Piedrujas pagasts
Piedrujas pagasts | |
---|---|
Novads: | Krāslavas novads |
Centrs: | Piedruja |
Kopējā platība:[1] | 64,8 km2 |
• Sauszeme: | 61,7 km2 |
• Ūdens: | 3,1 km2 |
Iedzīvotāji (2024):[2] | 361 |
Blīvums (2024): | 5,8 iedz./km2 |
Piedrujas pagasts Vikikrātuvē |
Piedrujas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, Daugavas labajā krastā pie Latvijas-Baltkrievijas robežas. Robežojas ar sava novada Indras, Kalniešu un Kaplavas pagastiem, kā arī Baltkrievijas Vitebskas apgabala Verhņadzvinskas rajonu. Te atrodas Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Piedrujas nodaļa.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atrodas Latgales augstienes dienvidu malā, lielāko daļu aizņem Augšzemes pazeminājums, ziemeļrietumu malā — Dagdas pauguraine. Augstākā vieta pagastā — Ostrovokas kalns pagasta ziemeļrietumos — 159,6 m vjl. Iespaidīgākais un galvenais dabas elements pagastā ir varenā Daugavas ieleja ar terasēm un pieteku gravām.
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes:
Ezeri: Pagastā vairāki nelieli ezeri:
- Makņu ezers (6,4 ha)
- Kaloda (6 ha)
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc miera līguma ar Krieviju noslēgšanas 1920. gada augustā Pridruiskas (Piedrujas) pagasts (Придруйская) un daļa Suškovas pagasta (Сушковская; baltkrievu: Сушкі), kas arī tika piedalīta pagastam, no Drisas apriņķa tika pievienoti Daugavpils apriņķim Latvijā.[4]
Muižas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc 1920. gada agrārās reformas toreizējā Piedrujas pagasta teritorijā esošās muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās[5]:
- Baļbinovas muiža (499 ha) — 53 vienībās,
- Marku muiža ar Pugačova foļvarku (487 ha) — 36 vienībās,
- Voiceļevas muiža (454 ha) — 36 vienībās,
- Saveiku muiža (316 ha) — 15 vienībās,
- Kuļbovas muiža ar Grigu foļvarku (288 ha) — 17 vienībās,
- Dvorčānu muiža (234 ha) — 8 vienībās,
- Ogorodu muiža (214 ha) — 8 vienībās,
- Pundu foļvarks (130 ha) — 3 vienībās,
- Polujevas foļvarks (111 ha) — 16 vienībās,
- Piedrujas muiža (72 ha) — 163 vienībās,
- Indras muiža (54 ha) — 123 vienībās,
- Pelšu muiža (32 ha) — 2 vienībās,
- Domopoles foļvarks (27 ha) — 5 vienībās,
Vēlāko administratīvo pārmaiņu dēļ tagadējā Piedrujas pagasta teritorijā atrodas bijušās Piedrujas muižas, Dvorčānu muižas un Marku muižas centri.[6]
1935. gadā Daugavpils apriņķa Piedrujas pagasta platība bija 164,86 km² un tajā dzīvoja 6793 iedzīvotāji.[7] 1939. gadā to pārdēvēja par Indras pagastu.[8]
Teritoriālās izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1945. gadā Indras pagastā izveidoja Dvorčānu, Indras, Ķeļavas, Kuzmiņu, Piedrujas un Voicuļevas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Krāslavas rajona Piedrujas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Dvorčānu ciemu.[9]
1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Piedrujas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā. Tagadējais Piedrujas pagasts aizņem bijušā Piedrujas (Indras) pagasta dienvidu daļu.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[10]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Piedruja (pagasta centrs), Aleksandrova, Lupandi.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 125.lpp.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XVI. sējuma 31989.—31990. sleja. Rīga, 1937.—1938. gads
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28092.—28097. sleja. Rīga, 1936. gads
- ↑ M. Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts Statistiskās pārvaldes izdevums, Rīgā, 1935. gadā
- ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1939. gada 21. jūlijs
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|