Piekūnveidīgie
| Piekūnveidīgie Falconiformes (Sharpe, 1874) | |
|---|---|
 Brūnais piekūns (Falco berigora) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Apakšklase | Īstie putni (Neornithes) |
| Infraklase | Neognati (Neognathae) |
| Kārta | Piekūnveidīgie (Falconiformes) |
 Piekūnveidīgie Vikikrātuvē | |
Piekūnveidīgie, piekūnveidīgo putnu kārta (Falconiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae). Piekūnveidīgo kārtā ir 66 plēsīgo putnu sugas, kas iedalītas vienā dzimtā — piekūnu dzimtā. Tomēr piekūnveidīgo putnu sistemātika nav viennozīmīga. Ir sistemātiķi, kas piekūnveidīgo kārtā iedala četras dzimtas — piekūnu dzimtu, vanagu dzimtu, sekretārputnu dzimtu un zivjērgļu dzimtu — un kopējais sugu skaits sasniedz apmēram 290.
Piekūnveidīgie putni mājo visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Latvijā sastopamas 7 piekūnveidīgo sugas: stepes piekūns (Falco cherrug), purva piekūns (Falco columbarius), lielais piekūns (Falco peregrinus), medību piekūns (Falco rusticolus), bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo), lauku piekūns (Falco tinnunculus) un kukaiņu piekūns (Falco vespertinus).[1]
Sistemātikas diskusijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tradicionāli, balstoties uz morfoloģiskajām īpašībām, piekūnveidīgo putnu kārtā ir 4 dzimtas. Tomēr Eiropā ir pieņemts šo kārtu sadalīt divās kārtās — piekūnveidīgajos (Falconiformes) (apmēram 60 sugas) un vanagveidīgajos (Accipitriformes) (apmēram 230 sugas). Vanagveidīgo putnu kārta ir izdalīta tādēļ, ka tradicionālajām 4 dzimtām ir 2 atšķirīgas evolūcijas līnijas.[2] Toties morfoloģiskās līdzības ir radušās tādēļ, ka visām sugām ir līdzīgs dzīves veids. Morfoloģiski piekūnveidīgajiem putniem ir līdzīgi arī pūčveidīgie putni (Strigiformes).[2]
Neskaidrības pastāv arī ar Amerikas grifu dzimtu (Cathartidae), kuru Amerikas sistemātiķi 2007. gadā ievietoja piekūnveidīgo putnu kārtā.[3] Ir sistemātiķi, kas uzskata, ka Amerikas grifi būtu jāizdala atsevišķā katartidveidīgo kārtā (Cathartiformes).[4] Savukārt Sibleja-Alkvista sistemātika visus plēsīgos putnus sistematizē stārķveidīgo putnu kārtā (Ciconiiformes). Tomēr lielākā daļa sistemātiķu nepiekrīt šim iedalījumam.
Kariotipa analīzes atklāj, ka Jaunās pasaules sugas un vanagu dzimtas (Accipitridae) sugas ir ļoti attāli radinieki pārējām piekūnveidīgo putnu sugām.[5][6] Joprojām starp sistemātiķiem nav vienprātības, vai tas būtu pietiekams iemesls izdalīt vanagveidīgo putnu kārtu (Accipitriformes). Pēdējos gados, balstoties uz jaunākajiem gēnu pētījumiem, ir izvirzīta jauna hipotēze, ka piekūni ir tuvāk radniecīgi papagaiļveidīgajiem (Psittaciformes) un zvirbuļveidīgajiem (Passeriformes) nekā vanagveidīgajiem, pat, ja neņem vērā katartidveidīgos.[7]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piekūnveidīgajiem putniem kā jau plēsīgiem putniem ir ass un līks knābis ar mīkstu nāsu pauguru. Spārni ir gari un plati, piemēroti planēšanai. Piekūnveidīgajiem ir spēcīgas kājas ar asiem nagiem. Visas sugas ir plēsīgas un medī dienas laikā, izmantojot redzi.
Jaunā paaudze nobriest ātri. Atkarībā no sugas, tie izlido no ligzdas pēc 3—8 nedēļām. Dzimumbriedumu tie sasniedz 1—3 gadu vecumā. Mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Dzimumdimorfisms ir izteiktāks tām sugām, kas medī putnus, piemēram, vanagiem (Accipiter) un piekūniem (Falco) mātīte ir gandrīz divas reizes lielāka nekā tēviņš. Visas sugas ir monogāmas, lai gan, ja viens no pāra iet bojā, otrs sameklē sev jaunu partneri.
Ja salīdzina tradicionālās sistemātikas sugas, tad piekūnveidīgajiem putniem ir lielas atšķirības augumā. Mazākais ir melncisku piekūns (Microhierax fringillarius), kura ķermeņa garums var būt 14 cm,[8] spārnu plētums 26 cm, bet svars 28 g.[9] Ievērojot tradicionālo sistemātiku, tad lielākais ir vanagu dzimtas melnais grifs (Aegypius monachus), kura ķermeņa garums ir 120 cm, spārnu plētums 3 m, bet svars 14 kg.[10] Bet, ja piekūnveidīgo kārtā ir tikai piekūnu dzimta, tad lielākais ir medību piekūns (Falco rusticolus), kura mātītes ķermeņa garums var sasniegt 65 cm, spārnu plētums 160 cm, bet svars 2,1 kg.[11]
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Piekūnveidīgo kārta (Falconiformes)
- Piekūnu dzimta (Falconidae)
Iepriekš klasifikācijās esošās dzimtas tagad ir izdalītas vanagveidīgo putnu kārtā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Piekūnu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 4. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 Falconidae
- ↑ Forty-eighth Supplement to the American Ornithologists' Union Check-List of North American Birds
- ↑ Place Cathartidae in their own order
- ↑ «http://www.ararajuba.org.br/sbo/ararajuba/artigos/Volume111/ara111art6.pdf». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 8. novembrī. Skatīts: 2006. gada 8. novembrī.
- ↑ Federico, C.; Cantarella, C. D.; Scavo, C.; Saccone, S.; Bed'hom, B.; Bernardi, G. (2005). "Avian genomes: Different karyotypes but a similar distribution of the GC-richest chromosome regions at interphase". Chromosome Research 13 (8): 785–793. doi:10.1007/s10577-005-1012-7
- ↑ A Phylogenomic Study of Birds Reveals Their Evolutionary History
- ↑ Black-thighed Falconet (Microhierax fringillarius)
- ↑ «Falconiformes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. maijā. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī.
- ↑ «Cinereous vulture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. janvārī. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī.
- ↑ Gyrfalcon
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Piekūnveidīgie.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Oskara Keiša putnu lapa
- Rīgas zoo: Piekūnveidīgie Arhivēts 2011. gada 5. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Piekūnveidīgie (Falconiformes)[novecojusi saite]
- ADW: Order Falconiformes