Pirmais Ķīnas—Japānas karš bija konflikts starp Cjinu dinastiju (Ķīnu) un Japānas Impēriju no 1894. gada 25. jūlija līdz 1895. gada 17. aprīlim par ietekmi Korejas pussalā, jo šī pussala bija gan militāri stratēģiski, gan saimnieciski svarīga teritorija. Japānas Impērija guva pārsvaru šajā karā, gūsto uzvaras gan jūras kaujās, gan uz sauszemes. Karš noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā Ķīna atzina Japānas Impērijas pretenzijas uz Korejas pussalu. Pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām.
Ilgtermiņā šīs karš iezīmēja 20. gadsimta notikumus Austrumāzijā, kad Japānas Impērija pakļāva plašas teritorijas ne tikai Ķīnā, bet arī daudzviet citur.
Guansjui
Meidzi
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pirmais Ķīnas—Japānas karš.
