Krievijas Federācijas republikas
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Krievijas Federācijas republikas" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Krievijas Federācijas republikas, arī nacionālās republikas, ir Krievijas Federācijas sastāvā esoši federālie subjekti. Atbilstoši 1993. gada Krievijas Federācijas konstitūcijai, valsti veido 85 federālie subjekti, no kuriem 22 ir republikas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmajos gados pēc PSRS sabrukuma vairākās republikās, īpaši Tatarstānā, Baškortostānā, Jakutijā (Sahā) un Čečenijā pastāvēja spēcīgas neatkarības kustības, kuras dažādi apspieda. 1990. gada 30. augustā Tatārijas APSR parlaments pieņēma deklarāciju par Tatārijas PSR valstisko suverenitāti. 1991. gada 24. maijā Krievijas PFSR konstitūcijas grozījumos visas autonomās PSR pārdēvēja par padomju sociālistiskajām republikām Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas sastāvā. 1991. gada 8./9. jūnijā izveidojās čečenu republika Ičkērija, kas pēc mēneša pasludināja valstisko neatkarību. 1991. gada jūlijā daļa PSR vēlējās parakstīt Gorbačova virzīto Savienības līgumu kā līdztiesīgi subjekti, bet Augusta puča dēļ šis līgums netika parakstīts. 1992. gada 21. marta Tatārijas PSR iedzīvotāji referendumā nobalsoja par valstīsko suverenitāti (61,39% par). 1992. gada 31. martā gandrīz visas Krievijas Federācijas republikas, izņemot Ičkēriju un Tatarstānu, parakstīja līgumu par Krievijas Federācijas federālo orgānu un suverēno republiku pilnvaru norobežošanu (krievu: Договор о разграничении предметов ведения и полномочий между федеральными органами государственной власти Российской Федерации и органами власти суверенных республик в составе Российской Федерации). Čečenijas noturēšanai Krievijas Federācijā bija nepieciešami divi Čečenijas kari.
Borisa Jeļcina liberālās varas laikā pieņemtā konstitūcija sākotnēji republikām deva lielu patstāvību, kas veidojoties Vladimira Putina autoritārajam režīmam, tiek aizvien vairāk ierobežota. Lielākā šo republiku daļa pastāv mazākumtautību apdzīvotos reģionos, tā pildot etnisko autonomiju funkciju. Taču ir arī republikas, kurās iedzīvotāju vairākums ir etniskie krievi. Atšķirībā no pārējiem federālajiem subjektiem (apgabaliem un pilsētām), republikām ir tiesības uz savu nacionālo valodu un konstitūciju.
2000. gadā Putins izveidoja astoņus federālos apgabalus, kuru administratīvajā pakļautībā atrodās arī republikas, 2001. gadā Krievijas Federācijas Konstitucionālā tiesa anulēja Tatarstānas Republikas konstitūciju. Līdz 2010. gadam republiku vadītāju tituls bija "prezidents". Republiku parlamenti sākotnēji bieži pieņēma likumus, kas bija pretrunā ar federālajiem likumiem, un republiku prezidenti baudīja lielu vietējo varu. Putina varas laikā republikām piešķirtās autonomiju tiesības pakāpeniski beidzās, un to vadītājus daudzviet ieceļ Krievijas prezidents, lai arī dažu republiku vadītājus joprojām ievēl iedzīvotāji.
| Name | Dibināšanas datums | Suverenitātes deklarēšanas datums | Iedzīvotāju skaits | Platība (km²) | Federālais apgabals |
|---|---|---|---|---|---|
| Adigeja | 1991. gada 3. jūlijā | 439 996 | 7792 | Dienvidu federālais apgabals | |
| Altaja Republika | 1991. gada 3. jūlijā | 1990. gada 25. oktobrī | 206 168 | 92 903 | Sibīrijas federālais apgabals |
| Baškortostāna | 1919. gada 23. martā | 1990. gada 11. oktobrī | 4 072 292 | 142 947 | Volgas federālais apgabals |
| Burjatija | 1923. gada 30. maijā | 1990. gada 8. oktobrī | 972 021 | 351 334 | Tālo Austrumu federālais apgabals |
| Čečenija | 1922. gada 30. novembrī | 1991. gada 8. jūnijā | 1 268 989 | 15 647 | Ziemeļkaukāza federālais apgabals |
| Čuvašija | 1920. gada 24. jūnijā | 1990. gada 24. oktobrī | 1 251 619 | 18 343 | Volgas federālais apgabals |
| Dagestāna | 1991. gada 17. septembrī | 2 910 249 | 50 270 | Ziemeļkaukāza federālais apgabals | |
| Hakasija | 1991. gada 3. jūlijā | 532 403 | 61 569 | Sibīrijas federālais apgabals | |
| Ingušija | 1992. gada 10. decembrī | 412 529 | 3628 | Ziemeļkaukāza federālais apgabals | |
| Kabardija-Balkārija | 1921. gada 1. septembrī | 859 939 | 12 470 | Ziemeļkaukāza federālais apgabals | |
| Kalmikija | 1992. gada 31. martā | 1990. gada 18. oktobrī | 289 481 | 74 731 | Dienvidu federālais apgabals |
| Karačaja-Čerkesija | 1992. gada 9. decembrī | 477 859 | 14 277 | Ziemeļkaukāza federālais apgabals | |
| Karēlija | 1992. gada 21. maijā | 1990. gada 9. augustā | 643 548 | 180 520 | Ziemeļrietumu federālais apgabals |
| Komi | 1921. gada 22. augustā | 1990. gada 29. augustā | 901 189 | 416 774 | Ziemeļrietumu federālais apgabals |
| Marijela | 1920. gada 4. novembrī | 1990. gada 22. oktobrī | 696 459 | 23 375 | Volgas federālais apgabals |
| Mordvija | 1930. gada 10. janvārī | 834 755 | 26 128 | Volgas federālais apgabals | |
| Saha | 1922. gada 27. aprīlī | 1990. gada 27. septembrī | 958 528 | 3 083 523 | Tālo Austrumu federālais apgabals |
| Tiva | 1944. gada 11. oktobrī | 307 930 | 168 604 | Sibīrijas federālais apgabals | |
| Tatarstāna | 1920. gada 27. maijā | 1990. gada 30. augustā | 3 786 488 | 67 847 | Volgas federālais apgabals |
| Udmurtija | 1920. gada 4. novembrī | 1990. gada 20. septembrī | 1 521 420 | 42 061 | Volgas federālais apgabals |
| Ziemeļosetija-Alānija | 1924. gada 7. jūlijā | 1990. gada 20. jūlijā | 712 980 | 7987 | Ziemeļkaukāza federālais apgabals |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
