākaiņu grupai, bet gan dažas sugas spēja piemēroties un mainīties līdz ar zemes laika apstākļiem, tiem lēnām kļūstot vēsākiem.[9][10]

Kloākaiņiem atkarībāno tā, kurai dzimtai tie pieder, termoregulācija ir atšķirīga. Pīļknābjiem ķermeņa temperatūra saglabājas apmēram vienāda visu laiku, bet ehidnām normāla ķermeņa temperatūra ir tikai tad, kad tās ir aktīvas. Aukstā laikā ehidnas it kā izslēdzas, iemiegot līdzīgi kā citi zīdītāji ziemas miegā. Kloākaiņu piens satur antibakteriālas olbaltumvielas, kādas nav citiem zīdītājiem, iespējams, tādējādi kompensējot mazāk sterilos piena zīšanas apstākļus.[11]

Sistemātika

Kloākaiņu kārta (Monotremata)

(†) - Izmirušu organismu grupa.

Atsauces

  1. ↑ Zīdītāju klasifikācija
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Monotremes
  3. ↑ Rich, T. H.; Hopson, J. A.; Musser, A. M.; Flannery, T. F.; Vickers-Rich, P. (2005). "Independent origins of middle ear bones in monotremes and therians". Science 307 (5711): 910–914. doi:10.1126/science.1105717. PMID 15705848
  4. ↑ Order Monotremata
  5. ↑ Butler, Ann B., and William Hodos (2005). Comparative Vertebrate Neuroanatomy: Evolution and Adaptation, p. 361
  6. ↑ Luo, Z.-X.; Cifelli, R.L.; Kielan-Jaworowska, Z. (2001). "Dual origin of tribosphenic mammals". Nature 409 (6816): 53–57. doi:10.1038/35051023. PMID 11343108
  7. ↑ Grant, J.R. "Fauna of Australia" Australian Biological Resources Study (ABRS). Retrieved 2006-09-13.
  8. ↑ Thermal Biology of the Platypus". Davidson College. 1999. Retrieved 2006-09-14.
  9. ↑ J.M. Watson and J.A.M. Graves (1988). "Monotreme Cell-Cycles and the Evolution of Homeothermy". Australian Journal of Zoology (CSIRO) 36 (5): 573–584. doi:10.1071/ZO9880573
  10. ↑ T.J. Dawson, T.R. Grant and D. Fanning (1979). "Standard Metabolism of Monotremes and the Evolution of Homeothermy". Australian Journal of Zoology (CSIRO) 27 (4): 511–515. doi:10.1071/ZO9790511
  11. ↑ Identification and Functional Characterization of a Novel Monotreme- Specific Antibacterial Protein Expressed during Lactation

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kloākaiņi

Veidne:Link GA Veidne:Link GA

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kloākaiņi&oldid=2241102"